Alūksnes pilsētas domē pirmo reizi organizēja tikšanos ar pilsētas uzņēmējiem, lai veicinātu savstarpējo sadarbību un izzinātu, kas uzņēmējiem traucē darbības attīstīšanai Alūksnē.
Alūksnes pilsētas domē pirmo reizi organizēja tikšanos ar pilsētas uzņēmējiem, lai veicinātu savstarpējo sadarbību un izzinātu, kas uzņēmējiem traucē darbības attīstīšanai Alūksnē.
Tika minēti galvenie traucējošie faktori – jaunieši nevēlas atgriezties strādāt Alūksnē; trūkst kvalificētu darbinieku un uzņēmējiem ir jāiesaistās vietējās infrastruktūras sakārtošanā, lai gan tas ir valsts un vietējās pašvaldības pienākums.
Pašvaldības aicinājumam apmeklēt šīs nedēļas tikšanos bija atsaukušies nedaudz vairāk kā desmit uzņēmēji. Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks norādīja, ka ar šo tikšanos pašvaldība sāks regulāru kontaktu uzturēšanu ar vietējiem uzņēmējiem. Tikšanās laikā uzņēmējiem bija jāaizpilda arī aptaujas anketas, paužot savu viedokli par Alūksnes pilsētas un novada attīstības stratēģiju; par pašvaldības veicamajām aktivitātēm, lai Alūksnē uzlabotu uzņēmējdarbības vidi; jāizvērtē, vai uzņēmumā varētu uzņemt profesionālās izglītības praktikantus, un jāizsaka ierosinājumi Alūksnes Uzņēmēju dienu norisei.
Grib mācīt amatu
“Uzņēmēji vislabāk var formulēt, kāda Alūksnei būtu vēlama attīstība, jo viņi nemitīgi domā, kā izdzīvot un nopelnīt, kā veiksmīgāk ieguldīt līdzekļus. Kā zināms, uzņēmējdarbība attīstās tur, kur ir labi attīstīta infrastruktūra. Mēs atrodamies nomaļus, tādēļ ir kopīgi jādomā, kā to risināt, kur pašvaldībai ieguldīt līdzekļus, lai veiksmīgāk attīstītos uzņēmējdarbība,” saka V.Litaunieks.
V.Litaunieks atklāj ieceri Alūksnes vidusskolā ar laiku piedāvāt arī profesionālās izglītības programmu, lai skolēni varētu iegūt ne tikai vidējo izglītību, bet arī amatu. “Ir uzņēmēji, kas par to jau ir interesējušies. Nesen ir izveidots Vidzemes Profesionālās izglītības centrs. Pašvaldībai sadarbojoties ar šo centru un vietējiem uzņēmējiem, būtu iespēja izveidot šādu profesionālās izglītības programmu. Strādājot kopīgi, mēs veiksmīgāk varētu izzināt, tieši kādu programmu vajadzētu,” klāsta V.Litaunieks.
Daudzdzīvokļu mājas necels
Viņš vērš uzņēmēju uzmanību arī uz privātās – publiskās partnerības projektiem un aicina uzņēmējus palīdzēt pašvaldībai dzīvokļu jautājumu risināšanā.
“Daudzdzīvokļu namu celtniecība Alūksnē ir apstājusies pirms 16 gadiem. Alūksnē nav arī nepabeigtu daudzdzīvokļu māju, kuru celtniecību tagad varētu turpināt. Esmu uzrunājis lielos uzņēmējus Rīgā, lai mudinātu te celt jaunas daudzdzīvokļu mājas, bet esmu saņēmis pretjautājumu: “Kas jums Alūksnē tos dzīvokļus pirks?” Tādēļ ir jārod cits risinājums. Uzņēmēji varētu sakārtot pamestās ēkas pilsētā un piedāvāt tajās dzīvokļus. Pašlaik iedzīvotāju skaits Alūksnē sarūk un pilsētā ir vien apmēram 7000 iedzīvotāju,” atzīst V.Litaunieks.
Viņš arī mudina uzņēmējus izmantot iespēju piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu savu ieceru īstenošanai.
Trūkst labu darbinieku
Alūksnes rajona tautsaimnieku biedrības “Alta” valdes priekšsēdētājs Andis Krēsliņš atzīst, ka rajonā ir daudz ar tautsaimniecību saistītu problēmu, bet to risināšanai nepieciešams arī valdības un valsts atbalsts. “Lielākā katastrofa ir tā, ka jaunieši nepaliek te strādāt. Rajonā ir daudz labu ideju tūrisma nozarē, bet, lai rajons attīstītos, tas pats nepieciešams arī citās nozarēs. Ir jāpiesaista līdzekļi infrastruktūrai un uzņēmējdarbības vides attīstībai, pretējā gadījumā attīstības nebūs. Eiropas Savienības fondu finansējums ir iespēja uzņēmējiem attīstīties, bet – ir jāspēj uzrakstīt labus projektus,” saka A.Krēsliņš.
