Pasaules Bankas (PB) ekspertu ieskatā Alūksnes
slimnīcu kā 24 stundu ārstniecības iestādi uzturēt ir dārgāk, nekā
izveidot labu transporta tīklu no šī novada uz Rēzeknes slimnīcu.
Šodien konferencē “Veselības aprūpes sistēma: izaicinājumi un
iespējas” Pasaules Bankas konsultants un “Sanigest Internacional”
prezidents un dibinātājs Džeims Serkons stāstīja par PB ekspertu
ieteikumiem, kā uzlabot Latvijas veselības aprūpes sistēmu, kā arī
rādīja ekspertu izstrādāto slimnīcu kartējumu. Kā norādīja eksperts,
svarīgi, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu savlaicīgi pieejami
visiem iedzīvotājiem, tomēr ne visos reģionos tas jau šobrīd ir
iespējams.
Līdz ar to esot nepieciešams stiprināt primāro veselības aprūpi, tas
ir, ģimenes ārstu dienestu. Tāpat viņš skaidroja, ka Latvijas
ģeogrāfiskais apmērs ir neliels, tāpēc nepieciešams domāt par vairākiem
ekselences centriem, kur sarežģītus pakalpojumus saņemtu visi Latvijas
iedzīvotāji.
PB arī izstrādājusi karti, kurā teju visiem iedzīvotājiem stundas
brauciena attālumā atrodas reģionālā slimnīca. Izņēmums ir teritorija ap
Alūksnes novadu, kurš neiekļaujas
stundas braucienā ne uz vienu no tuvākajām kartē atzīmētajām
reģionālajām slimnīcām. Saņemot kritiku par šādu kartējumu, Serkons
norādīja, ka, raugoties nākotnē, šajā reģionā dzīvos ap 12 000
iedzīvotāju, līdz ar to nav finansiāli izdevīgi tur uzturēt diennakts
slimnīcu. Finansiāli izdevīgāk būtu stiprināt Rēzeknes slimnīcu, lai tā
no šī reģiona būtu gatava uzņemt pacientus ar nopietnākām saslimšanām,
kā arī attīstīt transporta pieejamību no Alūksnes novada uz Rēzeknes slimnīcu.
Serkons gan skaidro, ka šie ir PB secinājumi, par kuru ieviešanu ir
jālemj pašai Latvijai. Tāpat PB šos ieteikumus izstrādājusi, pieņemot
desmit gadu pārejas periodu.
No klātesošo jomas profesionāļu puses pētījumam tika izteikta arī
kritika. Piemēram, Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis
norādīja, ka pētījums ir izstrādāts bakalaura darba līmenī un tajā nav
ņemta vērā ne privātā veselības aprūpe, ne arī, piemēram, valsts
drošības aspekts. Ārsti norādīja arī uz mazākām kļūdām, piemēram, Rīgas
jūras līcis ir nodēvēts par Botnijas jūras līci.
Kā aģentūrai LETA norādīja PB Stratēģiskās ietekmes izvērtēšanas
fonda programmas menedžere un vecākā ekonomiste Alaka Holla, transporta
tīkla uzlabošana var nozīmēt gan regulārāka transporta nodrošināšanu,
gan arī ceļa kvalitātes uzlabošanu. Tāpat viņa skaidroja, ka, lai
nodrošinātu alūksniešiem sarežģītāka veida veselības aprūpes
pakalpojumus, vieglāk ir, piemēram, nodrošināt šo cilvēku nokļūšanu līdz
Rēzeknei, nevis šādu pakalpojumu ieviest Alūksnes slimnīcā.
Kā žurnālistiem norādīja veselības ministre Anda Čakša, viņa jau
iepriekš ir uzsvērusi, ka šajā gadījumā netiek runāts par slimnīcu
slēgšanu, tomēr ir jārunā par kvalitātes prasībām. Viņa gan norāda, ka,
lai mainītu slimnīcu kartējumu, sākotnēji ir jāattīsta stabila primārā
veselības aprūpe, jo nedrīkst kaut ko noņemt, nedodot vietā.
Taujāta, vai tad Alūksnes
iedzīvotājiem nevajadzētu bažīties par pakalpojumu pieejamību, Čakša
sacīja, ka nevienam Latvijas iedzīvotājam nevajadzētu bažīties, jo
Veselības ministrija darīs visu, lai pakalpojumi būtu pieejami stundas
laikā. Viņa gan piebilda, ka vienmēr būs kādas “mazās vietiņas”, tomēr
jāskatās arī, cik un vai vispār tur ir iedzīvotāju.
Jau ziņots, ka iepriekš ir bijušas bažas par PB ieteikumu samazināt Alūksnes slimnīcā sniegto pakalpojumu apjomu.
