Laiki, kad skaista mēbele tika uzskatīta par peļamu buržuāzisku palieku, ir pagājuši.
Laiki, kad skaista mēbele tika uzskatīta par peļamu buržuāzisku palieku, ir pagājuši. Mēs esam sākuši novērtēt senlaicīgas mēbeles un priekšmetus. Par to, ka šādas preces šobrīd ir pieprasītas, liecina arī lielais antikvariātu skaits Latvijā.
Tomēr joprojām gadās dzirdēt, ka vecāsmātes atstātās vecās mēbeles radi izdala pa labi un pa kreisi gandrīz par brīvu, pat nenojaušot, ka to vērtība ir mērāma simtos vai pat vairākos tūkstošos latu.
Sena un antīka mēbele
Senas mēbeles un antīkas mēbeles nav gluži viens un tas pats. Par vērtīgu antīku mēbeli uzskatāma tāda, kurai piemīt divas pazīmes – laba amatnieciskā kvalitāte un augsta mākslinieciskā vērtība. Ar to vien nepietiek, ka īpašniekam tā šķiet ļoti skaista. To, vai mēbele ir uzskatāma par mākslinieciski vērtīgu, spēj novērtēt tikai speciālists. Pasaulē laikmetu mākslinieciskie stili ir strikti iedalīti – baroks, rokoko, art deco, jūgendstils un citi. Ja mēbelei piemīt kas raksturīgs no konkrētā laika posma stila un tā ir kvalitatīvi izgatavota, tā būs vērtīga un, ja vēl nav antīka, ar laiku, runājot antikvāru valodā, iegūs antikvitāti.
Sena mēbele biežāk ir vērtība tikai tā īpašnieka acīs. Tā var būt izgatavota pirms 100 un vairāk gadiem, pamatīga un senatnes romantisma apvīta, bet bez mākslinieciskās vērtības. Tādas daudz var atrast mūsu lauku mājās, kur krēsli, galdi, kumodes kalpojušas ilgi un kalpos vēl tikpat ilgi, tomēr par antīkām tās saukt var reti. Tomēr arī senas mēbeles ir ļoti pieprasītas. Vēsturiski ir izveidojies, ka Latvijā, kā zina teikt speciālisti, ir izplatītas tieši senās mēbeles, bet augstvērtīgu antikvitāšu ir mazāk. Skaistās un greznās antīkās mēbeles, kā liecina pētījumi, šeit ieveda no Francijas un Itālijas, dažreiz tās gatavoja arī vietējie meistari, tomēr to daudzums ir ierobežots. Pēdējais atpazīstamais mēbeļu stils Latvijas mēbeļu klāstā ir art deco. Šīs mēbeles ir ļoti pieprasītas, bet piedāvājumā to nav daudz. Art deco tapa apmēram 1920.gadu un vēlāk, līdz pat karam. Populārās Ulmaņlaika mēbeles visbiežāk ir ar art deco ietekmi, tās var būt iezeltītas un greznas. Latvijas antikvariātos pārsvarā ir tieši šā laika posma izstrādājumi un 19.gadsimta beigu mēbeles.
Mēbeļu vērtība palielinās
Nevajadzētu mest ārā arī 20.gadsimta piecdesmitajos, sešdesmitajos gados tapušās mēbeles. Jau tagad to vērtība aug, atgriežas tā laika interjera elementi, masīvie skapji, noapļotie stūri, kas gatavoti no īsta koka. Bufetes, skapji, gultas ar kvalitatīvu finierējumu ir joprojām vērtība! Tajā laikā mēbeļu rūpnieciskajā ražošanā parādās interesanti saplākšņa lietošanas veidi, līmēts saplāksnis. Tolaik vēl bija cieņā augstie pirmskara mēbeļu gatavošanas standarti. Diemžēl, sākot no septiņdesmitajiem gadiem, kad tapa brūnās skaidu plātņu sekcijas, par mēbeļu vērtību runāt ir grūti. Attīstoties rūpniecībai, sarežģītas formas tika noplicinātas līdz plikam funkcionālismam, izmantoti nekvalitatīvi materiāli. Šīs mēbeles ir vienkārši vecas.