SIA “Kristīne Ju” īpašnieks Jurijs Popovičenko atzīst, ka uzņēmumam problēmas rada labu darbinieku atrašana. Viņam ir uzņēmums ne tikai Alūksnē, bet arī Liepājā, Madonā, kur arī ir grūtības atrast labus, atbildīgus darbiniekus. “Alūksnes attīstību kavē tas, ka jaunieši negrib te atgriezties, jo viņiem šeit nav ko darīt ne darba, ne izklaides ziņā,” saka uzņēmējs.
Citur ir labāk
J.Popovičenko norāda, ka nelielam uzņēmumam uzrakstīt projektu ES līdzekļu piesaistei ir diezgan grūti. “Lai es varētu Alūksnē īstenot savu ēkas siltināšanas projektu, man prasa uzstādīt jaunu hidrantu. Bet to izmantotu ne tikai mans uzņēmums, bet arī Alūksnes sākumskola. Kad vērsāmies Alūksnes pašvaldībā un rosinājām sadarboties tā uzstādīšanā, mums atteica,” stāsta J.Popovičenko.
Arī SIA “Valrito” pārstāve Baiba Lazdiņa atzīst, ka uzņēmumam ir grūti atrast labus darbiniekus. Arvien jūtamāk mazinās iedzīvotāju maksātspēja. “Mūsu uzņēmums jau strādā ar praktikantiem, un atbalstām to, ka jaunieši Karjeras dienu laikā dodas uz uzņēmumu un iepazīst savu nākamo profesiju,” saka B.Lazdiņa. Arī SIA “Ozolmājas” īpašnieks Viktors Dubovs uzsver, ka uzņēmumā trūkst kvalificēta darbaspēka.
I.Gravas ceļojumu aģentūras “Apkārt pasaulei” īpašniece Inese Grava atzīst, ka problēmas rada iedzīvotāju uzskats par to, ka citās pilsētās pakalpojumi ir labāki, tādēļ vietējiem uzņēmumiem nereti nākas pazaudēt jau esošos klientus.
Šķēršļus rada infrastruktūra
SIA “4 plus” īpašnieks Askolds Zelmenis norāda, ka uzņēmumā nodarbina 55 jaunus cilvēkus, galvenokārt vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Arī viņš piekrīt, ka jauniem cilvēkiem brīvdienās Alūksnē trūkst atpūtas dzīves piedāvājuma. Uzņēmums ir saskāries arī ar kvalificētu darbinieku trūkumu.
SIA “4 plus” darbinieks Haralds Dambis norāda, ka Alūksnes pašvaldība ne vienmēr pienācīgi gādā par atbilstošu infrastruktūru, kas savukārt traucē uzņēmējiem un rada šķēršļus.
“Vai ir kāds, kas “stāv un krīt” par mūsu pilsētu? Vietējā pašvaldībā mainās viena vadība, mainās otra, bet tā sliktā karavāna iet tālāk. Pašlaik pilsētā ir ļoti haotiski ūdensvadu tīkli, liela daļa privātmāju pie tiem vispār nav pieslēgta. Pašvaldībai vajadzētu vairāk domāt par ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu šajos rajonos, jo tagad iedzīvotājiem tur par saviem līdzekļiem ir jāveic pieslēgumi pilsētas ūdensvadam un kanalizācijai,” stāsta H.Dambis.
Pilsētai trūkst
attīstības stratēģijas
SIA “SDA” īpašnieks Dzintars Adlers uzskata, ka pašlaik uzņēmēji Alūksnē attīsta savu darbību tik daudz, cik vien tas ir iespējams. “Reizēm uzņēmējdarbība nav tik rentabla, lai spētu noturēt darbiniekus, tādēļ tie atrod darbu citur. Alūksnes dome strādā jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, tādēļ gribētos zināt, kādi lielākie projekti šo gadu laikā ir īstenoti. Uzņēmējiem ir jāzina, ko Alūksnes pilsēta vēlas un kāda ir tās stratēģija. Manuprāt, pašlaik šīs stratēģijas trūkst. Uzskatu, ka domes vadība varēja parūpēties arī par to, lai Alūksnei piešķir īpaši atbalstāmas pilsētas statusu, jo tad būtu iespēja saņemt lielākas investīcijas,” vērtē Dz.Adlers.
