Pasaules Veterinārās dienas pasākumus vakar Alūksnē sāka ar svētbrīdi evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
Pasaules Veterinārās dienas pasākumus vakar Alūksnē sāka ar svētbrīdi evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
Tur pulcējās bijušie un pašreizējie veterinārie darbinieki, lai piedalītos Latvijas Veterinārārstu biedrības Alūksnes nodaļas un rajona pārvaldes karoga iesvētīšanā.
Mācītājs Atis Grīnbergs atzina, ka viņi ir pasaules radīšanas ceturtās un piektās dienas ļaudis. Tajās Dievs radīja zivis ūdenī, putnus gaisā, lopus un visu dzīvo radību. Tikai pēc tam viņš radīja cilvēku, kam jārūpējas par tām. “Ir ļoti daudz veidu, kā cilvēki var rūpēties par pasauli. Bet tieši veterinārie darbinieki burtiski izpilda Dieva vēlējumu,” secināja A.Grīnbergs.
Viņš norādīja, ka karogā ir redzams zils krusts. Krusta zīme gan cilvēku, gan dzīvnieku veselības aprūpē ir ienākusi no baznīcas, no Dieva. Klostera māsas bija pirmās, kuras uzņēmās rūpes par slimajiem un nevarīgajiem. Atšķirībā no pārējās sabiedrības viņas neuzskatīja tos par nepilnīgiem. Ilgus gadus vēl grūtāk bija saprast, ka jāgādā ne tikai par citiem cilvēkiem, bet par visām dzīvajām radībām. Iesvētot karogu, A.Grīnbergs lūdza Dieva svētību, lai veterinārie darbinieki savus pienākumus pildītu ar vēl dziļāku izpratni un mīlestību.
Tiesa, veterinārie darbinieki ir dažādi. Tas uzsvērts šīs dienas devīzē “Svinēsim dažādību!”. Par izmaiņām veterinārajā darbā stāstīja pārvaldes telpās iekārtotā izstāde.
Tās ekspozīciju atdzīvināja Alūksnes mākslas skolas audzēkņu 30 zīmējumi, kuros viņi dažādās tehnikās attēlojuši savus mīluļus – galvenokārt suņus un kaķus. Izstādē bija redzamas struktūrvienības vadītāju fotogrāfijas, dokumenti un citas liecības par 40 gadu darbu, ko veikuši veterinārās pārvaldes darbinieki. 1967.gadā rajona galvenais veterinārārsts bija Ēriks Spirga. Ir saglabājies reģistrācijas žurnāls, kuru viņš sāka veidot, pavēļu grāmata, kā arī fotoalbums, kas vēsta par veterināro darbinieku ikdienu un atpūtu. Tagad pārvaldes vadītājs ir Marģers Kamerāds.
“Klientu aptaujas liecina, ka mūsu darbu labi vērtē. No pārbaudēm nebaidās, bet atzīst, ka tā varam palīdzēt,” uzsver M.Kamerāds.
Bijušie darbinieki atbraukuši no dažādiem rajoniem, lai tiktos un atcerētos. “Ir brīnišķīga sajūta, jo neliekas, ka būtu pagājis tik ilgs laiks. Mēs atkal esam savas jaunības pilsētā. Tiesa, par piena un gaļas kontroles stacijas vadītāju nestrādāju te ilgi. Aizbraucu uz Rīgu un pārgāju vadošā amatā,” stāsta Silvija Strika. Tomēr viņa atzīst, ka veterinārais darbs ir patīkams. “Grūts? Vienīgi tāpēc, ka mums ir mugurkauls. Kā pats dara, tāds arī ir darbs. Ja domā, ka ir smagi, tad tā arī ir,” spriež Marta Spička.
Bijusī laboratorijas vadītāja Daina Alvatere uzsver, ka daudz kas ir mainījies. Tagad pārvalde maksā diezgan lielu naudas summu par telpu īri, bet kādreiz nevarēja salabot jumtu vecajai ēkai Malienas ielā. Tagad to iecerēts sakārtot. “Tomēr bija labi!” atzīst Modra Saliņa.
Kolberģa tautas namā bija pasākuma saviesīgā daļa. Tajā turpinājās sarunas, kurās kolēģi un viesi kavējās atmiņās. Muzicēja ansamblis “Naktsputni”. Varēja skatīties A.Upīša lugas “Kārdināšana” izrādi, ko iestudējis Mārkalnes amatierteātris. Drosmīgākie uzstājās karaokē, kā arī diskitēja pie brīvā mikrofona.
