Ja spēja atrast papildu 460 000 eiro piešķiršanu reģionālajām
slimnīcām, tad var atrast arī trūkstošo naudu, lai netiktu samazinātas
finansējums ārstniecības iestādēm, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Pēc Kalēja domām minētā summa reģionālajām slimnīcām dos kādu labumu,
bet būs daļa slimnīcu, kurām salīdzinot ar pagājušo gadu, finansējums
samazināsies jebkurā gadījumā.
“Man ir tikai jautājums, ja Nacionālais veselības dienests spēja
atrast 460 000 eiro, tad arī varētu atrast atlikušo summu citur, lai
reģionālajām slimnīcām saglabātos pagājušā gada finansējuma līmenis,”
stāstīja Kalējs.
Jau ziņots, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) neplāno
reģionālajām slimnīcām atgriezt finansējumu iepriekšējā gada apjomā un
norāda, ka tām slimnīcām, kuras pagājušajā gadā ambulatoros pakalpojumus
sniedza mazākā apjomā, nekā bija paredzēts, šogad ir līdzekļu
samazinājums.
Runājot par reģionālo slimnīcu vēlmi finansējumu ambulatorajiem
pakalpojumiem saņemt iepriekšējā gada līmenī, Belēvičs iepriekš sacīja,
ka jau vairāk nekā 90% valsts un privātie pakalpojumu sniedzēju ir
parakstījuši līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), un viņš
vidēji reizi stundā saņem īsziņu par kārtējā līguma noslēgšanu.
Belēvičs izteicās, ka viņa “uzdevums kā veselības ministram ir nevis
izdabāt katras mazas uzņemtās līgumsaistības neizpildījušas slimnīcas
vadībai, bet apmierināt pacientu veselības aprūpes vajadzības”. Tāpat
viņš atzīmēja, ka kopumā šogad slimnīcām finansējums gan ambulatoro, gan
stacionāro pakalpojumu sniegšanai ir lielāks nekā pērn.
Saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) datiem, kopumā visām slimnīcām
finansējums par ambulatorajiem pakalpojumiem šogad ir palielināts par 1
003 276 eiro, bet stacionārajiem pakalpojumiem – par 1 855 598 eiro.
Savukārt kopējais finansējums visām reģionālajām slimnīcām ambulatoro
pakalpojumu sniegšanai šogad ir par 260 000 eiro lielāks nekā pērn.
Belēvičs skaidroja, ka finansējums ir lielāks, pateicoties līdzekļu
pārdalei, kā arī atrodot ietaupījumu no padotības iestāžu sniegtajiem
maksas pakalpojumiem.
Līgumus neslēdzošās slimnīcas Belēvičs iedalīja trīs grupās. Pirmā
grupa ir slimnīcas, kurām finansējums par ambulatorajiem un
stacionārajiem pakalpojumiem šogad ir lielāks, bet kuras tik un tā vēl
nav noslēgušas līgumus. Ministrs esot uzdevis NVD informēt šo slimnīcu
darba devēju, proti, attiecīgo pašvaldību vadītājus par situāciju.
Kā liecina VM dati, šādas slimnīcas, kurām finansējums abās pozīcijās ir lielāks, bet kuras pagaidām nav noslēgušas līgumu, ir Alūksnes
slimnīca, Rēzeknes slimnīca un Vidzemes slimnīca. Tomēr pēc VM rīcībās
esošās informācijas, Rēzeknes slimnīca līgumu pagaidām nav parakstījusi
saistībā ar apvienošanos starp slimnīcu un poliklīniku, kas ir tehniskas
dabas jautājums.
Alūksnes slimnīcai ambulatoro
pakalpojumu sniegšanai paredzēti par 3309 eiro vairāk nekā pērn, bet
stacionāro pakalpojumu sniegšanai – 14 598 eiro. Savukārt Vidzemes
slimnīcai ambulatorajiem pakalpojumiem šogad piešķirti par 15 235 eiro
vairāk nekā pērn, bet stacionārajiem pakalpojumiem – 74 415 eiro.
Otrajā grupā ministrs iedalīja tās slimnīcas, kurām šogad finansējums
ambulatorajiem pakalpojumiem būs mazāks, bet stacionārajiem – lielāks,
rezultātā tik un tā veidojot lielāku kopējo naudas apjomu nekā pērn. Pie
šādām slimnīcām pieder Krāslavas un Madonas slimnīcas.
Krāslavas slimnīcai šogad finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem
aprēķināts par 4145 eiro mazāks nekā pērn, bet kopējais finansējuma
apjoms pieaudzis par 2627 eiro. Savukārt Madonas slimnīcai finansējums
ambulatorajiem pakalpojumiem šogad aprēķināts par 2839 eiro mazāks nekā
pērn, tomēr kopējais finansējuma pieaugums plānots 7648 eiro apmērā.
Savukārt trešajā slimnīcu grupā ietilpst slimnīcas, kurām arī pēc
atrasto 460 000 eiro sadalīšanas finansējums ambulatorajiem
pakalpojumiem būs mazāks. Tas saistīts ar lielo pakalpojumu
“neizstrādi”, proti, slimnīcas nav iztērējušas visu piešķirto naudu kāda
pakalpojuma nodrošināšanai.
Pie šādām slimnīcām pieder Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Cēsu
klīnika, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Ogres rajona slimnīca, Līvānu
slimnīca, Ludzas medicīnas centrs un Saldus medicīnas centrs.
Piemēram, kā liecina VM informācija, Jēkabpils slimnīca pērn
piedāvāja 33 pakalpojumus, no kuriem deviņu mēnešu periodā desmit
pakalpojumi izpildīti lielākā apmērā, nekā bija plānots. Savukārt 23
pakalpojumi izpildīti mazākā apmērā, nekā plānots, tai skaitā 16
pakalpojumi izpildīti mazāk par 90% no plānotā. Jēkabpils slimnīcai
šogad ambulatorajiem pakalpojumiem paredzēts par 102 530 eiro mazāk nekā
pērn, savukārt stacionārajā sadaļā slimnīcai paredzēts pieaugums 54 490
eiro apmērā.
Belēvičs uzsvēra, ka metode – “saņemt naudu, nesniegt pakalpojumu,
bet nākamajā gadā prasīt tikpat” – nestrādās. “Šī metode nedarbojas
attiecībā uz valsti. Valsti nevar izspiest,” noteica ministrs.
