Divi puiši. Divi jauni cilvēki. Viens – pilsētā, otrs – laukos. Abi atzīstas, ka… viņiem ir netradicionāla seksuālā orientācija. Viņiem patīk varavīksne.
Divi puiši. Divi jauni cilvēki. Viens – pilsētā, otrs – laukos. Abi atzīstas, ka… viņiem ir netradicionāla seksuālā orientācija. Viņiem patīk varavīksne. Tas ir homoseksualitātes simbols. Sabiedrībā viņi neatļaujas atklāti izrādīt, ka ir geji. Savu identitāti atklāj tikai savējo lokā. Vai atšķiras romantiskais citādais lielpilsētas un lauku puisis? To noskaidrosim šajā duelī, kurā uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem atbild viens un otrs. Puišu vārdi ir izdomāti, taču aiz tiem slēpjas konkrētas un reālas personas.
Aleksandrs (20 gadus vecs, strādā informātikas jomā, dzīvo lielā pilsētā)
1. Manā gadījumā, kā es uzskatu, man mana seksuālā izvēle palīdz. Tāpat kā darbā palīdz attieksme pret klientiem – mierīga, apdomīga. Tāpat arī seksuālā identitāte palīdz privātajā dzīvē. Vismaz manā gadījumā ir tā. Ja es tagad būtu kopā ar sievieti? Zinot manu psihotipu, mēs ķildotos katru dienu… Šobrīd – man ir viegli kontaktēties gan ar sievietēm (viegli atrast kontaktu, māku uzturēt labas attiecības, nepāršaujot pari svītrai…), gan ar vīriešiem (ieskaitot savu tagadējo “vīru”, ar kuru esmu kopā jau aptuveni pusotru gadu diendienā).
2. Man ir darbs, ko es gribu, man ir ģimene (tieši MANA ģimene) – es un mans “boyfriends” (BF). Trūkst tik bērnu. Skumji smaidu. Bet no otras puses – pastāvīgi esmu meklējumos – gribu kaut ko jaunu attiecībās. Un te sākas dažādi eksperimenti, sākot no attiecībām ārpus ģimenes un beidzot līdz dzīvošanai trijatā (pirmais tāds eksperiments neiznāca tāds, kā gribētos).
3. Nevēlētos absolūtu laimi. Tad nebūtu jēgas vairs dzīvot un pēc kaut kā tiekties. Labāk ir vēlēties, fantazēt… Ko gribētos? Ilgas un stabilas attiecības, stabilus ienākumus, iespēju ceļot pa pasauli, bērnus… Principā man gribētos to pašu, ko visiem pārējiem cilvēkiem, kas dzīvo mūsu mirstīgajā pasaulē. Un vēl gribētos spēku atrisināt visas ikdienas problēmas, īpaši nemokoties ar risinājumu meklējumiem…
4. Tas īpaši netraucē… vienīgi attiecībās ar vecākiem ir mazliet pagrūti, jo viņi gribētu kādreiz no manis sagaidīt mazbērnus, gribētu, lai man ir līgava, bet… tagadējā situācijā tas ir pagrūti, jo viņas vietā ir līgavainis. Otrkārt, grūti man ar tagadējo draugu ir iziet sabiedrībā… kopā. Ja heteroseksuālie cilvēki var mierīgi pāros iet, kur viņi grib, turklāt brīvi izrādot savas jūtas, tad manā gadījumā tas nav iespējams. Iziet jau var. Bez problēmām, bet… ar jūtu izrādīšanu gan ir mazliet pagrūtāk… Sabiedrības stereotipi traucē.
5. Mazliet jocīgi, bet atkarībā no situācijas. Patiesībā. Viss ir normāli, kamēr puiši sāk runāt, kā un ar ko kurš ir pārgulējis. Viss kā normālā sabiedrībā. Kad puiši nonāk līdz sarunām par seksu, es rīkojos pēc situācijas. Vai nu samelojos, vai nomainu saruntēmu. Ja kāds zina par mani patiesību, saku ka man ir BF, un – viss. Ar to tēma ir izsmelta.
6. Mana patikšana? Procentuāli – 80 pret 20 procentiem (par labu puišiem). Tāpēc drīzāk ir tā – biežāk iepatīkas garāmejošs puisis, pat ja viņam blakus ir meitene. Tāpēc drīzāk var teikt, ka mana patikšana pret viena vai otra dzimuma pārstāvjiem nav samērojama.
