Var teikt, ka kūlas dedzināšanas sezona Alūksnes rajonā ir sākusies ar vērienu – 9.aprīlī no pulksten 21.01 līdz 23.36 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādei vajadzēja dzēst piecus ugunsgrēkus.
Var teikt, ka kūlas dedzināšanas sezona Alūksnes rajonā ir sākusies ar vērienu – 9.aprīlī no pulksten 21.01 līdz 23.36 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādei vajadzēja dzēst piecus ugunsgrēkus. Visi ugunsgrēki bijuši Apes pilsētā ar lauku teritoriju.
“Labi, ka degošās kūlas platības nebija lielas – 0,3 līdz 1 hektāra platībā. Tomēr tie ir trauksmes signāli, kas liecina, ka pērnās zāles dedzinātāji neko nav mācījušies no iepriekšējo gadu pieredzes. Alūksnes rajona klimatiskās īpatnības pavasaris un arī kūlas dedzināšana sākas vēlāk nekā pārējā Latvijas teritorijā, tāpēc iespējams arī uzzināt par citur notiekošajiem ugunsgrēkiem, kur ir sadegušas ēkas un ir gājis bojā cilvēks,” komentē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādes komandieris Intars Zitāns.
Pirmie kūlas ugunsgrēki bija ar nelielu laika intervālu vienas pašvaldības teritorijā, tāpēc tos varēja apdzēst laikus. Neviens glābšanas dienests nespēs doties uz vairākiem izsaukumiem, ja kūlas ugunsgrēki būs jādzēš dažādās attālās rajona vietās. “Var gadīties, ka izbrauksim uz Liepnas pagastu dzēst kūlu, bet pa to laiku Alūksnes pilsētā notiks avārija, kur arī būs nepieciešama glābēju palīdzība. Vajadzētu saprast – jo vairāk būs kūlas ugunsgrēku, jo vairāk sadrumstaloti būs glābšanas dienesta spēki,” norāda I.Zitāns. Viņš aicina pašvaldības kontrolēt un nepieļaut pērnās zāles dedzināšanu.
Vakar darbu sāka kūlas dedzināšanas novēršanas patruļas.
To mērķis ir novērst iespējamos kūlas dedzināšanas gadījumus, kā arī izglītot iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas postošajām sekām un rīcību tās novēršanai. Īpaši daudz kūlas ugunsgrēku varētu būt Lieldienās, “kad bērni tiks brīvsolī”, tāpēc piecas patruļas paredz rīkot informatīvus seminārus skolās un pašvaldībās. Patruļas brauks ar piecām speciāli marķētām automašīnām, kas apdrukātas ar aicinājumu nededzināt savu zemi un pirmās palīdzības tālruņa numuriem.
“Ir jāstrādā visam kompleksam, ne tikai patruļām, bet arī masu saziņas līdzekļos publicētajai informācijai, likumdošanas izmaiņām, kas paredz zemes īpašnieku atbildību par kūlas degšanu viņiem piederošajā teritorijā,” uzsver I.Zitāns.
Viņš atzīst, ka būtiska nozīme ir arī meteoroloģiskajiem apstākļiem.
Pēdējos gados vērojama kūlas dedzināšanas gadījumu mazināšanās. Pērn reģistrēti 1500 kūlas ugunsgrēki, bojā gājušo un cietušo nebija. 9.aprīļa diennaktī Latvijā notikuši 196 kūlas ugunsgrēki.
Pērnās zāles dedzināšana prasījusi arī cilvēka dzīvību. Pērnās zāles dedzināšanas dēļ aizdegušās arī ēkas: šķūnis, vasaras virtuve un garāža.
