Tā vien liekas, ka, tuvojoties 21.decembrim jeb ziemas sākumam, gluži kā pasakā “Divpadsmit mēneši” visi brāļi sapulcējušies pie ugunskura, tāpēc vienlaikus varam just rudens un pavasara tuvumu.
Tā vien liekas, ka, tuvojoties 21.decembrim jeb ziemas sākumam, gluži kā pasakā “Divpadsmit mēneši” visi brāļi sapulcējušies pie ugunskura, tāpēc vienlaikus varam just rudens un pavasara tuvumu. Acīmredzot novembris laika zili uzreiz nodevis martam vai pat aprīlim. Ceļmalās sudrabaini zied kārkli, un lasītāji uz redakciju nes gailenes. Kad vēl ēsta tikko lasītu sēņu mērce decembrī? Pašai nav gadījies redzēt, bet esot uzziedējušas arī mārpuķītes. Tās varētu izdaiļot Ziemassvētku dāvanas, padarot tās īpašas un vienreizējas.
Botāniķi apgalvo, ka tas nav nekas sevišķs. Vienkārši – daļa augu uzskata, ka jau ir izgājuši miera periodu, tāpēc mostas ar pumpuriem un ziediem. Toties lāči un eži nemaz nevēlas doties ziemas guļā. Tiesa, arī pērn lāču pēdas manītas vēl ap Ziemassvētkiem. Par labu ēsmu plēsējiem kļuvuši baltie zaķi, kuri paspējuši nomainīt kažoku, tāpēc ir labi saskatāmi. Tie diemžēl nevadās pēc gaisa temperatūras. Pat speciālisti nespēj vienoties, vai šis ir siltākais decembris pēdējos 70, 100 vai pat 500 gados. Ar plus 10 un plus 12 grādiem uzstādīti jauni gaisa temperatūras rekordi šajā mēnesī.
Kā visam, tā arī siltai ziemai ir gan sliktā, gan labā puse. Daudzdzīvokļu māju īrniekiem mazāk jāmaksā par apkuri, bet zemnieki ir nobažījušies, vai pēkšņi uznācis ilgstošs kailsals nekaitēs krietni sazēlušajiem ziemājiem. Tiesa, arī uz nesasalušas zemes uzsnidzis sniegs var radīt ziemāju pelējumu. Dabas vērotāji spriež, ka silta būs visa ziema. Turpretim mednieki redz, ka buki ar biezu tauku kārtu sagatavojušies aukstai ziemai. Arī ozoliem bijusi bagāta zīļu raža, kas varētu liecināt, ka aukstums vēl priekšā.
Lai nu kā – nenoliedzams ir tas, ka izmaiņas jeb sajukumu dabā ietekmē globālā sasilšana. Vairumam tā saistās ar kārtējo informāciju masu saziņas līdzekļos. Patiesībā tie ir ikdienas it kā nemanāmi procesi, kuri laika gaitā kļūst bīstami ne tikai dabai, bet arī cilvēkiem. Sasilšanas galvenais iemesls ir mūsu saimnieciskās aktivitātes – mežu izciršana, akmeņogļu, naftas produktu sadedzināšana enerģijas ieguvei, transports, rūpnieciskā ražošana un intensīvā lauksaimniecība. Līdz 2050.gadam globālā sasilšana var iznīcināt ceturto daļu no visām šobrīd eksistējošām dzīvnieku un augu sugām, liecina starptautisko pētījumu dati. Savukārt zemes atmosfēras sasilšana izraisa dažādas dabas katastrofas: plūdus, karstuma viļņus un viesuļvētras.
Meteorologi sola, ka drīz snigs un Ziemassvētki būs balti. Kad no decembra tumšajām debesīm kā spalvu pūkas birs sniegpārslas, vēlēsimies, lai tās neizzustu no mūsu pasaules kā Antarktikā kūstošie ledus slāņi. Ticēsim, ka tā tomēr piepildīsies!