7. Varu iedomāties. Kāda būs šī ģimene, to rādīs laiks. Mans ģimenes modelis atbilst standartam: mīļotais cilvēks, bērns, mājas… Jautājums tikai, kas varētu būt mīļotais cilvēks…
8. Bērnus. Māju, ko pats grasos uzcelt… Labas atmiņas par notikumiem, kas bijuši manas eksistences laikā.
9. Mājas? Varu bildes parādīt! Ja nopietni, manas ideālās mājas ir tādas, kurās viss atrodas pa rokai un ir ērts. Mani viss šeit apmierina un viss atrodas tur, kur tam jābūt. Mīļākās puķes… sarkanas rozes (ak… mana sievišķīgā puse pamodās)… Grāmatas? Doila Artūra Konana sacerētās. Patīk fantasti. Ēdiens? Cepta karbonāde ar ceptiem pašmāju kartupelīšiem. Dievīgi! Un vēl klāt biešu vai burkānu salāti! Krāsa? Oranžā un salātkrāsas zaļā. Gadalaiks? Rudens, jo tas ir pārdomu laiks, un vasara, kad var pasauļoties un ir silti.
10. Kā katru gadu šajā laikā mēs ar draugu kaut kur varētu aizbraukt… Un tādu braucienu būs daudz…
11. Godīgi sakot, tas diezgan bieži ir atkarīgs no noskaņojuma… Kādreiz varu priecāties par… par uzdāvinātu tulpi un šokolādīti. Citreiz mani pat ar torti neiepriecināt. Tas ir atkarīgs no kaudzes faktoru: noskaņojums, problēmu daudzums, kas jārisina.
Gatis (25 gadus vecs, strādā tirdzniecībā, dzīvo laukos)
1. Nedomāju, ka seksuāla identitāte īpaši traucētu dzīvot. Protams, mazpilsētā nav īpaši viegli, jo savā ziņā jūtu sev pievērstu pastiprinātu uzmanību, ziņkārību. Skatās, vēro… Stājoties darba attiecībās, šis faktors var nospēlēt īpašu lomu, kaut gan tam tā nevajadzētu būt, jo cilvēks jau nemainās no tā, kas viņam vajadzīgs gultā…
2. Savu vietu dzīvē vēl īsti neesmu atradis. Pašlaik vēl esmu meklēšanas procesā, bet vīzijas, galvenās aprises ir skaidras. Attiecībā uz sevi kā seksuālu būtni jāteic, ka, jā, esmu pieņēmis sevi tādu, kāds esmu… protams, laiks, kad sapratu, ka esmu gejs, nebija viegls, bet tomēr nav iespējams būt citādākam, kā tevi ir radījusi daba… Cenšoties izmainīt viņas nolikto, nākas vienkārši sāpināt sevi un citus…
3. Bet kurš gan nevēlas būt laimīgs? Pilnīgai laimes sajūtai… jāsaka, ka pašlaik es vēlētos, lai nostabilizētos mana dzīve – būtu labs, stabils un atalgots darbs. Un, protams, lai blakus būtu tuvs un mīļš cilvēks.
4. Nedomāju, ka es īpaši ar kaut ko atšķirtos. Esmu tāds pats kā visi pārējie – ar visām tām pašām cilvēcikskajām vajadzībām. Vienīgā atšķirība? Seksuālās iekāres objekts man ir nevis sieviete, kā tas ir naturāļiem (jeb heteroseksuāļiem), bet gan vīrietis. Jāteic, ka šeit vēl būtu pieminama vēl viena nianse – daudziem nepatīk, ka mēs, geji, varam atļauties daudz ko vairāk, kaut vai izaicinoši ģērbties, neievērojot sabiedrības vispārpieņemtās normas, tāpat varam daudz līdzekļu tērēt skaistumkopšanai. Smaidu. Patiesībā tas ir noiets etaps. Ja vīrietis ir kopts vai nedaudz citādāk saģērbies, tātad viņš ir gejs? Nebūt ne! Šis stereotips ir saglabājies galvenokārt provincē, lielajās pilsētās tam sen vairs neviens nepievērš uzmanību.
5. Jāsaka, ka tīri neko.. jo īpaša atšķirība jau nav jūtama, esmu tāds pats cilvēks kā viņi – ar divām rokām, divām kājām un vienu galvu.
6. Protams, ka atšķirība ir liela… Meitene var simpatizēt sava izskata, ģērbšanās stila, runas dēļ, bet kā seksuālās iekāres objekts nekad man meitenes nav patikušas vairāk par puišiem. Meitene, sieviete – ir tikai un vienīgi draugs un vairāk nekas, toties puisis – jau var saukties par mīļotu un ļoti tuvu cilvēku. Prātā kut kur sen dzirdēta frāze – gejs ir sievietes labākais draugs. Un tā tas arī ir, jo starp geju un sievieti var izveidoties ļoti dziļa un draudzīga saikne, toties tai nekas vairāk nesekos.
