Ziemas saulgrieži, astronomiskā rudens beigas un ziemas sākums šogad būs trešdien, 21.decembrī, plkst.12.44.
21.decembris būs arī gada īsākā diena. Nakts uz trešdienu un ceturtdienu būs gada garākās naktis.
Saules spīdēšanas ilgums gada īsākajā dienā būs no sešām stundām un
26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Rūjienas novadā līdz
septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā
Daugavpils novadā, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras
pārvaldes Saules kalkulatora.
Astronomiskās ziemas pirmajā dienā, 21.decembrī, saule visagrāk –
plkst.8.38 – lēks valsts galējos dienvidaustrumos, Baltkrievijas
pierobežā, savukārt vēlākais saullēkts būs Ovišragā, Ventspils novadā, –
plkst.9.14. Saule visagrāk rietēs Krievijas pierobežā Alūksnes un Viļakas novadā, kur saulriets būs jau plkst.15.26, bet Rucavas novada dienvidrietumos saule rietēs plkst.16.02.
Trešdien Rīgā saule lēks deviņos, rietēs plkst.15.44, tādējādi saules
spīdēšanas ilgums būs vien 6 stundas un nepilnas 44 minūtes.
Salīdzinājumam – gada garākā diena, 21.jūnijs, Rīgā bija 17 stundas un
52 minūtes gara.
Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt par solstīciju, kas, burtiski
tulkojot no latīņu valodas, nozīmē “saule stāv uz vietas”, jo punkts,
kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina
savu virzienu.
Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts –
īsāka. Tomēr saullēkts līdz decembra beigām kļūs vēl par vienu divām
minūtēm vēlāks, pirmo astronomiskās ziemas dienu garums pieaugs uz
vēlāka saulrieta rēķina. Astronomiskais pavasaris sāksies 2017.gada
20.martā, kad diena jau būs kļuvusi garāka par nakti.
Saskaņā ar seno tautu tradīcijām ziemas saulgrieži ir ziemas vidus,
nevis sākums. Ziemas saulgriežus senlatvieši dēvējuši gan par
Ziemassvētkiem, gan par Bluķa vai Dvēseļu vakaru. Saskaņā ar ticējumiem
vietām Latvijā Bluķa vakari atzīmēti laikā no Mārtiņiem līdz Sveču
dienai, tomēr galvenokārt periodā no ziemas saulgriežiem līdz Jaungadam
vai Zvaigznes dienai.
