2. Tieši man aiz muguras ar skatu uz pretējo pusi – uz dārzeņu stendu – stāvēja pāris: viņa – korpulenta, paprāva auguma kundzīte gaišpelēkā ziemas mētelī, baltu mohēras lakatu; viņš – sīks, kalsns, plecos sakumpis vīrelis padilušā…
2.
Tieši man aiz muguras ar skatu uz pretējo pusi – uz dārzeņu stendu – stāvēja pāris: viņa – korpulenta, paprāva auguma kundzīte gaišpelēkā ziemas mētelī, baltu mohēras lakatu; viņš – sīks, kalsns, plecos sakumpis vīrelis padilušā, bet tīrā pusmētelī un visai aizvēsturiskā ziemas cepurē, kuru reiz dēvēja par “pižiku”.
Īsajā brīdī, kamēr viņus vēroju, manīju, kā no vīreļa kabatas izšāvās kalsna roka, piesita blakusstāvētājas elkonim: “Nopērc maziņo!”, tad nervozi saraustīja cepures ausi, paknibināja ūsas un ieslīdēja atpakaļ kabatā.
Kundze tai pat laikā izlikās to nemanījusi un nedzirdējusi. Tikpat cienīgi kā līdz šim, kā liels kuģis, pārliecināts par savu kursu, viņa aizslīdēja pa veikala ejām it kā nemaz nemanot sīkā vīreļa klātbūtni.
Tas, stiepdams iepirkumu grozu, paklausīgi sekoja.
Kad pēc laiciņa pamanīju viņus stāvam alkohola sekcijas tuvumā, nevarēju atturēties no ziņkārības pietuvoties un abus pavērot – kā tad nu veiksies “maziņā” kārotājam…
Laikam jau lieta bija kļuvusi nopietnāka, un pagaidām neizskatījās, ka par labu augumā mazākajam. Kundze, nopietni pievērsusies vīna un liķieru etiķešu pētīšanai, it kā nemaz neievēroja sava pavadoņa acīmredzami nervozo rīcību. Nostājies cieši blakus “kuģim”, “stūrmanis” centās “izmainīt kursu”, ik pēc piecām sekundēm ar elkoni asām kustībām strauji iebakstot kundzei sānos, pusbalsī pieprasot: “Nopērc maziņo! Nopērc maziņo! Nopērc maziņo!”
No malas skatoties, it kā nekas šajā situācijā būtiski nemainījās vismaz piecu minūšu laikā, ja nu vienīgi – ciešāk sakniebās vīrieša jau tā plānās lūpas un zobi, un sakāmais tāpēc izklausījās vēl niknāk un dusmīgāk. Un gan jau kāds zilums parādījās uz kundzes sāniem. Pilnīgi neiedragāts palika viņas miers un nostāja jautājumā – kurš te izvēlas!
Manīju, kā kundze ieliek sava pavadoņa nestajā grozā karstvīna paku, pār plecu atskatās uz viņu un… attālinās no alkohola sekcijas…
Kādu brīdi, pa ieradumam vēl joprojām bakstīdams ar elkoni laikam jau gaistošajai cerībai, vīrietis apmulsis noskatījās pakaļ “aizpeldošajam kuģim”. Tad, satraukti pamīņājies uz vietas, spēra soli degvīna virzienā, un man jau šķita – viņš pats pastieps roku un ieliks mazo blašķīti iepirkuma grozā. Taču vīrelis, veltījis nožēlas pilnu atvadu skatienu “maziņajam”, noliecis galvu un it kā sarāvies augumā vēl mazāks, paklausīgi sekoja laikam jau lietu ierastajai kārtībai…
* * *
Mēneša beigas daudziem raksturīgas ar patukšu naudas maciņu un īpašu taupību. Labi, ka lielveikalos ir atlaižu akcijas, kad vienai otrai precei samazināta cena. Kādā no šādām veikala informatīvajām lapām biju pamanījusi, ka šajā nedēļā par lētāku cenu nopērkami produkti, kas man tobrīd bija īpaši iecienīti – kāds no biezpieniem, kāda no aknu pastētēm, krabju nūjiņas un graudu maizīte. Salikusi visu vajadzīgo uz slīdvirsmas, pacietīgi gaidīju savu rindu pie kases. Aiz manis nostājās gados vecāka kundzīte, un blakus maniem pirkumiem nogūlās klaips baltmaizes, zivju konservu un margarīna bundžiņa.
