Latvijas Lauku sieviešu apvienības koordinatore Alūksnes rajonā Daiga Sliņķe bija trīs dienu pieredzes apmaiņas braucienā Igaunijā, lai gūtu pieredzi sieviešu resursu centru veidošanā.
Latvijas Lauku sieviešu apvienības koordinatore Alūksnes rajonā Daiga Sliņķe bija trīs dienu pieredzes apmaiņas braucienā Igaunijā, lai gūtu pieredzi sieviešu resursu centru veidošanā.
Brauciens notika projekta “FEM – sieviešu uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā” laikā. Tajā devās divi cilvēki no katra Latvijas novada. “Tikšanās mērķis bija diskutēt, vai ir vajadzīgi sieviešu resursu centri un ko var gaidīt no to darbības. Latvijā sieviešu resursu centrus pašlaik tikai pamazām veido, bet Igaunijā tie darbojas jau ilgāku laiku. Tur tos veido pie uzņēmējdarbības atbalsta centriem. Igaunijā mums bija iespēja apmeklēt vienu šādu centru Raplā,” stāsta D.Sliņķe.
Igaunijā D.Sliņķei bija arī tikšanās ar divām uzņēmējām, kas strādā apmēram 20 kilometrus no Pērnavas. Viena ir sākusi audzēt trušus un šinšillas, atsakoties no darbības veikalu tīklā, bet otra sieviete audzē zemenes un pārdod Pērnavā. Igauniete ir attīstījusi metodi, kā panākt, lai ogas ienākas vēlāk, kad par tām var gūt augstāku samaksu. Šī sieviete audzē arī dažādas garšvielas pārdošanai.
“Brauciena otrajā dienā bija iespēja klausīties dažādus referātus, kurus lasīja sievietes no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas. Bet trešajā dienā bija darbs grupā un dažādu saimniecību apmeklējumi. To laikā bijām pie sievietes, kas audzē strausus. Bijām arī kādā centrā, kurā uz skolēnu firmas bāzes ir attīstīta leļļu un lupatu segu veidošana,” klāsta D.Sliņķe.
Viņa uzsver, ka visas Igaunijas sievietes uzņēmējas, ar kurām tikās, strādā kādā pamatdarbā, bet bizness ir kā blakusienākuma avots vai arī pamatpelnītājs ir vīrs, bet sieva var pievērsties tikai vaļaspriekam.
“Secinājām, ka ne Latvijas, ne Igaunijas tirgū par savu audzēto vai ražoto preci šīs sievietes lielu peļņu negūst, jo savu produkciju realizē citās valstīs. Bet vietas, kur realizēt preci, viņas atrod internetā. Pieprasījums ir liels, piemēram, pēc lellēm, lupatu segām, tāpēc viņas ir atvērtas sadarbībai arī ar Latvijas sievietēm – tostarp no Alūksnes rajona,” norāda D.Sliņķe.
Viņa vērtē, ka pašlaik gan Latvijā, gan Alūksnes rajonā galvenā uzmanība tiek veltīta lielajiem uzņēmumiem. D.Sliņķe ir pārliecināta, ka ir vērts vairāk ievērot arī mazos uzņēmējus, tostarp uzņēmējas sievietes, kas veido īpašas un specifiskas lietas.
“Ārzemēs sievietesuzņēmējas ir iedalītas trijās grupās: kuras ir uzsākušas biznesu, kuras domā to uzsākt un kuras jau ir izveidojušas sev stabilu biznesu. Pirmajām ir jāpalīdz saprast, ko viņas vēlas panākt, otrajām jāpalīdz rast finansējumu, lai nostiprinātos, bet trešajām ir jāpalīdz rast jaunus sadarbības partnerus. Gribētos, lai šāda sistēma izstrādājas arī Latvijā un Alūksnes rajonā. Man patika kādas Igaunijas sievietes atziņa – nauda, ko iegulda sievietē, pēc tam nokļūst ģimenē, bet vīrietis savu naudu galvenokārt iegulda biznesā. Tādēļ ir jāattīsta sieviešu bizness, lai sievietes var pelnīt naudu un veicināt savu ģimeņu labklājību un izglītošanu,” saka D.Sliņķe.
Brauciena laikā diskutēja arī par to, ka aizdevumu lūgt ir viegli bagātajam, jo viņš zina, ka varēs to atmaksāt, un šā iemesla dēļ viņam arī labprāt dod aizdevumu. Tam, kuram ir tikai laba uzņēmējdarbības ideja, bet nav līdzekļu, gūt aizņēmumu ir grūti.
“Šajā gadījumā veiksmīgi darbojas mikrokredīti, kas arī ir FEM projekta sastāvdaļa. Tas nozīmē, ka, apvienojoties cilvēku grupai, viņiem ir iespēja saņemt mikrokredītu, lai īstenotu savas ieceres. Diemžēl Latvijā ir vismazākā summa, kas tiek piešķirta uz vienu mikrokredīta cilvēku. Ir prieks, ka arī Alūksnes rajonā sievietes izmanto mikrokredīta iespējas,” uzsver D.Sliņķe.
Projektā ir iesaistītas septiņas valstis: Norvēģija, Zviedrija, Igaunija, Lietuva, Polija, Latvija un Somija kā projekta vadītāja. Projekts tika uzsākts 2004.gada 15.augustā, un tas turpināsies līdz 2007.gada jūlijam. Tā mērķis ir radīt un nostiprināt uzņēmējdarbības atbalsta struktūru, lai sievietes iegūtu zināšanas un prasmes uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī starptautisku pieredzi tās attīstīšanai.
