Sešpadsmit gadus vecais Oskars Stebers Ziemassvētku vecīša pienākumus veic jau ceturto gadu.
Sešpadsmit gadus vecais Oskars Stebers Ziemassvētku vecīša pienākumus veic jau ceturto gadu.
Oskars pat neatceras, kā un kāpēc kļuva par Ziemassvētku vecīti pirmo reizi. Prieks, ar kādu tiek sagaidīts Ziemassvētku vecītis, kā arī emocijas, kas rodas savstarpējās saskarsmes rezultātā, ir tās neatkārtojamās sajūtas, kas sniedz vislielāko gandarījumu arī viņam pašam.
Ziemassvētku vecīša amatā aizvadītajos četros gados Oskaram nācies iepriecināt visdažādākā vecuma cilvēkus – sākot no četriem līdz pat astoņdesmit četriem gadiem. “Visiem jau patīk, ja viņus apciemo Ziemassvētku vecītis. Tas svētkiem piešķir citu garšu,” saka Oskars. Tiesa, ierodoties pasākumā kā Ziemassvētku vecītis, viņš cenšas pasniegt ne tikai dāvanas, bet arī ieintriģēt klātesošos ar kaut ko citu. “Nav nekāds noslēpums, ka Ziemassvētku vecīša ierašanās saistās ar dāvanu saņemšanu, tāpēc es cenšos padarīt savu viesošanos interesantāku gan ar sarunām, gan iesaistīšanos kopējās spēlēs un rotaļās,” atklāj Oskars.
Viņš gan stāsta, ka atskārsme par Ziemassvētku vecīša lomu nākusi tikai ar laiku. “Atceroties pašu sākumu, varu teikt, ka mainījusies gan mana kā Ziemassvētku vecīša kvalitāte, gan paša pieeja savam uzdevumam pasākumos,” saka Oskars. Pirmajās reizēs vēl domājis, ko un kā darīt, taču tagad iegūta gan lielāka drošības sajūta, gan pārliecība par sevi.
Tiesa, Ziemassvētku vecīša darbu viņš uztver kā atpūtu.
Oskars gan atklāj, ka iespēju robežās cenšas pavērot arī savu “kolēģu” darbu. Viņš atzīst, ka arī Ziemassvētku vecīšiem gadās labāk un sliktāk izpildīts darbs, tāpēc šādi vērojumi izrādās itin lietderīgi. Oskars gan piebilst, ka, mācoties no citu kļūdām, cenšas saglabāt savu “es”. “Katram Ziemassvētku vecītim ir jābūt kaut kam savam, jo, ja visi būtu vienādi, tas vairs nebūtu interesanti,” saka Oskars.
