Cilvēku patvaļa un nevērīga attieksme ceļu satiksmē diemžēl Latvijā nav retums. Satiksmes ministrija, apdrošināšanas sabiedrība “Balta” un “Drošas Braukšanas Skola” ir pārliecinātas, ka likumi, kas regulē ceļu satiksmi, ir jāievēro, lai veidotu drošu ikviena satiksmes dalībnieka – gājēja, velosipēdista un autovadītāja – ikdienu. Lai gan ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norāda, ka jebkura autovadītāja attieksmi pret ceļu satiksmes noteikumiem ir iespējams uzlabot, patlaban situācija uzņēmumu autoparku pārstāvju attieksmē esot kritiska.
Drošības pasākumu
neievērošana
Komerctransports pats par sevi ir bīstams citiem satiksmes dalībniekiem transportlīdzekļu lielā izmēra dēļ, tāpēc uzņēmumu autoparku vadības, kā arī autovadītāju vienaldzīgā attieksme un drošības pasākumu neievērošana var novest pie dažādiem traģiskiem negadījumiem. T.Vectirāns norāda, ka ir vērts pieminēt šīsvasaras traģisko negadījumu Gulbenes pusē, kad kravas automašīna sadūrās ar vieglo automašīnu. „Šis negadījums parādīja, cik vienaldzīga ir ceļu satiksmes dalībnieku, it īpaši kravas transportlīdzekļu vadītāju, attieksme pret savu un citu drošību. Šo traģisko negadījumu izraisīja vairāku drošības pasākumu neievērošana, piemēram, netika veikta regulāra transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa pārbaude un remonts, netika ievērotas ceļa zīmes, un tika ignorēti ceļu satiksmes noteikumi. Šāda apmēra pārkāpumi nevar rasties nejaušības pēc, bet gan autovadītāju un uzņēmumu autoparku vadības noliedzošas attieksmes dēļ pret ceļu satiksmes drošību,” uzsver T.Vectirāns.
Braukšanas ātruma
pārsniegšana
Nereti komerctransporta, it īpaši taksometru un kravas mikroautobusu, vadītāji, steidzoties uz kārtējo pasūtījuma piegādi vai klienta norādīto galapunktu, pārkāpj ātrumu, veic bīstamus apdzīšanas manevrus un klaji ignorē ceļa zīmes. „Par ātruma pārsniegšanu atbildīgs ir transportlīdzekļa vadītājs, taču iemesli, kādēļ ātrums ir jāpārsniedz, var būt saistīti arī ar darba devēja attieksmi. Dažreiz netiek ņemts vērā, ka satiksme var būt arī lēnāka vai veidojas sastrēgumi. Šādās situācijās visbiežāk tiek sasteigts iekavētais – tātad pārsniegts atļautais braukšanas ātrums. Diemžēl ātruma pārsniegšana ātri vien vadītājiem kļūst par neveselīgu ieradumu,” norāda T.Vectirāns.
Nekritiska attieksme pret tehnisko stāvokli
Komerctransports ir katra uzņēmuma „seja”. Nereti autoparki vairāk pievērš uzmanību transportlīdzekļu izskata pilnveidošanai, aizmirstot par to tehnisko stāvokli. Šāda situācija ir patiešām bīstama, jo uzņēmumu autoparki novērš tikai tos defektus, kurus ir atklājusi ikgadējā tehniskā apskate, savukārt pārējais transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis tiem nav būtisks. Arī komerctransporta tehniskajās pārbaudēs uz Latvijas ceļiem tiek atklāti tādi transportlīdzekļu defekti, kas nevar būt nepamanāmi, piemēram, izteikti nodilis riepu protektors, tomēr transportlīdzekļa vadītāji un darba devēji, zinot par šiem defektiem, ir izvēlējušies tos nenovērst, tādējādi radot ceļu satiksmes negadījumu risku.
Apstāšanās neatļautās vietās
Nereti ceļu satiksmē, it īpaši pilsētās, nākas saskarties ar situāciju, kad mikroautobusi, taksometri vai preču piegādātāji apstājas neatļautās vietās, piemēram, brauktuves malā vai uz gājēju celiņiem. „Komerctransporta apstāšanās neatļautās vietās neļauj citiem ceļu satiksmes dalībniekiem pārredzēt ceļu, kā arī traucē drošai kustībai. Negadījumi, kas radušies šī iemesla dēļ, ir pieredzēti ne vienu reizi vien, tādējādi apliecinot, ka arī šo likumu neievērošana ir bīstama,” norāda “Baltas” vecākais risku parakstītājs Edgars Goldmanis.
Transportlīdzekļa pieļaujamā svara pārsniegšana
Faktam, ka Latvijā autoceļu segumu kvalitāte pārsvarā ir neapmierinoša, piekristu visi. Tomēr ne visi apzinās, ka tieši automašīnas, kuru svars pārsniedz pieļaujamo, ir viens no galvenajiem cēloņiem, kādēļ tiek bojāts ceļa segums. Pārkrautas kravas automašīnas vai autobusi pamatīgi bojā pat nesen izremontētus autoceļus, tajos izbraucot rises un radot mikroplaisas, kurās sākas asfaltu graujošie procesi. „Jāatceras, ka padomju laikā ceļus projektēja un būvēja automašīnām, kuru svars nepārsniedz 36 tonnas, taču mūsdienās pa Latvijas ceļiem ir atļauts pārvietoties mašīnām, kuru faktiskā masa ir līdz 40 tonnām. Diemžēl Valsts policija patlaban nespēj efektīvi kontrolēt, kā šie noteikumi tiek ievēroti, tāpēc uz ceļiem bieži redzam pamatīgi pārkrautus auto, kuru svars sasniedz pat 60 un vairāk tonnu. Bez šiem negodīgajiem smago kravu pārvadātājiem pa Latvijas ceļiem brauc aptuveni 150 000 transporta vienību, kurām pilnīgi oficiāli ir dota atļauja pilnai masai līdz 52 tonnām, kas liecina, ka situācija ir slikta un nav brīnums, ka ceļu kvalitāte ir tik graujoša,” norāda biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” izpilddirektors Zigmārs Brunavs.
Nepareiza kravas nostiprināšana un pārvadāšana
Vēl viena būtiska problēma ir kravas nepienācīga nostiprināšana un pārvadāšana. „Diemžēl par kravu pareizu nostiprināšanu darba devēji mēdz aizdomāties tikai, kad notiek kāds negadījums. Turklāt nereti notiek negadījumi nevis tikai kravas nenostiprināšanas dēļ, bet transportlīdzekļa vadītāja un krāvēja nezināšanas dēļ. Sekas ir negadījumi, kuros, piemēram, transportlīdzeklis, kas pārvadā pudeles, apgāžas līkumā. Šāda veida negadījumos tieša vaina jāuzņemas vadītājam, taču vainīgs ir arī darba devējs, kas nepievērš uzmanību kravas izvietojumam. Jebkurš cilvēks kraušanu veikt nedrīkst,” stāsta T. Vectirāns.
