Būt mazajam cilvēkam ar Napoleona kompleksu, neprast angļu valodu, ņemt kukuļus, algot stipendiātus, pārvērst personiskajā biznesā tautas uzticēšanos…
Būt mazajam cilvēkam ar Napoleona kompleksu, neprast angļu valodu, ņemt kukuļus, algot stipendiātus, pārvērst personiskajā biznesā tautas uzticēšanos… Tas ir labi vai slikti? Pieņemt ikvienu izaicinājumu un bez kompleksiem mesties cīņā, nebaidoties ne no kādām autoritātēm. Formulēt sazvērestības teorijas un atmaskot sazvērniekus. Jūs domājat, ka tas ir nieks, ka tas nesit pa nerviem un nepadara cilvēku traku? Jūs teiksiet… “viss ir bijis jau, šis jūtu mulsums” un tā tālāk, jo nāk prātā līdzība ar nelokāmo rubikukubiku. Grozi, no kuras puses gribi, bet kvadrāts ir un paliek kvadrāts, jo nav jau nemaz citas izejas. Formas un satura mainīšana krīzes situācijā vairs neko nedos. Liktenis ir neizbēgams tā kā tā, un tas ir jāpieņem ar pašcieņu.
Es domāju par to, vai Aivars ir viens vienīgs? Jūs uzskatāt, ka viņa bākuguns nav iedvesmojusi kolēģus citos novados? Kur ir garantija, ka arī viņus nekārs pie lielā zvana? Skaidrs, ka mums pietiek pašiem savu joku plēsēju. Nav nekur tālu jāmeklē. Ņemsim par piemēru kaut vai mani. Es jums atzīšos, ka esmu stipendiāts. Paši zināt, kāds. Jūs nesmejiet! Domājat, ka no Antona nav nekāda labuma, ja? Bet kā tad ir ar šo pasūtījuma rakstu, ko esmu te, šajās slejās, iespīlējis par spīti redakcijas pretestībai? A? Mans dabiskais šarms to paveica. Areče! Es jums teikšu – nav viegli būt Aivaram. Un kailā karaļa ģērbējam arī nav viegli būt man, jūsu padevīgajam kalpam. Bet mēs, es un citi stipendiāti, cenšamies, cik varam. Mums vienmēr ir par maz. Turklāt tagad bažījos, ka stipendiju man būs spiesti nogriezt pavisam. Jūs aptverat, ko tas nozīmē? Par ko es uzdzīvošu?! Eh! Laikam metīšu kažoku uz otru pusi, kamēr nav par vēlu, un skriešu atpakaļ pie marsiešiem, ar kuriem draudzējos pirms gada un biju viņu atbalstītājs. Bet varbūt labāk tomēr nogaidīt? Varbūt vēl viss paliks pa vecam un man atlēks kāds miljoniņš… kad nāks Antons reformēt Latviju. Bet, Anton, nepūlies, necenties tā.
