Katrā pilsētā un pagastā, tepat mums blakus dzīvo černobilieši. Tie ir cilvēki, kuru smadzenēs, sirdī un ķermenī neizdzēšami ir ierakstīts 1986.gada 26 aprīlis – diena, kad Ukrainā notika Černobiļas atomelektrostacijas katastrofa.
Katrā pilsētā un pagastā, tepat mums blakus dzīvo černobilieši. Tie ir cilvēki, kuru smadzenēs, sirdī un ķermenī neizdzēšami ir ierakstīts 1986.gada 26 aprīlis – diena, kad Ukrainā notika Černobiļas atomelektrostacijas katastrofa. Pēc 20 gadiem Latvijas televīzijas raidījumā pirmo reizi dzirdēju, ka tā bija daudz lielāka kodolkatastrofa nekā Hirosimā un Nagasaki amerikāņu nomesto atombumbu eksplozija. Tā radīja 500 reizes lielāku radioaktīvo piesārņojumu nekā atombumbu sēnes.
Mēģinot noslēpt katastrofu un novērst notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātu glābēju. Pēc spēcīgā apstarojuma daudzi izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā un ilgā nāvē. Avārijas seku likvidēšanā piedalījās vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju. Puse no tiem ir kļuvuši invalīdi, bet gandrīz 500 cilvēki ir miruši. P.Stradiņa slimnīcā 29.nodaļas ārsti ir stažējušies Japānā, viņi zina, kā apstarojums ietekmē cilvēka organismu un iedragā imūnsistēmu. Viņi stāsta, ka daudzi mirst pēkšņi. Varbūt tāpēc černobilieši nevēlas atcerēties un runāt par saviem pārdzīvojumiem, sāpēm – tā teikt, lai nepiesauktu nelaimi.
Kāds černobilietis, kurš nevēlējās minēt savu vārdu, avārijas zonā atradies piecus mēnešus, divus – tieši reaktorā. Viņš mutē sajutis specifisku piegaršu, bet kaklā bijusi sajūta kā pēc saaukstēšanās, lai gan ārēji nekas nebijis manāms. Lai novērstu vairogdziedzera saslimšanu, vajadzējis lietot tabletes ar jodu. Sākumā atbraucēji baidījušies no visa, bet vēlāk pieraduši – Pripetē noķertās zivis lietojuši uzturā, vākuši ābolus un avenes. Viņa biedrs strādājis par šoferi, vedis saindēto augsni uz kaitīgo atkritumu kapsētu, bet uz atomelektrostaciju – tīru zemi. Dienā izsnieguši vienu marles saiti, kas jau pēc pāris stundām bijusi pilna ar radioaktīvajiem putekļiem. Individuālā dozimetra vietā izmantojuši kaķi. Piesardzīgais dzīvnieks neēdis nekādus vietējos produktus, bet no citurienes atvestos – pilnu muti.
Latvijā 26.aprīlī pulksten 10.00 Rīgā, P.Stradiņa slimnīcā, būs piemiņas pasākums Černobiļas avārijas seku likvidētājiem. Tagad daudzi no viņiem jūtas dzīves atstumti. Šī būs reta iespēja justies labi, būt kopā, nebūt vieniem ar savu nelaimi. Toreiz viņiem, jauniem, brašiem puišiem, neviens neko nejautāja, bija jāiet un viss. Tagad pēc tik daudziem gadiem Eiropas Parlamenta deputāte aicina Pasaules veselības organizāciju veikt pētījumu par Černobiļas katastrofas ietekmi ne tikai Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā, bet arī citās valstīs. Katastrofas izmeši piesārņoja apmēram 40 procentus Eiropas teritorijas. Prognozē, ka līdz gadsimta beigām ar vēzi mirs
30 000 līdz 60 000 cilvēku.
Radiācijai robežu nav.
