Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe ministram Mārim Kučinskim piektdien Alūksnē norādīja, ka rajons pēdējos gados ir saņēmis ļoti niecīgas valsts investīcijas.
Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe ministram Mārim Kučinskim piektdien Alūksnē norādīja, ka rajons pēdējos gados ir saņēmis ļoti niecīgas valsts investīcijas.
Ja valstī nesakārtos to piešķiršanas kārtību, tad arī turpmāk rajonā nevarēs atrisināt daudzas sasāpējušas problēmas, piemēram, vakarskolas telpu jautājumu, pansionāta “Alūksne” sakārtošanu.
Lai arī pašvaldību vadītāji izteica konkrētu ierosinājumus dzīves apstākļu uzlabošanai rajonā, ministrs par to ieviešanu dzīvē atbildēja izvairīgi
Vadītāji uzsvēra, ka ir jāsakārto Alūksnes rajona infrastruktūra, lai te attīstītos uzņēmējdarbība, ka nepieciešama nodokļu diferenciācija, uz ko M.Kučinskis iebilda, ka Alūksnes rajonā ir lētāks darbaspēks, lai gan tā nav. Ministra uzmanību vērsa uz to, ka Apes arodvidusskolā steidzami nepieciešams uzlabot materiāltehnisko bāzi, uz ko saņēma atbildi, ka to varētu izdarīt par valsts līdzekļiem, bet tas būs jālemj jaunajam izglītības un zinātnes ministram.
Lēmumus pārāk politizē
Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols pauda nožēlu, ka tikai priekšvēlēšanu laikā ir nolemts tas, ka pašvaldību un valsts institūciju sadarbību turpmāk koordinēs plānošanas reģioni, kas Vidzemē ir Vidzemes attīstības aģentūra. Bet, kad ir jāsāk lemt konkrētus jautājumus, viss tāpat atkal tiek politizēts.
Jautāts, kad beidzot pašvaldībām būs pieejams norvēģu finansējums projektu īstenošanai, M.Kučinskis sacīja, ka tas varētu notikt septembra otrajā pusē. Šo finansējumu piešķirs reģionālajiem projektiem ar stratēģisku ietekmi, un ministrs solīja, ka pierobežu projektiem varētu piešķirt lielu daļu šā finansējuma.
Prioritāte būs izglītība
M.Kučinskis norādīja, ka ministrija pašlaik pārstrādā valsts investīciju programmu 2007. līdz 2013.gadam, kurā turpmāk vairs nebūs iekļautas visas nozares. Turklāt arī tās, kas būs iekļautas, neparedzēs līdzekļu gūšanu pašvaldībām visā nozares jomā, bet atsevišķās daļās.
Prioritāte valsts investīciju saņemšanā būs izglītība – skolu, sporta zāļu, bērnudārzu renovācija. Atšķirība ir tā, ka par valsts līdzekļiem turpmāk sakārtos nelielos bērnudārzus pagastos un mazajās pilsētās, lai diferencētu valsts investīciju apmēru ar pašvaldības līdzfinansējumu, bet lielākās Latvijas pilsētas šim mērķim varēs piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus, kuru apguve ir sarežģītāka.
Valsts investīciju programmā būs paredzēti līdzekļi sociālajai jomai – bērnunamu un veco ļaužu pansionātu sakārtošanai; daudzdzīvokļu māju renovācijai, ja šiem darbiem būs ņemts kredīts. Bet ielu asfaltēšanu atbalstīs tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, ja pašvaldībā būs uzcelts jauns bērnudārzs, skola vai cita nozīmīga būve, gar kuru vajadzēs asfaltēt ielu. Ja pašvaldība būs īstenojusi ūdenssaimniecības projektu, kā rezultātā būs pārraktas ielas un tās vajadzēs pārasfaltēt.
No valsts varēs gūt investīcijas kultūras jomai, bet tikai bibliotēku, tautas namu un mūzikas, mākslas skolu sakārtošanai. M.Kučinskis skaidro, ka daudzas jomas nav iekļautas, piemēram, pagastmāju sakārtošana, dienas centru izveide un citas, bet tas tiekot darīts tādēļ, lai par valsts līdzekļiem varētu paveikt mazāk, bet kvalitatīvāk to, kam nav iespējams gūt līdzekļus no Eiropas fondiem. “Ir iecere valsts investīcijas turpmāk sadalīt divās vidēs – pagastos un pilsētās. Ja Alūksnes novads, tā kā pašlaik, veidojas ar lielu lauku teritoriju, tad savus pieteikumus valsts investīciju saņemšanai varēs iesniegt abās grupās.
Eiropas līdzekļu sadale vēl top
Ar 2008.gadu Latvijā pāries uz ilglaicīgo budžetu, kurā līdzekļu izlietojumu plānos divus līdz trīs gadus uz priekšu. Ministrs solīja, ka reģionālās kvotas turpmāk dalīs pēc plānošanas reģionu attīstības indeksa – vairāk tam, kur mazākas pašreizējās attīstības iespējas. Pašvaldību vadītāji gan iebilda, ka šāds solījums ir izskanējis jau pirms daudzām Saeimas vēlēšanām.
Savukārt Eiropas struktūrfondu programmas pašlaik vēl tikai tiekot izstrādātas, kas jāpaveic līdz 2007.gada martam. “Izglītībai no Eiropas fondiem varēs saņemt 97 miljonus latu. Tiesa, tie nebūs līdzekļi izglītības iestāžu renovācijai. Ir plānots attīstīt reģionālās augstskolas. Tas nozīmē, ka augstskolas pasniedzēji brauktu uz reģioniem, lai cik liela studentu grupa būtu. Uzņēmējiem jāseko līdzi Ekonomikas ministrijas apgūtajiem Eiropas līdzekļiem, kur priekšrocības varētu būt uzņēmējiem īpaši atbalstāmajās teritorijās,” klāsta M.Kučinskis.
