Alūksnē pašvaldībā diskutē par vienotu formu ieviešanu skolēniem, kā arī par iespēju izveidot pašvaldības uzņēmumu skolēnu ēdināšanai izglītības iestādēs.
Alūksnē pašvaldībā diskutē par vienotu formu ieviešanu skolēniem, kā arī par iespēju izveidot pašvaldības uzņēmumu skolēnu ēdināšanai izglītības iestādēs.
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainars Melders informē, ka šīs idejas ir apspriestas domes attīstības komitejas sēdē un novērtētas atzinīgi. “Bērniem skolā ir jāpaēd kārtīgi. Pusdienās ir jābūt trīs ēdieniem. Lieta nav lētumā. Galvenais, lai bērni, kas ēd brīvpusdienas, neizceltos no pārējiem. Vajag, lai to neviens neredz, nezina. Kāpēc jāzina, ja tas rada bērniem diskomfortu? Tas panākams, ieviešot skolēnu ēdināšanā talonu sistēmu,” saka A.Melders. Viņš arī ir par to, lai Alūksnes bērnus pieradinātu dzert pienu, nevis limonādi, jo tas ir viņu veselības labā. Viņš pauž, ka pašvaldības ēdināšanas uzņēmums, kas apkalpotu pilsētas skolas, un formas tērpi skolēniem, visticamāk, būs jau, sākot ar nākamo mācību gadu. A.Melders neizslēdz iespēju diskutēt, kādai jābūt skolēnu formai Alūksnē. Pieņemama esot ideja, ka Alūksnes skolēni ģērbtos skautu un gaidu formās.
Pēc A.Meldera domām, tas viss palīdzēšot bērniem mācīties cienīt skolu. “Tas rada disciplīnu, pieklājību. Valsts dod iespēju mācīties skolā par brīvu. Tā ir nodokļu maksātāju nauda,” saka A.Melders.
Alūksnes sākumskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Digna Ķīse piekrīt idejai par vienotas skolas formas ieviešanu pilsētas skolās. “Par šo tēmu šad tad skolā esam runājuši,” saka viņa.
Alūksnes vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Līga Līviņa uzskata, ka formas tērpi skolēniem būtu vajadzīgi, taču tādus ir grūti ieviest. “Tas ir grūti tieši materiālā ziņā. Forma skolā – tas nav nekas neparasts. Daudz kur jau tā ir. Ja ne visa forma, tad vismaz kaut kas. Meitenēm – noteiktas formas svārki, bikses. Puišiem – žakete. Tas būtu tikai normāli,” bilst viņa.
Alūksnes ģimnāzijas direktora vietas izpildītāja Daina Dubre-Dobre saka, ka skolā ideja par vienotu formu skolēniem esot aktuāla. Par šo ideju sākuši runāt bērnu vecāki. “Par formām runājām jau pirms pieciem gadiem, toreiz neguvām vecāku atbalstu. Bērnu viedoklis ņēma virsroku. Viņi grib pucēties, taču skola nav tā vieta, kur izcelties. Protams, ir jāparāda personība, gaume, bet cieš bērni, kam ne vienmēr ir iespējams iegādāties tādu apģērbu, kādu viņi vēlas,” saka D.Dubre-Dobre.
Viņa pauž, ka savukārt tie bērni, kam ir iespējas ģērbties moderni, “demokrātijas” jēdzienu nereti pārprot. “Aizrādījums par apģērbu – tā uzreiz ir personības aizskaršana. Es ģērbjos, kā es vēlos! Tāpēc, ja aizrādām, tad darām to ļoti klusu, taktiski un zem četrām acīm. Tomēr vēlamies skolēniem nevis vienādu, bet noteiktu formu. Finansiāli tas neko daudz nemaksās, ja vecāki bērniem var atļauties nopirkt mobilos tālruņus, ja var iegādāties ekskluzīvas preces, ar ko bērns lielās, tad var arī iegādāties svārciņus, vestītes, žaketītes, garās bikses, blūzītes,” saka A.Dubre-Dobre.
Skolu vadības pārstāves pauda, ka arī ideja par pašvaldības veidotu ēdināšanas uzņēmu neesot peļama. Taču pats galvenais – ēdiena kvalitāte ir atkarīga no pavāriem.
Aptaujājot skolu vadību, noskaidrojās, ka sākumskolas klasēs vēl nejūt, ka ķircinātu tos bērnus, kas ēd brīvpusdienas. Šī tendence sākoties pēc 4.klases un turpinoties pamatskolā. Turpretim vidusskolā jaunieši par šīm lietām lielākoties taktiski klusējot.
