Lietuvietis Ēriks Laicens (Laiconas) šoruden ieradās Alūksnes rajonā, lai meklētu tālu sazarojušās savas dzimtas saknes.
Lietuvietis Ēriks Laicens (Laiconas) šoruden ieradās Alūksnes rajonā, lai meklētu tālu sazarojušās savas dzimtas saknes. Pēc vērtīgā Trapenes, Alūksnes un Jaunlaicenes muzeja apmeklējuma viņš atbrauca uz Api, jau zinādams, ka šeit ir Linarda Laicena dzimtene.
Ē.Laicens ir uzzīmējis plašu dzimtas koku, kur katram cilvēkam dots savs numurs, lai vieglāk sistematizēt savāktos materiālus. “Savu dzimtu uzsāku pētīt jau sen, padsmitnieka gados. Līdz ar interneta pavērtajām plašajām iespējām atsāku šo darbu, un nu jau ir izdevies noskaidrot apmēram 200 radiniekus,” stāsta uzņēmīgais lietuvietis, kas laukos kopj ekosaimniecību, bet vasarās vada ekskursijas uz Horvātiju.
“Pērn rīkojām lielu dzimtas salidojumu, kur bija uzaicināti apmēram 150 cilvēku. Tas notika Biržos, kur mani senči bija cēluši grāfa Tiškjaviča Astravo muižas pili,” stāsta Ēriks.
“Vēlos izzināt, nokurienes Ziemeļlietuvā ieradusies mana dzimta, jo zinu, ka man nav lietuviešu, bet latviešu uzvārds. Tēvs bijis vienīgais luterānis starp turienes katoļiem. Iespējams, ka viņi ieradušies no Latvijas “zviedru laikos” – 17. gadsimtā. Man bija arī versijas par iespējamiem senčiem – atbraucējiem no Zviedrijas un Amerikas, bet tās, nerodot apstiprinājumu, pamazām atkrīt. Gribētu noskaidrot, kāds tad bijis Laicenes apkārtnes nacionālais sastāvs. Varbūt kāds ir izzinājis, ko nozīmē vārds “Laicene”? Mani īpaši interesē Jaunlaicenes, Veclaicenes apkārtne, kā arī dzimtas ar uzvārdiem Laicens, Laicāns, Laizāns.
Ciemiņš apskatīja un fotografēja Apes ievērojamākās vietas, satikās ar dažiem Laiceniem, kas dzīvo Apē, kā arī pārnakšņoja Apē. Ē.Laicens bija pateicīgs Apes novadpētniecēm Diānai Liepiņai, Rasmai Harju un citiem apeniešiem par sniegto informāciju.
Apmeklējot Veclaiceni, kopā ar atsaucīgo tūrisma gidu Jāni Prangeli Ē.Laicens bija vietā, ko sauc par Kroņlaiceni, apskatījās senas kartes .
Viņš priecāsies par katru ziņu, kas palīdzētu noskaidrot iespējamos viņa dzimtas zarus. Novadpētniekam var rakstīt uz šādu epasta adresi: “margupis@takas.lt”.
“Laikam ejot, šīs ziņas kļūst arvien vērtīgākas. Mans mērķis ir dažu gadu laikā apkopojumu pabeigt, informāciju par visiem radu radiem ievadot diskā , un piedāvāt šo disku savas dzimtas interesentiem.”
Cītīgā lietuvieša pētījums liek aizdomāties, cik mēs katrs zinām par saviem senčiem un radiem, cik tālu sniedzas savāktās atmiņas, vai ir kādas fotogrāfijas, senas lietas. Priecē, ka arī Latvijā ir ģimenes, kuras veido pamatīgus albumus, zīmē dzimtas kokus. “Lietuvā nesen bija interesants valsts finansēts projekts: ģimenēm un darba kolektīviem nofotografēties un, parakstot vārdus un uzvārdus, nosūtīt arhīvā. Šādas fotogrāfijas bija iespējams arī nopirkt,” par kaimiņzemes pieredzi stāsta Ē.Laicens. Latvijā nesen izveidots portāls “www.raduraksti.lv”, kurā, reģistrējoties par lietotāju, var apzināt savas dzimtas koku. Senas fotogrāfijas ir apskatāmas vēl dažos portālos, bet diemžēl vairums no tām ir ar nepilnīgiem vai vispār bez parakstiem. Varbūt garie, tumšie ziemas vakari ir īstais laiks, lai kopā ar bērniem iztaujātu vecvecākus par seniem laikiem, skatītos fotogrāfijas, veidotu savu sakņu apziņu.
