Gada tumšajos un vēsajos mēnešos atkal aktuāls
kļūst jautājums – kā stiprināt imunitāti? Kā saņemt
trūkstošo D vitamīna devu, un vai tiešām to var iegūt tikai
sauļojoties? Ja tā ir, vai vitamīnu var uzņemt arī solārijā?
Trikata un uztura speciāliste Inga Pūce atklāj izplatītākos
izdomājumus un patiesību par D vitamīnu.
Laba imūnsistēma nav atkarīga tikai no
uzņemtajiem vitamīniem, tomēr D vitamīnam ir būtiska loma
veselības stiprināšanā. Uztura speciāliste I.Pūce nosauc četrus
biežāk dzirdētos aizspriedumus un stāsta, kur īsti meklējams
vērtīgais vitamīns.
D vitamīna trūkums būtiski neietekmē veselību.
Vitamīns D cilvēka organismā ietekmē 2000 gēnu darbību, kas
atbild par dažādām saslimšanām, sākot no saaukstēšanās līdz
pat ļaundabīgā audzēja, sirds un kaulu sistēmas saslimšanām.
Uztura speciāliste norāda, ka zinātnieki ir
izpētījuši – risku saslimt ar ļaundabīgo audzēju varētu
samazināt uz pusi, ja tiktu pietiekamā daudzumā uzņemts D3
vitamīns. Ir arī konstatēts, ka tā trūkums organismā var būt
par vienu no liekā svara iemesliem un, uzņemot to pietiekamā
daudzumā, liekā svara zudums ir daudz straujāks, savukārt
rezultāti – noturīgāki. Galvenā D vitamīna avota – saules –
ietekmē uzlabojas sārmu un skābju līdzsvars.
Ziemā D vitamīnu tikai ar uzturu nav iespējams
uzņemt. Tā nav! Pat ja cilvēks uzturas svaigā gaisā salīdzinoši
maz, D vitamīnu var uzņemt ar uzturu. Ārsti rekomendē treknas
zivis (mencas, foreles, lasi), šprotes, to aknas, olas, ikrus vai
Šitaki sēnes (kur vitamīns, tiesa, ir mazliet mazāk nekā
dzīvnieku izcelsmes produktos). Labs D vitamīna avots ir piens, kas
bagātināts ar D vitamīnu, piemēram, Trikata. Izdzerot divas
glāzes, cilvēks saņem jau 1/5 daļu dienā paredzētās devas.
“Šogad, sekojot pieprasījumam, veikalu
plauktus papildinājām ar Trikata pienu, kas satur D vitamīnu.
Sabiedrībā pastāv vairāki nepilnīgi priekšstati par D vitamīnu,
kas vitāli svarīgs jebkura vecuma cilvēka veselībai – tas
stiprina imunitāti un aizsargā pret saslimšanām. Nesenie pētījumi
liecina, ka vitamīns var aizkavēt pat astmas attīstību,” saka
Alise Birzniece, Latvijas Piens zīmolu vadītāja.
D vitamīnu var iegūt arī solārijā. Nav tiesa
– solārijā D vitamīna sintēze nenotiek, jo lampas ražo cita
spektra gaismu. D vitamīna aktīvā forma veidojas ādā
ultravioleto staru B spektra (UVB) (290–315 nm) ietekmē, kā arī
to uzņem ar uzturu kā holekalciferolu (D3 vitamīnu) un
ergokalciferolu (D2 vitamīnu). Labākais veids, kā uzņemt D
vitamīnu dabīgā veidā, ir uzturēties dabīgā saules gaismā
pietiekami ilgi, jo tad ādā veidojas aktīvā D vitamīna forma
(tad, kad āda paliek sārta, un tad veidojas D vitamīns).
Ja vasarā sauļojas, tad D vitamīns uzņemts
pietiekamā daudzumā. Arī šis apgalvojums nav īsti patiess.
Regulāra atrašanās saules gaismā (arī mākoņainās dienās) uz
10–15 minūtēm, atklājot 40% ādas, nodrošina pietiekamu
vitamīna uzņemšanu. Taču aizsargkrēmu lietošana nobloķē 90%
vitamīna veidošanos, tāpēc vēlams to uzņemt arī citā veidā,
teiksim, ar uzturu. Interesanti, ka cilvēkiem ar tumšāku ādas
krāsu un tiem, kas atsedz mazāku ādas laukumu, ir jāpavada ilgāks
laiks saulē (līdz pat stundai katru dienu).
Ņem vērā! Lai noskaidrotu, vai organismā ir
pietiekami daudz D vitamīna un kāds ir kopējais veselības
stāvoklis, var veikt asinsanalīzes jebkurā medicīnas iestādē,
kur procedūra pieejama.