Pirms izdala kaimiņiem vecmāmiņas veco laiku galdu par pliku paldies, ir prātīgi to novērtēt. Mēbeli var nofotografēt un šo bildi parādīt muzeja darbiniekam vai antikvariāta speciālistam. Pieredzējis speciālists spēs pateikt, cik vērtīgs varētu būt priekšmets. Izdevīgāk vienmēr ir pārdot mēbeļu komplektu. Piemēram, bufete, galds, krēsli, skapis, spogulis būs vērtīgāki un maksās dārgāk nekā viens, kaut arī ļoti skaists un oriģināls krēsls. Diemžēl Rīgā reti kur var nopirkt komplektu. Speciālisti dod padomu – ja vien nav steidzami jāpārdod mēbele finansiālu apsvērumu dēļ, ir vērts papētīt tirgu un piedāvājumus un sakomplektēt visu mēbeļu iekārtu kopumā. Ļoti svarīga ir mēbeles kvalitāte. 50 gadus Latvijā greznas mēbeles uzskatīja gandrīz vai par nepiedienīgām, tāpēc lielākā daļa skaisto mēbeļu ir ļoti sliktā stāvoklī. Eiropā uzskata, ka nav vērts restaurēt mēbeli, ja tai ir jāatjauno 40 %, Latvijā restauratori atjauno arī tad, ja no mēbeles ir palikuši vien
40 %. Ja mēbele ir ļoti cietusi, tās vērtība pēc restaurācijas vairs nav tik liela.
Speciālisti uzsver: “Antikvitāšu vairāk nepaliek, bet cilvēku pirktspēja aug. Mēs esam Eiropas telpā, kur antīkās mēbeles tiek vērtētas augstu, ar tām iekārto mājas, dzīvokļus.”
Pasākumi
par krēsla tēmu
Imants Lancmanis (Rundāles pils muzeja direktors) pauž atziņu: “Mēbeles ir cilvēka ikdiena, sadzīves nepieciešamība, bet mākslinieku un amatnieku prasme un varēšana to paceļ mākslas darba līmenī.”
Krēsla vēsture sniedzas senā jo senā pagātnē. Tik senā, ka diez vai kāds spēs nosaukt precīzu tā vecumu. Var tikai izteikt minējumu, ka tā sākās ar to brīdi, kad cilvēks saprata, ka sēdēt uz celma ir krietni ērtāk nekā uz zemes. Taču mūsu laikabiedriem ar celmu vien nebūs gana, lai gan modeļi, kas izskatās pēc stilizēta celma, nav retums. Viņiem vajadzīgs kaut kas elegantāks, ērtāks un tajā pašā laikā arī praktisks.
Mūsdienās krēsla praktiskā un filozofiskā nozīme ir krietni vien pieaugusi, attīstījusies. Tam ir būtiska nozīme ikviena cilvēka sadzīvē. Eksperti piekrīt, ka krēsls ir starp galvenajām veselīgas darba vides sastāvdaļām. Parasti pirmais, ko, strādājot pie datora, cilvēks cenšas pielāgot, ir krēsls – tajā jāsēž iespējami ērti, izmantojot atzveltni. Jostas vietai ērti jāiegulst atzveltnes izliekumā, bet pēdām plakani jāatrodas uz zemes (ja nepieciešams, var lietot kāju paliktni). Tiek organizēti visdažādākie pasākumi, rakstīti projekti par krēsla tēmu un katra aktivitāte tiek rīkota ar savu noteiktu mērķi.
Krēsla nozīme ticējumos un politikā
Aplūkosim vienu vēsturisku piemēru, kam ir cieša saikne ar vārdu “krēsls”. Kā radās Krāslavas pilsētas nosaukums? Tam ir vairāki izskaidrojumi. Pats izplatītākais – nosaukums Krāslava radies no latgaliešu vārda “krāsls” – krēsls, jo Daugava pie Krāslavas met vairākus lokus, kuri pēc formas atgādina krēslu. Tas vēl tiek apstiprināts ar nostāstiem par to, ka agrāk, kad Daugava vēl bija kuģojošā tirdzniecības artērija, daudz plostu uzskrēja uz sēkļiem pie Krāslavas, kas arī veidoja analoģiju vārdam “krāsls” – krēsls.
