Lai darba devējiem samazinātu administratīvos šķēršļus un pārņemtu Eiropas Savienības direktīvās noteikto normu prasības, Labklājības ministrija rosina vienkāršot darba izsaukumu apstiprināšanu un darba atļauju saņemšanu ārzemniekiem.
Lai darba devējiem samazinātu administratīvos šķēršļus un pārņemtu Eiropas Savienības direktīvās noteikto normu prasības, Labklājības ministrija (LM) rosina vienkāršot darba izsaukumu apstiprināšanu un darba atļauju saņemšanu ārzemniekiem.
Lai gan prioritāte ir iekšējie darbaspēka resursi, tomēr jomās, kurās varētu būt nepieciešamība piesaistīt kvalificētus speciālistus no citām valstīm, tas jādara pēc iespējas efektīvāk, samazinot administratīvos šķēršļus darba devējiem, kā arī vienkāršojot procedūras.
Darba devējam Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē turpmāk vairs nebūs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegta izziņa par viņa nodokļu parādiem. Tā vietā darba devējam iesniegumā, kurā pamatota nepieciešamība nodarbināt ārzemnieku, būs jāietver tikai apliecinājums, ka viņam nav VID administrēto nodokļu parādu.
Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas NVA izsniegs darba atļaujas ārzemniekiem, kuri Latvijā atzīti par cilvēku tirdzniecības upuriem. Minētās darba atļaujas tiks izsniegtas arī tiem cilvēkiem, kuriem piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā ES dalībvalstī, vai viņu ģimenes locekļiem, ja viņi vienu gadu būs jau uzturējušies un strādājuši Latvijā saskaņā ar Imigrācijas likumu. Atvieglotā kārtībā darba atļaujas tiks izsniegtas arī to ārzemnieku ģimenes locekļiem, kam Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss.
LM iecere atspoguļota grozījumos Ministru kabineta noteikumos par darba atļaujām ārzemniekiem, kuri 12.decembrī apstiprināti MK sēdē. Pārējās ieceres priekšlikumu formā iesniegtas Iekšlietu ministrijas vadītajai darba grupai.
Pēc PMLP statistiskās informācijas, laikā no 1998.gada līdz 2006.gada 30.jūnijam Latvijā bēgļa statuss piešķirts 9 cilvēkiem un alternatīvais statuss – 9 cilvēkiem. PMLP prognozes liecina, ka bēgļu statusu 2006.gadā varētu piešķirt 10 ārzemniekiem, bet alternatīvo statusu – 30 ārzemniekiem.
Atgādinām, ka saskaņā ar Patvēruma likumu uz bēgļa statusu var pretendēt persona, kura nav Latvijas pilsonis un kura ierodas vai atrodas Latvijas Republikā tāpēc, ka pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī. Uz bēgļa statusu var pretendēt arī, ja šī persona ir bezvalstnieks, – savas iepriekšējās mītnes zemē, un tā šo baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību.
Savukārt alternatīvais statuss tiek piešķirts personai, kurai nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar iepriekšminētajā likumā noteiktām prasībām. To piešķir, ja ir pamatojums uzskatīt, ka šai personai iepriekšējās mītnes zemē draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana. Alternatīvo statusu piešķir arī, ja ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai ja šī persona ir bezvalstnieks, – savas iepriekšējās mītnes zemē.