7. Esmu par to daudz domājis. Savulaik, bēgdams pats no sevis, no savas identitātes, esmu mēģinājis veidot attiecības ar sievieti, bet tur nekas tā arī nesanāca. Pat nonācām līdz gultai – un ar to arī gandrīz viss beidzās. Tad sekoja laiks, kad mēs ar viņu nekontaktējāmies, viens otru ignorējām… Pēc kāda laika es viņai pateicu, ka esmu gejs, un tagad mēs esam draugi. Bieži viņa man piezvana vai satiekamies… pastāsta, kā sokas, paraud uz pleca par savu dzīvi… un ir pat gadījumi, kad varu viņai ieteikt, kā rīkoties… Gejiem ir viena ļoti interesanta priekšrocība, mēs spējam domāt gan no vīrišķās puses, gan arī uz to pašu jautājumu diezgan objektīvi varam paskatīties no sievišķās puses. Tad vēl pēc kāda laika sekoja mēģinājums, bet pat neveiksmīgāks nekā pirmais. Es nespēju iedomāties sevi kopā ar kādu sievieti… Bērni? Vecāki grib mazbērnus (un tas būtu saprotams, turklāt viņi nezina, ka esmu gejs), bet es pats nevēlos bērnus. Ģimeni – jā, bet ne tās tradicionālajā formā (vīrietis + sieviete), bet gan puisis + puisis.
8. Jāsaka, ka īpaši par to es nedomāju, bet noteikti kaut ko mīļu un jauku…
9. Mājas? Pašlaik es tās nesauktu par savām mājam – īrēts dzīvokli, kurā neko nedrīkst mainīt, nav diez ko labs… Bet sapņoju par jauku, gaišu māju ūdeņu tuvumā vai lielu un plašu dzīvokli, kur varētu dzīvot kopā ar sev tuvu un mīļu cilvēku… Mīļākās puķes? Man patīk visas puķes, bet visvairāk – tumši sarkanas vai koši dzeltenas rozes, neaizmirstules un naktsvijoles. Grāmata? Maikla Kaningema “Mājas pasaules malā”, pēc kuras sižeta ir arī uzņemta filma ar tādu pašu nosaukumu. Mīļākais ēdiens – laša fileja un suši, krāsa – zilā, gadalaiks – vasara.
10. Gaidu vasaru… Pašlaik priecājos par to, kā mostas daba. Brīvajā laikā cenšos izbraukt tuvāk pie dabas… pie jūras… pastaigāties gar jūru šaja pavasarīgajā laikā, kad dzied putni, dzirdamai viļņu čuksti un priežu šalkas. Pastaigas kopā ar mīļoto puisi rada patiesi romantisku noskaņu… un dod patiesu prieku un cerību, ka tomēr dabā viss ir iekārtots tā, ka neviens nedrīkst justies lieks un nevajadzīgs.
11. Priecāties man patīk. Pastaigāties. Fotografēt. Ieklausīties dabas čukstos, man patīk arī klausīties labu mūziku, patīk ceļot, skatīties televīziju. Kad ir skumji, dzejoju. Vēl man patīk laiskoties kopā ar savu mīļoto puisi.
***
Jautājumi
1. Seksuālā identitāte palīdz vai traucē dzīvot?
2. Vai esi pilnībā sevi atradis dzīvē (vispār un seksuālajā pašapziņā)?
3. Kā pietrūkst pilnīgai laimes sajūtai, un vai tu to vēlies?
4. Vai viegli būt citādam (pašam sevī, kontekstā ar tuvajiem, apkārtējiem)?
5. Kā jūties starp vienaudžiem, starp tiem, kas atšķiras no paša?
6. Patika pret puišiem un meitenēm – vai ir samērojama, vai gadās, ka meitene patīk vairāk nekā puisis?
7. Vai vari iedomāties, ka tev būtu sieva, bērni, ģimene?
8. Ko vēlētos atstāt aiz sevis tiem, ko mīlēji, ko mīli, ko cieni, kas tev ir dārgi?
9. Tavas mīļlietas, kādas ir tavas mājas, mīļākās puķes, grāmatas, ēdiens, krāsa, gadalaiks?
10. Par ko tu domā un sapņo pavasarī?
11. Vai proti priecāties par… neko?
