Jāatzīst, ka uz Rietumu demokrātiskām vērtībām balstītas valsts izveidošanai un attīstībai Austrumu pasaulē ir savas, reliģiskajās tradīcijās pastāvošas īpatnības.
Jāatzīst, ka uz Rietumu demokrātiskām vērtībām balstītas valsts izveidošanai un attīstībai Austrumu pasaulē ir savas, reliģiskajās tradīcijās pastāvošas īpatnības.
“Ceram, ka spriedums būs atbilstošs šā cilvēka nodarījumiem pret Irākas iedzīvotājiem. Irākieši savu prieku paudīs sev vēlamā veidā. Aicinām saglabāt mieru, būt disciplinētiem un rīkoties, ņemot vērā pašreizējo situāciju drošības jomā,” vēl sestdien sacīja pašreizējais Irākas premjerministrs Nuri al Maliki. Nākamajā dienā Irākas Augstākais tribunāls jau gatavojās sēdei, kurā bija paredzēts pasludināt spriedumu bijušajam šīs valsts līderim Sadamam Huseinam saistībā ar apsūdzībām noziegumos pret cilvēci. Tikmēr pretējus uzskatus pārstāvoši irākieši sarīkoja protesta akcijas. Bagdādes piepilsētā Sadrā pie radikālā šiītu garīdznieka Moktada as Sadra svētnīcas pulcējās cilvēku pūlis, pieprasot sodīt Huseinu ar nāvi. Savukārt 260 kilometru uz ziemeļiem no galvaspilsētas sunnītu apdzīvotajā pilsētā Davrā (atrodas netālu no Huseina dzimtās Tikrītas) demonstranti pieprasīja viņa pilnīgu attaisnošanu. Lieta tāda, ka 24 gadus Irākā valdījušais S.Huseins nācis no musulmaņu reliģiskā grupējuma sunnītiem, kas valstī ir mazākumā. Tāpēc pārsvarā augstos valsts amatos tika iecelti tā pārstāvji. Skaidrs, vieni alkst atriebības, otri no tās baidās. Tas viss notiek pamatīga daudzu ārvalstu karaspēka klātbūtnē.
Protams, var vilkt paralēles ar Nirnbergas kara tribunālu 1945.gadā Otrā pasaules kara noziedzniekiem no Vācijas nacionālsociālistiskās partijas. Pierādīts, ka ar tiešu S.Huseina līdzdalību savā laikā nogalināti 148 šiīti. Jāpiekrīt, ka tas ir noziegums pret cilvēci un tam nav piemērojams laika noilgums. Bet, ja uz jautājumu raugās no šodienas skatpunkta, jāpiekrīt, ka tas, kā un kur S.Huseins tiesāts, nav viennozīmīgi vērtējams.
Pirmkārt, S.Huseina tiesa norisinās faktiski iekšējā pilsoņu kara apstākļos – karojošās puses ir sunnīti un šiīti. Otrkārt, skaidrs, ja nāvessods viņam un tuvākajiem līdzgaitniekiem tiešām tiks izpildīts, tas šo pretī stāvēšanu vienas valsts iedzīvotāju vidū padarīs neatgriezenisku. Vai tas atbilst pasaules sabiedrības interesēm? Ja reiz bija vēlme sarīkot daudz objektīvāku tiesu (vismaz raugoties no demokrātijas viedokļa), kāpēc nevarēja rīkoties līdzīgi kā ar Dienvidslāvijas pilsoņu kara noziedzniekiem? Galu galā arī tur bija to aizstāvji un pretinieki. Tiesāšana Hāgas tribunālā ir zināms demokrātiskās kvalitātes rādītājs attiecībā pret tiesājamo. Treškārt, līdztekus nāvessodu atbalstošām valstīm ir pietiekami daudz valstu un nopietnu starptautisku organizāciju, tostarp arī ES, kas tam pilnībā nepiekrīt.
Lai ko teiktu militāra spēka aizstāvji, bruņotais ASV koalīcijas spēku iebrukums Irākā nav padarījis pasauli drošāku. Tas nu beidzot būtu jāatzīst. Arī tas, ka uz Rietumu demokrātiskām vērtībām balstītas valsts izveidošanai un attīstībai Austrumu pasaulē ir savas reliģiskajās tradīcijās pastāvošas īpatnības. Problēmas saasināsies tikai vēl vairāk, un pasaulē drošības situācija neuzlabosies. Vēl jo vairāk, ja demokrātija tiek iedibināta ar spēka palīdzību.
