Attālo un mazāk apdzīvoto
pašvaldību atbalstam ir tikpat būtiska nozīme kā reģionālajiem
un nacionālajiem centriem – par to liecināja Norvēģijas
ekspertu un Vidzemes pašvaldību pārstāvju diskusija Auciemmuižā,
Pārgaujas novadā, informē Teritoriālās plānošanas nodaļas
vadītāja Ieva Kalniņa. Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģiona
(VPR) rīkotajā seminārā 26. janvārī savu skatījumu uz
attālināto un mazāk apdzīvoto pašvaldību atbalstu sniedza
norvēģu kolēģi no Lauku attīstības kompetences centra (Center
of Competence on Rural Development) un Finnmarkas apgabala
pašvaldības. Tajā piedalījās arī Alūksnes novada pašvaldības
pārstāvji.
Norvēģu pieredze rāda, ka atbalsts mazajām un
attālinātajām pašvaldībām ļauj pilnvērtīgāk izmantot tajās
esošos resursus. Šajās pašvaldībās ir potenciāls izaugsmei,
bet, nesniedzot papildus atbalstu, iespējas paliek neizmantotas,
tādējādi tiek kavēta līdzsvarota valsts un reģionu attīstība.
Atsevišķu pašvaldību attīstība nevar notikt atrauti no citām
pašvaldībām un valsts, līdz ar to ir būtiski, ka pastāv spēcīgs
reģionālais pārvaldes līmenis ar valsts deleģētām funkcijām
un atbilstošu finansējumu reģiona attīstībai.
VPR vienmēr ir apliecinājis gatavību realizēt
reģionālās attīstības funkciju un nepieciešamību ieviest
valsts reģionālās attīstības finanšu programmu, kas tiek
realizēta katrā reģionā atbilstoši reģiona attīstības
programmai, kā arī iesaistīties sarunās par jaunu funkciju
pārņemšanu no ministrijām un citām tiešās pārvaldes
institūcijām. Kā iepriekš atzinušas tās ministrijas, kuras
izvēlējās sadarboties ar plānošanas reģioniem, funkciju
deleģēšana ir bijusi veiksmīga, tomēr turpināta netiek.
Lielāks valsts atbalsts mazajām un attālinātajām
pašvaldībām ir būtisks arī tāpēc, ka tām ir sarežģītāk
piedalīties Eiropas Savienības fondu projektu konkursos un
piesaistīt investīcijas savas attīstības veicināšanai. Tādējādi
tieši šīs pašvaldības ir vairāk atkarīgas no valstī īstenotās
reģionālās politikas. Diemžēl šobrīd valsts reģionālā
politika galvenokārt ir vērsta tikai uz nacionālas un reģionālas
nozīmes centru attīstību.
Norvēģu kolēģi iepazīstināja ar veidiem,
kādos valsts budžeta līdzekļi ļauj veicināt mazo un attālināto
pašvaldību izaugsmi. Šo vietu attīstībā ļoti nozīmīga ir
kopienu attīstības kapacitātes veicināšana, līdzdarbošanās
novada aktivitātēs kopējo mērķu labā un dzīves kvalitātes
veicināšana, ko apliecināja arī norvēģu kolēģu sniegtā
pieredze. Tai pat laikā šajās teritorijās ļoti nozīmīga ir
vietas vērtības palielināšana, izmantojot esošos dabas resursus.
Tāpat šo vietu attīstībai viens no būtiskiem izaicinājumiem ir
tēla veidošana, kur labi varētu noderēt norvēģu kolēģu
ieteiktā pieredze. Mazajās pašvaldībās lielāka nozīme ir
sociālajam kapitālam, radot jaunas sadarbības formas ar plašāku
sabiedrības iesaisti un attīstot vietējās pašvaldības
teritoriju. Reģionālais atbalsts ir nozīmīgs, lai stiprinātu
vairāku pašvaldību sadarbību un veicinātu dažādu viedokļu
iesaisti.
Norvēģijas ekspertu ziņojums un pieredze bija
īpaši vērtīga, ņemot vērā līdzīgos izaicinājumus reģionu
attīstībā – centralizācijas tendences un attīstības
atšķirības starp dažādiem reģioniem. Diskusija tika rīkota
Norvēģijas finanšu instrumenta programmas LV07 “Kapacitātes
stiprināšanas un institucionālā sadarbība starp Latvijas un
Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām
iestādēm” projekta “Reģionālās politikas aktivitāšu
īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu
izstrāde” (projekta Nr. 4.3-24/NFI/INP-001) ietvaros.
