Pirmdien, 6. februārī, Alūksni apmeklēja un ar novada Sociālā
dienesta un biedrības “Saulstariņi” pārstāvjiem tikās
nevalstiskās organizācijas “Igaunijas aprūpētāji” pārstāvji,
lai runātu par sadarbību kopīgā projektā, informē pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Minētā nevalstiskā organizācija apvieno neformālos
aprūpētājus Igaunijā – cilvēkus, kuri mājās rūpējas par
saviem slimajiem vai vecajiem ģimenes locekļiem. Organizācijas
pārstāvji Helle Lepika un Einars Tenissons Alūksnē tikās ar
Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītāju Regīnu Kalniņu un
vadītājas vietnieci Viju Vārtukapteini, kā arī biedrības
bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām “Saulstariņi’
valdes priekšsēdētāju Māru Podkalni.
Sociālais dienests ar Igaunijas nevalstisko organizāciju jau
iepriekš ir piedalījies kopīgā projektā, kur viena no
aktivitātēm bija vērsta uz neformālo aprūpētāju labklājības
un veselības izpēti. Projektā iesaistītās valstis veica savu
neformālo aprūpētāju anketēšanu. No Alūksnes novada tika
aptaujāti 30 aprūpētāji. Projekta noslēguma pasākumā Helsinkos
katra valsts prezentēja savu neformālo aprūpētāju labklājības
un veselības aptaujas rezultātus. Notika vairākas tikšanās,
kurās projekta partneri dalījās ar savu pieredzi šajā jomā.
Jaunais “Igaunijas aprūpētāju” starptautiskais kopprojekts,
ko atbalstījusi Ziemeļvalstu Ministru Padome, paredz pētīt un
analizēt problēmu par neformālo aprūpētāju darbu.
“Igaunijā šobrīd šis jautājums ir ļoti aktuāls.
Neformālajiem aprūpētājiem ir liela slodze. Apstākļi un
nosacījumi, kādos viņi aprūpē savus tuviniekus, lielākoties
atšķiras no apstākļiem, kādos strādā profesionālie
aprūpētāji. Tāpat neformālajiem aprūpētājiem trūkst apmācību
iespēju, palīglīdzekļu pieejamības, nav pienācīgi atrisināts
jautājums par neformālo aprūpētāju sociālo apdrošināšanu.
Jautājums ir par to, kādēļ ir šāda atšķirība un kādēļ tā
ir tik liela,”norādījaa H. Lepika. Viņa uzsvēra, ka projektā
plānots analizēt neformālo aprūpētāju situāciju Baltijas
valstīs, kā arī Somijā, kur šis jautājums jau ir labāk
atrisināts, un likt to apzināties valstiskā līmenī. H. Lepika sacīja, ka ir būtiski saprast un apzināties, kas ir
neformālais aprūpētājs.
“Neformālais aprūpētājs ir jebkurš cilvēks, kas regulāri
piezvana saviem atsevišķi dzīvojošajiem vecvecākiem un
apvaicājas, kā viņiem klājas, katrs, kurš piegādā pārtiku vai
aizbrauc apskatīt veco cilvēku. Ja aprūpes intensitāte ir
nepieciešama tik liela, ka cilvēks pie aprūpējamā ir piesaistīts
24 stundas diennaktī, tad aprūpētājs pats vairs nevar strādāt
algotu darbu, zūd viņa profesionalitāte, kļūst neuzmanīgs
darbā, vai uz ceļa, līdz ar to neformālais aprūpētājs savu
dzīvi vairs nedzīvo, bet koncentrējas tikai uz aprūpējamo,”
problēmu skaidroja H. Lepika.
Tikšanās laikā viņa informēja, kas Igaunijā šajā jomā
paveikts līdz šim. 2015. gadā valsts līmenī izveidota darba
grupa, kas strādā ar ideju par aprūpes slodzes samazināšanu
neformālajiem aprūpētājiem. 2016. gadā savukārt pieņemts
sociālās aprūpes likums, kas nosaka, ka vietējām pašvaldībām
jānodrošina aprūpes pakalpojums, ja atzīts, ka konkrētai
personai tas nepieciešams. Šādā gadījumā pašvaldības vienojas
ar aprūpējamās personas ģimenes locekļiem, ja tādi ir, par to,
kas aprūpi nodrošinās – ģimene vai pašvaldība – un kas to
apmaksās. Igaunijā šobrīd normatīvie akti nosaka, ka vietējās
pašvaldības var maksāt neformālajiem aprūpētājiem pabalstu
līdz 100 eiro apmērā.
Tikšanās laikā Sociālā dienesta pārstāvji un biedrības
“Saulstariņi” vadītāja Igaunijas kolēģiem skaidroja sociālās
aprūpes, kā arī neformālo aprūpētāju iespējas un nosacījumus
Latvijā un arī Alūksnes novada Sociālā dienesta piedāvātās
aprūpes iespējas.
Plānots, ka pavasarī Alūksnē organizēs fokusgrupas sanāksmi
“Tuvinieku aprūpētāju mājas kā darba vide – droša un
pieejama”. Tikšanās dalībnieki vienojās par sanāksmes
programmas tēmām, par kurām apkopos informāciju, un analizēs
normatīvos aktus Latvijā, kas regulē gan cilvēka, gan aprūpes
darbinieka tiesības un pienākumus, kā arī darba videi noteiktās
prasības, lai nodrošinātu drošu vidi. Šāda sanāksme notiks arī
Igaunijā un Somijā. Tas būs kā atskaites punkts, lai pēc tam
projekta partneru fokusgrupu rezultāti būtu salīdzināmi un tālāk
varētu runāt par neformālo aprūpētāju slodzi.
