Kokogļu ražotnes SIA „KRK Vidzeme”, kas atrodas Zeltiņu pagastā, jaunie īpašnieki pusotra gada laikā ir īstenojuši jau daļu savu ideju, piemēram, par ražošanas jaudas palielināšanu.
Kokogļu ražotnes SIA “KRK Vidzeme”, kas atrodas Zeltiņu pagastā, jaunie īpašnieki pusotra gada laikā ir īstenojuši jau daļu savu ideju, piemēram, par ražošanas jaudas palielināšanu. Pašlaik uzņēmēji strādā pie tā, lai līdzīgu kokogļu ražotni izveidotu arī Krievijā.
Jaunie īpašnieki no Rīgas – uzņēmējs Andris Griķis un direktors Ralfs Jansons – SIA “KRK Vidzeme” vada jau pusotru gadu un vērtē, ka kokogļu ražotne Zeltiņos ir ne tikai labākā Latvijā, bet arī Baltijā.
“To atzīst mūsu lielākie produkcijas noņēmēji un sadarbības partneri, par to esam lepni. Daudzi, kas ir pamēģinājuši mūsu ražotās kokogles, uzsver, ka tās nevar salīdzināt ar tām, ko iespējams iegādāties Rīgas lielveikalos. Mēs ražojam visaugstākās kvalitātes kokogles jeb, kā to nosaka Eiropas kvalitātes standarti, restorānu kvalitātes kokogles. Lielāko daļu saražotās produkcijas eksportējam uz Rietumeiropu, un tikai neliels daudzums produkcijas paliek Latvijas tirgū. Latvijā mūsu kokogles var nopirkt arī Alūksnes veikalos. Savas kokogles pārdodam arī kādam vairumpircējam, kas tās tirgo savā iepakojumā Latvijā,” stāsta direktors Ralfs Jansons.
Precei reklāmu nevajag
Viņš atzīst, ka uzņēmumā visi spēki tiek veltīti ražošanai un ar mārketingu nenodarbojas neviens, jo SIA “KRK Vidzeme” prece ir tik laba, ka nav nepieciešams to reklamēt. “Tagad, tuvojoties kokogļu sezonai, mums diemžēl nākas atteikt produkciju vairākiem pircējiem, jo nespējam saražot tik daudz, cik ir pieprasījums,” saka R.Jansons.
Vērtējot uzņēmuma darbību pēdējā pusotra gada laikā, viņš atzīst, ka kopumā tā ir bijusi veiksmīga. Tomēr R.Jansons norāda, ka ir arī savas problēmas. Pirmā no tām ir izejmateriāla daudzums.
“Izjūtam izejmateriāla trūkumu un iepirkuma cenu paaugstināšanos. Ja pērn mēs baltalksni iepirkām par 8 latiem kubikmetrā, tad šobrīd tie ir jau 12 lati kubikmetrā. Pieļauju, ka iemesli tam ir dažādi – laika apstākļi, siltā ziema, arī inflācija un vispārējā ekonomiskā situācija. Manuprāt, kokrūpniecībā kopumā pašlaik ir diezgan dramatiska situācija, jo izejmateriālu cenas ir būtiski paaugstinājušās, piemēram, taras klučiem, papīrmalkai cenas ir pat dubultojušās. Iemesls tam ir, ka lielākā daļa Latvijas kokmateriālu tiek eksportēta. Domāju, tas nav labi,” uzskata R.Jansons.
Traucē straujā cenu paaugstināšanās
“Nesen laikrakstā “Diena” lasīju rakstu, kā Latvijā un Eiropā mainās cenas. Latvijā cenas tiek paaugstinātas divreiz gadā, Eiropā – reizi trijos gados, bet Amerikā – reizi pusotrā gadā. Mēs kokogles eksportējam uz Eiropu, tāpēc nevaram savam partnerim prasīt mainīt cenas tik bieži kā Latvijā, jo Eiropas prakse ir citādāka. Esam gandarīti, ka mūsu ārvalstu partneri ir saprotoši un tad, kad mūsu pašizmaksas cenas ir būtiski paaugstinājušās, palielina iepirkuma cenu. Bet arī tas nevar notikt bezgalīgi – ir jābūt kaut kādai robežai. Mūsu piedāvātajai produkcijai ir ārējie konkurenti – lielākie kokogļu ražotāji ir Brazīlija, kas arī savas kokogles eksportē uz Eiropu. Eiropā kokogles ražo vien Austrumeiropā – Ukrainā, Baltkrievijā, Baltijas valstīs, arī Krievijā, toties Eiropa kokogles patērē lielā daudzumā,” saka R.Jansons.
