Nokrita zemē no galda šķīvis, Saplīsa sīkos gabaliņos.
Nokrita zemē no galda šķīvis,
Saplīsa sīkos gabaliņos.
Nesāc tūdaļ apcerēt dzīvi,
Saskatot zīmes un simbolus
viņos.
Protams, uz zemes mēs esam
viesi,
Realitāte reizēm šķiet māns.
Atceries tikai, kad tālāk iesi:
Dzīve ir trausla kā porcelāns.
Var jau nožēlot: kāpēc plīsti?
Tu tik ļoti patiki mums.
Tomēr līmētie nebūs vairs īsti.
Žēl, bet visam savs noilgums.
