Alūksnes vidusskolas skolēni pārliecinoši apgalvo, ka grāmata ir vēstures liecības.
Alūksnes vidusskolas skolēni pārliecinoši apgalvo, ka grāmata ir vēstures liecības. Visu nedēļu skolēniem ir brīnišķīga iespēja papildināt savas vēstures zināšanas, piedaloties izstādē “Vecākā grāmata manā ģimenē”.
“Grāmatas ir kā vēstures liecinieks. Skumji ir noraudzīties moderno interjeru telpās, kurās nav paredzēta vieta grāmatplauktiem, grāmatas pamazām aiziet no mūsu dzīves. Izstāde ir pierādījums, ka grāmatas tomēr dzīvo,” stāsta Alūksnes vidusskolas vēstures skolotāja un izstādes organizētāja Maija Semjonova.
Līdz izstādei atceļojušas 24 grāmatas gan no skolas bibliotēkas arhīva, gan no skolēnu mājām. Ir nestas gan pasaku grāmatas, žurnāli iesējumu vākos, kalendāri, taču vispopulārākās ir Bībeles. Ir grāmata, kas savulaik nav aiznesta atpakaļ uz bibliotēku, un tajā vērojams Valmieras Kājnieku pulka bibliotēkas zīmogs, šī grāmata ir divkārša vēstures liecība.
Visvecākā grāmata ir 1807.gadā iespiestā Bībele. Grāmatas īpašniece Līva Samsone atklāj, ka to bēniņos atradusi vecmamma. “Grāmata ir vecajā drukā, izlasīt varu tikai kādu pusi no vārda,” stāsta viņa. Arī Liene Hamane grāmatplauktā starp citām modernām grāmatām atradusi 1926.gada Bībeli.
1882.gada izdevuma Bībeli atnesis Arnis Palms. Viņš atzīst, ka šī nav vecākā grāmata viņa ģimenē. “Vecākā arī ir Bībele, bet izdota 1871.gadā,” viņš atklāj. Zēns gan nenoliedz iespēju, ka pameklējot varētu atrast pat vēl vecāku. “Grāmatas ir jāsaglabā! Man mājās ir daudz vecu grāmatu, plānoju tās atjaunot un nākotnē izvedot senlietu muzeju,” stāsta Arnis.
“Svarīgākais ir tas, ka grāmata ir saglabāta. Un tās visas izstaro vecuma auru, cieņu pret pagātni,” uzsver Maija Semjonova.
