Tagad retā lauku saimniecībā ir zirgs, bet Ginta Nikolajeva Alsviķu pagasta “Līvkalnos 1” var lepoties ar vairākiem staltiem rumakiem.
Tagad retā lauku saimniecībā ir zirgs, bet Ginta Nikolajeva Alsviķu pagasta “Līvkalnos 1” var lepoties ar vairākiem staltiem rumakiem. Tie ir melni ar baltu laukumiņu pierē, jo tāda ir māte Steiga.
“Zirgi ir vaļaspriekam. Domāju audzēt un iebraukt. Ja kāds vēlēsies, varēšu pārdot. Man ar vīru un bērniem patīk izjāt pa mežu un laukiem. Tad var atpūsties, jo zirga mugurā nomierinās. Tagad mums ir trīs ķēves un kumeliņš. Nevaram izšķirties, vai vienu pārdot. Varbūt tomēr paturēsim, jo šī ķēve varētu būt ātra un piemērota izbraukšanai. Nedomājam audzēt daudz zirgu, bet tā, lai katram būtu savs. Kad aizej pie tiem, samīļo un pabaro, liekas, kļūst viegli, pazūd rūpes un raizes,” stāsta saimniece.
G.Nikolajevas pirmā darba vieta bijusi kolektīvās saimniecības zirgu fermā. Kad to likvidēja, Gintas māte nopirka ķēvi. Tā bija pirmais kumeliņš, kuru pati saņēma dzemdībās Jāņu vakarā, tāpēc nespēja šķirties. Tagad Steigai ir 16 gadu, bet tā joprojām strādā – vago, ecē kartupeļus, ved sienu. Divi kumeļi jau ir no viņas, maijā būs vēl viens – tīršķirnes. Par zirgiem saņemtās subsīdijas noder barības sagādei, bet peļņas nav, tāpēc saimniecībā ir arī govis. Vasarā zirgi ganās tālās ganībās, jo pie mājām ir tikai neliela kūts un aploks pastaigām. “Braucamās šķirnes zirgi atkal ir pieprasīti lauku darbiem. Daudzi zvana un interesējas par iespēju iegādāties, bet pagaidām nevaru solīt,” skaidro G.Nikolajeva. Grūti ir visu paspēt, bet mierā sēdēt sieviete nespēj. Viņa gatavojas izstrādāt projektu, lai varētu saņemt finansiālu atbalstu lielākas kūts celtniecībai.
Pagasta pašvaldība jau pieteikusi, ka decembrī vajadzēs vizināt bērnus kamanās.
