Palielinās ne tikai interese, bet arī izpratne par dabā sastopamo augu nozīmi slimību profilaksē un ārstēšanā.
Palielinās ne tikai interese, bet arī izpratne par dabā sastopamo augu nozīmi slimību profilaksē un ārstēšanā. Par to liecināja uz otro Tējas dienu Malienas pagasta “Ziemeļos” sabraukušie vairāk nekā 100 cilvēki gan no tuvākajiem rajoniem, gan arī no Liepājas un Rēzeknes.
Vieglās automašīnas un pat liels autobuss stāvvietā atgādināja ainu, kādu var redzēt brīvdabas izrādēs, koncertos vai sporta sacensībās. Visi vēlējās dzirdēt nu jau Latvijā plaši pazīstamo “Ziemeļu” saimnieku pieredzi ārstniecības augu audzēšanā, vākšanā un drogu sagatavošanā. Turklāt bija iespēja dzirdēt brīvārsta Artūra Tereško ieteikumus, kā augus pazīt un sagatavot lietošanai. Viņš Ināras un Roberta Zeltiņu pļavās bija salasījis dažādus augus un stāstīja par to brīnumainajām īpašībām.
Bez dabas spēka neiztikt
A.Tereško atzīst, ka interese par visu dabīgo palielinās tāpēc, ka to var pieņemt īpaši nepētot, bet vienkārši zinot – ārstniecības augi ir bijuši vērtīgi pirms gadu tūkstošiem un būs tādi arī turpmāk. Medicīnā arvien vairāk ārstniecības līdzekļus gatavo no dabas produktiem. Tomēr tajos tiek izmantotas kādas atsevišķas vielas, bet augā tās ir dažādas. Diemžēl nav pētīts, kā cilvēka organismā “strādā” augi. Tomēr neapšaubāmi tie atveseļo, neradot nelabvēlīgas blakusparādības, kādas nereti izraisa ilgstoša un regulāra medikamentu lietošana.
A.Tereško uzsver, ka vislabāko efektu ārstēšanā var panākt, ja lieto ārsta parakstītas zāles un ārstniecības augu tējas. Turklāt nevajadzētu gaidīt, kamēr kaut kas sāp vai gadās saslimt. Labāk doties uz pļavu un sagatavot vērtīgas drogas laikus. “Nākotnes medicīnas kredo ir nepieļaut slimību attīstīšanos, un bez dabas spēku palīdzības nu nekādi nevarēs iztikt,” ir pārliecināts fitoterapijas speciālists.
Iesaka senas receptes
Viņš iesaka augus un to lietošanas receptes, kuras atrodamas vecās ārstniecības augu grāmatās. “Jo vecāku grāmatu atrodu, jo kļūstu gudrāks. Jauno izdevumu sastādītāji viens no otra noraksta, tāpēc tajās ir apmēram viens un tas pats,” norāda A.Tereško.
Viņš uzskata, ka laikrakstos un žurnālos piedāvātā ārstniecības augu lietošana bieži vien nav ņemama vērā. Ja kāds ir lietojis auga tēju un izārstējies, tad tas vēl nenozīmē, ka tā derēs visiem. “Piemēram, locītavas var sāpēt 10 līdz 20 slimību gadījumos. Tas nozīmē, ka ir jāzina, vai tas ir ar iekaisumu vai ar baktērijām saistīts process,” akcentē A.Tereško.
Viss aug un zied veselībai
Lai gan dienas kļuvušas vēsākas un bieži līst, vasara vēl ir zenītā. Tas nozīmē, ka turpinās karstākais ārstniecības augu vākšanas laiks. Zied liepas, ugunspuķes, asinszāles, vīgriezes, madaras un deviņvīru spēks. Pēterpuķes zilās pogas viegli salasīt. Pļavas ģerānija ir labs līdzeklis pret augstu asinspiedienu. Dievkrēsliņa baltā sula lietojama ārīgi, lai likvidētu kārpas. Tīruma kosa noder nieru slimību profilaksē un ārstēšanā. Arī sakņu dārzos var ievākt vērtīgas nezāles, piemēram, nauduli, matuzāli, ko parasti izravējam un aizmetam kā nederīgas. Katrs augs ir derīgs kādas slimības profilaksei un ārstēšanai, bet tās ir jāzina. Turklāt nav nemaz tik viegli atpazīt augus, jo to ir ļoti daudz, turklāt daudzi ir līdzīgi.
Tiesa, var audzēt ārstniecības augus arī dārzā, kā to dara “Ziemeļos”. Pašlaik bioloģiskajā veselības saimniecībā audzē 50 veidu augus, kā arī lasa savvaļā augošos. Ināra un Roberts lieliski sagatavotus ārstniecības augus nodod A.Tereško veselības tēju gatavošanai. Šovasar ekskursantiem un interesentiem izveidots neliels parauglauciņš ar ārstniecības augiem. Lai gan to vairums ir redzēti, nosaukumus zinām tikai retajiem, tāpēc tiem pieliktas plāksnītes.
Vieglāk nopirkt, nevis vākt
A.Tereško paredz palielināt tēju ražošanu. Tas nozīmē, ka vajadzēs vairāk vietējo izejvielu, kas ir daudz labākas par ievestajām no Polijas vai Lietuvas. “No sliktas kvalitātes drogām nevar sagatavot labu tēju. Es Roberta pļavās salasīju vērtīgus ārstniecības augus,” ir apmierināts brīvārsts. Viņš cer, ka “Ziemeļu” pieredze mudinās ne tikai vākt ārstniecības augus savām vajadzībām, bet arī citiem.
Nesen pieredzes ekskursijā Ziemeļigaunijā man bija iespēja salīdzināt “Ziemeļus” ar ārstniecības augu audzētāju saimniecību kaimiņos. Dziļi mežā dabiskos apstākļos, nevis dārzā, tomēr turpat pie mājas. Katru dienu saimniecībā ierodas ekskursantu grupas, kurām igauņu zemniece rāda un stāsta par ārstniecības augiem. Viņa sagatavojusi augu tējas paciņas un ziedes, kuras var iegādāties. Turklāt atbraucējus cienā ar “Raganu zupu”, tai īpašu garšu piedod baziliks.
Tas liecina, ka interese par dabiskiem ārstniecības līdzekļiem palielinās visur, ne tikai Latvijā. Iespējams, ka daudziem tāpat kā mūsu grupas dalībniekiem liekas – audzēt un vākt ārstniecības augus ir ļoti vienkārši. Tad kāpēc tik maz cilvēku to dara?