Viņš atzīst, ka ir grūti konkurēt ar ukraiņu un baltkrievu kokogļu ražotājiem, jo pašizmaksas cenas Baltijas valstīs ir būtiski paaugstinājušās.
“Latvijā bez mums ir vēl piecas sešas kokogļu ražotnes. Agrāk to bija vairāk, tagad daudzas ir slēgtas, jo trūkst izejmateriālu un darbaspēka, kā arī ir liela dārdzība. Mēs iegādājāmies kokogļu ražotni Zeltiņu pagastā, jo šeit visapkārt ir mūsu pamatizejviela. Alksnis ir kā nezāle, kas aug katrā ceļmalā. Bet – kādam tas ir jānozāģē un jāatved uz mūsu ražotni, bet mums ir jāpiedāvā cena, kas piegādātāju saista,” saka R.Jansons.
Palielina ražošanas jaudu
Labu darbinieku trūkumu izjūt katrā uzņēmumā, bet SIA “KRK Vidzeme” pašlaik darbinieku pietiek.
“Ir izveidojies stabils darba kolektīvs – pašlaik uzņēmumā strādā vairāk nekā 30 cilvēku no Zeltiņu un Ilzenes pagasta. Daudzi uzsver, ka Latvijā trūkst darbaspēka, bet mēs savā uzņēmumā to neizjūtam,” saka R.Jansons.
Viņš priecājas, ka ir izdevies uzņēmumā palielināt ražošanas jaudu. Pašlaik mēnesī ražo 200 tonnas kokogļu.
“Nesen pabeidzām trešās krāsns celtniecību. Arī tajā varētu sākt ražot kokogles, bet ir zināmas problēmas ar izejmateriālu piegādi. Tādēļ apsveram domu uzsākt izejmateriālu importu no Krievijas. Šajā gadījumā viena priekšrocība ir tā, ka Alūksne ir pierobežas rajons. Maija vidū mums ir plānots brauciens uz Krieviju, lai iepazītu tur esošo situāciju. Nesen paaugstinājām iepirkuma cenas, tādēļ ceram, ka izejmateriālu piegāde kļūs intensīvāka. Kad būsim iepirkuši noteiktu daudzumu izejmateriāla rezerves, tad varēsim palaist arī trešo krāsni. Tad varēsim mēnesī ražot 300 tonnas kokogļu,” norāda R.Jansons.
Vēlas atvērt jaunu ražotni
Arī uzņēmuma nākotnes ieceres saistās ar Krieviju. “Esam atraduši partnerus, kuriem ir interese ar mums sadarboties. Ja vienosimies par nosacījumiem, varbūt būvēsim līdzīgu kokogļu ražotni arī Krievijā, Pleskavā. Tas ir kokapstrādes uzņēmums, kas ir ieinteresēts paplašināties un ražot kokogles. Gan Krievijā ir palielinājies pieprasījums pēc kokoglēm, gan Eiropas tirgus nav piesātināts. Galvenā priekšrocība būtu izejvielu pietiekamība, kaut gan laiks, kad Krievijā bija lēts darbaspēks un izejvielas, ir beidzies. Tagad šīs izmaksas Krievijā līdzinās Latvijas izmaksām. Tomēr nenoliedzami, resursu Krievijā ir daudz,” secina R.Jansons.
Viņš atklāj, ka arī tepat, Alūksnes rajonā, uzņēmums vēlas īstenot jaunas biznesa idejas.
“SIA “KRK Vidzeme” uzņēmuma teritorija ir gana liela – apmēram 8 hektāri, arī infrastruktūra ir apmierinoša, tādēļ, iespējams, nākotnē atvērsim vēl kādu ražotni, tikai šoreiz celtniecības materiāliem. Alūksnes rajonā ražošanas ir ļoti maz. Salīdzinot, kas celtniecībā pašlaik notiek Rīgā un mūsu reģionā, ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk tas, kas notiek Rīgā, būs vērojams arī šeit. Kad paši būvējām jauno krāsni, saskārāmies ar to, ka tuvākā pilsēta, kur var iegādāties betonu, ir Smiltene. Ne Alūksnē, ne Gulbenē, ne Balvos šāda piedāvājuma nav. Ja mūsu pusē sāksies aktīva celtniecība, uz vietas nebūs pieejams tāds elementārs materiāls kā betons. Bet, lai to atvestu no Smiltenes, izmaksas sadārdzinās. Vai iecere par jauno ražotni izdosies vai ne – laiks rādīs,” saka R.Jansons.