Otrs izskaidrojums runā par to, ka Krāslavas nosaukums radies no cita latgaļu vārda “krāsla” – krēsla. Senatnē Krāslavu iekļāva tumši, neizbrienami meži un to klāja krēsla. Vēl viens Krāslavas nosaukuma izskaidrojums saistīts ar Polockas krivičiem, kuri pazina tagadējās Krāslavas apkārtni jau IX – X gadsimtā, bet varbūt arī agrāk. Viņi Daugavas loku pie Krāslavas sauca “krasnaja luka” vai “krasnaja lava”, t.i. “krasnaja” – skaists, “lava” – lāva, krēsls, dotajā gadījumā – skaista vieta.
Runājot par pasakām, ticējumiem, arī tur krēslam tiek piešķirta sava nozīme, piemēram, kad krēslu uz vienas kājas apkārt griež, tad, ja kāds tanī vietā uzmin kāju, tam kājā iemetas urbējs jeb ēdājs. (K.Jansons, Plāņi.) Ja krēsls apkrīt, tad ātri kāds steidzas. (E.Melnbārdis, Virbi.) Ja krēsls sēdot paukšķ, tad tas paredz, ka tur sēdēs kāds ciemiņš. (A.Salmāns, Balvi.) Ja sapnī sēd jaunā krēslā, tad būs jauna dzīve. (J.Jurjāns, Jaungulbene.) Un politikas lauciņā krēslam ir jo īpaša nozīme – par Rīgas mēra krēsla šūpošanos sāka runāt ap Jāņiem. Valdošās koalīcijas mazspējas cēlonis nav viens pats augstākajā krēslā sēdētājs, bet arī tas, ka tai nav stabila vairākuma.
Tiklīdz kāds deputāts bija sācis spriest kā deputāts un jutis savu atbildību pret pilsoņiem, un pieņēmis lēmumu, tiklīdz izrādās, ka kāds deputāts ir nobalsojis ne tā, kā valdošajai elitei vajadzīgs, tiek izdarīts spiediens, tiek piedraudēts, ka viņu izslēgs no valdošās koalīcijas, ka viens otrs var zaudēt kādu parlamentārā sekretāra amatu vai ministra amatu. Un diemžēl šie deputāti ir pakļāvušies, jo šis krēsls vienā otrā ministrijā ir izrādījies svarīgāks par to, kas patiesībā rūp cilvēkam, tas krēsls ministrijā ir izrādījies svarīgāks par tautas interesēm. Jā, bijuši kādi brīvdomības mēģinājumi, bet tagad, kad ir jāizšķiras, vai aizstāvēt tautas intereses un zaudēt krēslu ministrijā vai arī atteikties no tautas interešu aizstāvēšanas un palikt pie šī krēsla ministrijā, tomēr krēsls ministrijā izrādās dārgāks. Tas ir vienkārši ļoti nožēlojami.
Kāpēc akcija?
Šogad arī Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejs ir nolēmis pieskarties filozofiski krēsla tēmai un ar 5.oktobri aicina ikvienu uz izstādi – akciju “Krēsls”. Kāpēc akcija? Tāpēc, ka vēlamies šai izstādei, kuru atklāsim šodien, 5.oktobrī, pulksten 13.00, papildinājumu, lai 2007.gada vasarā vietējo sabiedrību aktivizētu uz “Krēslu”, kas atrodas muzeja krājumā un gaida palīdzību – restaurāciju, remontu. Krēsls – ikdienā nepieciešama mēbele, kas līdzās gultai, skapim, galdam ienāk katrā mājā. Krēsls pilda bezgala daudz funkcijas, bet pamatfunkcija dod atpūtu saimniekam, viesiem pie galda, kamīna.
Katram krēslam tāpat kā cilvēkam ir savs stāsts, kāpēc tas pirkts, dāvināts, kāpēc tādā vai citā krāsā, kādi cilvēki tika uz tā sēdināti. Stāsts var būt gan skumjš, gan jautrs. Akcijā – izstādē vēlamies aicināt jebkuru alūksnieti ar savu krēslu, kurš jums šķiet “gana labs izstādei”. Uz tikšanos un sadarbību!