SIA “Malvila” veikalu pārstāve atzīst, ka arī šajā uzņēmumā izjūt iedzīvotāju pirktspējas mazināšanos. Priecāties varot vien par to, ka iedzīvotāji, kas savulaik aizbraukuši peļņā uz ārvalstīm, atgriežoties savu nopelnīto naudu tērē Latvijas, tostarp Alūksnes, veikalos.
SIA “Fotoservisa centrs” īpašnieks Jānis Podnieks uzsver, ka valstij vajadzētu vairāk atbalstīt savus uzņēmējus. Viņš vērš uzmanību uz to, ka uzņēmēji jau tā maksā daudz un dažādus nodokļus, tādēļ viņiem nebūtu savi līdzekļi jāiegulda arī vietējās infrastruktūras sakārtošanā.
Vairāk jāstrādā pašiem
Alūksnes ziedu salona “Flora” īpašniece Taņa Egle atzīst, ka uzņēmumā trūkst profesionālu floristu un dārznieku, jo šie speciālisti ir pieprasīti visā Latvijā. “Ja Alūksnē būtu profesionālās izglītības programma, mēs atbalstītu, ka apmāca floristus, un labprāt ņemtu šos speciālistus praksē savā uzņēmumā,” viņa saka.
Uzņēmējs Viktors Semjonovs rosināja Alūksnes domei pārdomāt sistēmu, kā tiek izsludināti pašvaldības iepirkumi, lai vietējie uzņēmēji tajos varētu veiksmīgāk piedalīties. “Alūksnes uzņēmējiem vajadzētu censties vairāk strādāt uz vietas sava rajona objektos, nevis ļaut te strādāt citu rajonu uzņēmējiem. Ja strādā citi, tad arī nauda, ko viņi te nopelna, tiek tērēta citur, ne Alūksnē,” uzskata V.Semjonovs.
SIA “Tornis DT” pārstāves saka, ka uzņēmuma veikalos izjūt to, ka cilvēku pirktspēja kļūst ierobežotāka. Lai arī pēdējos gados Alūksnē ir atvērti divi jauni lielveikali, “Tornis DT” darbību tas neietekmējot, jo veikaliem ir savs pastāvīgo klientu loks un sava vieta tirgū. Arī viņas piekrīt, ka jauniem cilvēkiem Alūksnē trūkst izklaides un atpūtas vietu, tāpēc Alūksne šķiet garlaicīga pilsēta.
Dzīve apstājas pie 100.kilometra
SIA “Almo Hardwood” valdes priekšsēdētājs Modris Lazdekalns atzīst, ka arī viņu uzņēmumā ir problēmas, bet ar tām uzņēmējam vienmēr ir jārēķinās un pašam jārisina.
“Domājot par potenciālā Alūksnes novada attīstības stratēģiju, rodas pretjautājums pašvaldības deputātiem: uz ko Alūksne kā pilsēta vēlas iet? Vai tā būs atpūtas vieta pensionāriem, tūrisma pilsēta, uzņēmējdarbības centrs, vietējā Lasvegasa vai kas cits? Vidējā vecuma grupā lielākā daļa Alūksnes iedzīvotāju ir nodarbināti valsts un pašvaldību iestādēs un pakalpojumu sfērā, bet ne ražošanas nozarē. Daudz ko nosaka arī attālums no Rīgas, uzliekot dubultu mīnus zīmi. Mēs dzīvojam 200.kilometrā, bet dzīve apstājas jau pie simtā. Alūksnē iedzīvotājiem pirktspēja ir zema, tādēļ arī uzņēmējam prece ir jāpārdod par zemāku cenu, lai arī ražošanas izmaksas ir tādas pašas, pat lielākas,” pauž M.Lazdekalns.
Viņš uzskata, ka Alūksnes uzņēmējiem darbinieku nodrošināšanā ir jāspēj pielāgoties iedzīvotāju struktūrai un ka uzņēmējiem nevajag nodarboties ar vietējās infrastruktūras uzlabošanu, jo par to jāgādā pašvaldībai un valstij.
“Manuprāt, būvēt jaunas daudzdzīvokļu mājas Alūksnē nemaz nav nepieciešams, jo – kur strādās tās jaunās ģimenes, kurām tajās būtu jādzīvo? Domāju, ka vietējai pašvaldībai vispirms vajadzētu palīdzēt stiprākajiem, nevis vājākajiem, kā ir tagad. Ja palīdzēs stiprākajiem, viņi varēs veiksmīgāk attīstīties un ar laiku palīdzēt vājākajiem,” ir pārliecināts M.Lazdekalns.
