Mēs ēdam un dzeram ne tikai, lai apmierinātu savu izsalkumu vai slāpes, bet arī, lai baudītu un gūtu pozitīvas emocijas. Nenoliedzami garšvielas bagātina mūsu ēdienu un dzīvi.
Mēs ēdam un dzeram ne tikai, lai apmierinātu savu izsalkumu vai slāpes, bet arī, lai baudītu un gūtu pozitīvas emocijas. Nenoliedzami garšvielas bagātina mūsu ēdienu un dzīvi.
Garšvielas, kuras iepriecināja senākās civilizācijas, vēl aizvien raksturo gan Vidusjūras tautu virtuvi, gan arī iepriecina mūsu pašu Latvijas saimnieces un garšaugu dārziņu kopējas.
Vidusjūras garšaugu klāstā ietilpst gan paprika, koriandrs, ķiploki, baziliks un smaržīgie pipari, gan arī sīpoli, dārza pupumētra, raudene un timiāns. Lielāko daļu no tiem ir iespējams izaudzēt arī Latvijā.
Koriandrs
Coriandrum sativum
Koriandrs ir starp no vissenāk kultivētajiem garšaugiem pasaulē, kas pieminēts jau Bībelē saistībā ar Lieldienu svētku ēdienu gatavošanu. Liecība par koriandru atrasta senās Ēgiptes faraonu kapenēs, kas apliecina tā popularitāti un lietošanu starp augstākajām sabiedriskajām aprindām. Koriandra izcelsmes vieta ir Vidusjūras reģions. Tas sastopams Dienvideiropā, Vidusāzijā, Indijā. Koriandrs ir viengadīgs augs, kura lapas ir ļoti līdzīgas pētersīlim, bet sakne burkānveidīga, gaiši brūna. Stumbrs sazarots, tievs un mīksts. Sēklas apaļīgas, gaiši dzelteni brūnas. Iespējams, garšauga lielās līdzības ar pētersīli dēļ koriandru dēvē arī par Japānas pētersīli. Svaigos, jaunos koriandra dzinumus sauc kalintro. Zied jūnijā, jūlijā. No koriandra var izmantot kaltētas, veselas vai maltas sēklas, svaigas vai kaltētas koriandra lapas un sakni. Augam piemīt patīkami pikants, spēcīgs riekstu aromāts. Koriandra svaigās, ar vitamīniem bagātās lapas, ko plaši izmanto kulinārijā, pazīstamas ar nosaukumu kinza. No tām gatavo salātus, pievieno gaļas, zivju, pākšaugu un dārzeņu ēdieniem, kā arī dažādām zupām un mērcēm. Kaltētas koriandra sēklas ir klasiska garšviela, ko lieto maizes cepšanā, konditorejas izstrādājumu, konservu un dzērienu gatavošanā. Sēklas jau kopš viduslaikiem izmanto liķiera, vermuta un alus gatavošanā. Koriandra sēklu aromāts kļūst intensīvāks, ja tās tiek saberztas miezerī vai apgrauzdētas uz pannas. Parasti sēkliņas pirms lietošanas samaļ un apgrauzdē. Koriandra sakni var pievienot buljonam. Koriandru ir ieteicams lietot kopā ar ķimenēm, čili, svaigu piparmētru, raudeni, baziliku un ķiplokiem. Gan koriandra stublāja, gan saknes smarža un garša ir ļoti stipra, tādēļ jāuzmanās ar to lietošanas daudzumu. Kaltētu koriandru ieteicams uzglabāt oriģinālajā iepakojumā vai hermētiski noslēgtā traukā sausā, tumšā un vēsā vietā, kas ļaus šim garšaugam ilgāk saglabāt savu aromātu. Koriandru izmanto ne tikai kulinārijā, bet arī ārstniecībā. Tas satur daudz ēterisko eļļu, kas palīdz gremošanai, rosina apetīti, palīdz pret organisma neirotisku sasprindzinājumu. Svaiga koriandra sulai ir antiseptiska iedarbība.
(Turpmāk – vēl)
