Alūksnes rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Baiba Meistere informē, ka balsošanā par grozījumu atcelšanu Nacionālās drošības likumā piedalījušies 4687 vēlētāji, 95,71 procents balsojis par to.
Alūksnes rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Baiba Meistere informē,
ka balsošanā par grozījumu atcelšanu Nacionālās drošības likumā piedalījušies 4687 vēlētāji, 95,71 procents balsojis par to.
Savukārt par grozījumu atcelšanu Valsts drošības likumā balsojuši 4682 vēlētāji, 96,26 referenduma dalībnieku apliecinājuši, ka ir par to.
“Rajona vēlēšanu komisija bija visos vēlēšanu iecirkņos, tāpēc ar gandarījumu varu teikt, ka visur tie bija rūpīgi iekārtoti, nodrošinot aizklātu balsošanu. Bija izliktas norādes, tāpēc vēlētājiem bija skaidrs, kur saņemt balsošanas zīmes, kur balsot un kur iziet no iecirkņa. Nebija arī grūti atrast iecirkņus, turklāt vairums atrodas turpat, kur vēlēšanu laikā. Tomēr paredzēts pilnveidot norāžu izvietošanu,” stāsta B.Meistere.
Dzīvesvietās balsoja 129 vēlētāji. Tas nav daudz, salīdzinot ar vēlēšanām. B.Meistere secina, ka lieli masu pasākumi šajā dienā netraucēja izteikt savu viedokli referendumā tiem, kuri to vēlējās. Apē bija “Vaidavas kausa” izcīņa un sarīkojums senioru deju kolektīviem, tāpēc vēlēšanu iecirknī varēja vērot, ka kolektīvi piebrauc ar autobusu. Savukārt Alūksnes administratīvajā ēkā izvietotajā vēlēšanu iecirknī ieradās jaunlaulātie ar kāzu viesiem. Virešu vēlēšanu iecirknī kopā ar mājiniekiem ieradās atbraukušie viesi.
Alūksnes rajonā visaktīvākie referenduma dalībnieki bijuši Gaujienas, Jaunlaicenes un Zeltiņu pagasta vēlēšanu iecirknī, kur balsot par grozījumu atcelšanu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības likumā ieradās 34 procenti vēlētāju. Gandrīz tikpat aktīvi bijuši tie, kas devās uz Apes, Kalncemju un Mārkalnes pagasta vēlēšanu iecirkni. Jaunlaicenes pagasta vēlēšanu komisijas sekretāre Inta Muriņa atzīst, ka vēlētāju aktivitāte bijusi negaidīti liela. Turklāt iecirknī ieradušies ne tikai apkārtējo pagastu vēlētāji, bet arī tūristi un ekskursanti, kuri apceļo pilis. I.Muriņa uzskata, ka nekas nekavēja piedalīties tautas nobalsošanā, ja to vēlējās darīt.
“Manuprāt, Apes iecirknī bija vērojama laba iedzīvotāju aktivitāte. Balsot ieradās 425 cilvēki, apmēram 50 bija iebraucēji, kuri ieradušies uz “Vaidavas kausu” vai “Rožu valsi”. Iespējams, ka lielie pasākumi pilsētā traucēja. Bija vairākas kāzas, un visi to viesi netika uz referendumu. No kāziniekiem bija pāris jaunieši. Gaidījām arī skaistas līgavas baltās kleitās, bet nebija. Toties atnāca dāmas garās kleitās, deju sarīkojuma dalībnieces. Bija arī puiši no motokrosa, bet dažiem bija pases aizmirsušās,” stāsta Apes vēlēšanu komisijas locekle Aiva Zaķe. Viņa uzsver, ka balsotāju skaits tomēr mazajai Apei ir pietiekams. Ja arī citur būtu vismaz tik daudz referenduma dalībnieku, tad tautas nobalsošana būtu notikusi. Viņa uzsver, ka gandrīz visi balsojuši ar lielu pārliecību. Balsu skaitīšana liecina, ka tikai vairāk nekā 10 bijuši pret likumu grozījumu atcelšanu, turklāt iespējams, ka viņi nav izpratuši jautājumu.
Savukārt Pededzes pagasta balsstiesīgie iedzīvotāji bijuši visneaktīvākie – referendumā piedalījās 11 procenti. Pašvaldības vadītājas vietniece Daiga Vītola secina, ka viņa to bija gaidījusi. “Ir grūti secināt, kādi iemesli ir tam, ka cilvēki neieradās uz referendumu. Droši vien ir tādi, kuri netic vairs nekam. Dažam, iespējams, svarīgāk šķitis izmantot laiku citiem pasākumiem. Droši vien kavēja arī lietus,” spriež D.Vītola. Viņa pieļauj, ka vairumam nebija skaidra referenduma būtība. Pededzes pagastā daudziem ir grūti saprast informāciju latviešu valodā, bet krieviski tās nebija. Maza aktivitāte (14 procenti) bijusi arī Ziemeru vēlēšanu iecirknī, bet iespējams, ka ziemerieši savu viedokli izteikt devušies uz Alūksni vai citu vietu, jo sestdien bija dažādi pasākumi.
Tautas nobalsošanā par grozījumiem ar valsts drošību saistītajos likumos visā Latvijā nobalsoja vairāk nekā 330 000 balsstiesīgo iedzīvotāju. Tas ir nepietiekami, lai referendumu atzītu par notikušu. Pietrūka vismaz 120 000 vēlētāju balsu.
