Gaida, pensionāre no Alsviķiem: Domāju, ka svarīgāka tomēr ir nauda, jo labi vārdi prēmiju nevar aizstāt.
Gaida, pensionāre no Alsviķiem:
Domāju, ka svarīgāka tomēr ir nauda, jo labi vārdi prēmiju nevar aizstāt. Labi vārdi var kalpot kā lieliska piedeva prēmijai, bet, tā kā mēs dzīvojam kapitālismā, ar labiem vārdiem vien nekur tālu nevar tikt, ja vien tā ir pateicība par algotu darbu. Lai gan patiesībā labam darbiniekiem nebūtu vajadzīgs ne viens, ne otrs. Ja tas ir mans darbs, tad man tas būtu arī jādara pēc labākās sirdsapziņas, nevis jādomā, ko saņemšu par to pretī.
– Maruta, bijusī friziere no Jaunalūksnes:
Svarīgs ir gan mutiski izteiks novērtējums, gan prēmijas, jo bez naudas mūsdienās neko nevar izdarīt. Ir, protams, atsevišķi gadījumi, kad ar labiem vārdiem var panākt lielāku efektu, nekā lielām prēmijām, tomēr noteicošā ir un paliek nauda. Ja daudz strādā, var vairāk arī nopelnīt, bet pēc tam daļu no iegūtās naudas iztērēt par lietām, ko pašam gribas un kas arī rada to motivāciju turpināt strādāt labāk.
– Andris, dīleris no Alūksnes:
Abi divi ir vienlīdz vērtīgi. Izvēlēties vienu no abiem nemaz nevar, jo ir ļoti grūti pateikt, kas kurā brīdī būtu vajadzīgs vairāk. Līdz ar to es esmu par abiem variantiem, kur viens otru tikai papildina. Ja firma, kurā tu strādā, atbalsta tevi, attiecas pret tevi normāli un piedevām vēl iedod par padarīto darbu labu prēmiju, tad vispār vairāk nevar vēlēties.
– Anita, skolotāja no Alūksnes:
Es domāju, ka labākais novērtējums par padarīto darbu pirmām kārtām ir tie labie vārdi. Tā kā mans darbs vienlaikus ir arī mans dzīvesveids, prēmijas šajā gadījumā ir otršķirīgas. Turklāt, ja tas, kas ir nozīmīgs priekš man, nozīmīgs ir arī citiem, tad gandarījums par paveikto iet dubultā. Protams, ir cilvēki, kuriem tās prēmijas nav mazsvarīgas, jo mūsdienu sabiedrībā naudas dēļ daži ir gatavi nodot savu tuvāko, taču, par laimi, mēs visi esam ļoti atšķirīgi un tās prioritātes – kas kuram svarīgāks – ir atkarīgas no katra paša.
