Vakar Bērtulim bija vārdadiena, ko mēdz dēvēt arī par rudens iestāšanās dienu. Tā jau ir, jo pirmais septembris jau klauvē pie durvīm.
Vakar Bērtulim bija vārdadiena, ko mēdz dēvēt arī par rudens iestāšanās dienu. Tā jau ir, jo pirmais septembris jau klauvē pie durvīm.
Bērni, īpaši jaunāko klašu skolēni, intensīvi iepērk visu skolai nepieciešamo, sākot ar skolas somu un beidzot ar krāsainiem krītiņiem, plastilīnu un dzēšamgumijām.
Atceros sevi pirmklasnieka lomā. Tāds brīdis dzīvē ir bijis ikvienam. Lielais satraukums valdīja ikviena mazā sirsniņā par to, kas viņus sagaida. Kad es uzsāku pirmās skolas gaitas, pirmais ko atceros, ka mamma bija līdzās. Biju laimīga, bet nedaudz nobijusies. Mazajam cilvēciņam tas ir liels atbalsts, ja vecāki ir blakus, jo viss ir svešs un jauns. Lielā skola un jaunie draugi kļūs par daļu no ikdienas, un tā būs turpmākos gadus. Cik, tas ir atkarīgs no katra individuāli.
Mana vecmamma pēckara gados uz skolu gāja kājām, grāmatas nesa, sasietas linu drāniņā. Tagad tādu ir maz. Vairums bērnu ir skolas soma, un uz skolu nav jāmēro gari ceļa gabali, tagad autobuss aizved vai vecāki savās mašīnās. Mana pirmā klase iesākās skaisti, tādēļ vien, ka uz skolu nebija jāiet kājām un blakus bija mamma. Kad es uzsāku savas skolas gaitas, man skola un pašvaldība dāvināja pirmo grāmatiņu – ābeci un krāsainos zīmuļus. Es pilnībā atbalstu pašvaldības, kuras rūpējas par ikvienu mazo. Arī vecākiem tas ir liels atbalsts, vēl jo vairāk, ja skolā jālaiž vairāki bērni. Tagad pat penāļi bez rakstāmpiederumiem ir ļoti dārgi, kur nu vēl skolas somas vai mācību grāmatas.
Katru gadu skolas maksas ir lielākas. Arī augstskolu studentiem ir jāmaksā aizvien lielākas studiju maksas.
Būsim optimisti, ka dzīves līmenis paaugstināsies un skolas nauda maku tik ļoti nespiedīs.
Lai veicas mazajiem ķipariem pirmajās skolas gaitās, kā arī visiem pārējiem!
