Katru rītu mostoties, mēs nevaram paredzēt, kas ar mums šodien notiks un kas mūs sagaida, jo mums nav dotas pareģošanas spējas.
Katru rītu mostoties, mēs nevaram paredzēt, kas ar mums šodien notiks un kas mūs sagaida, jo mums nav dotas pareģošanas spējas. Mēs varbūt vien varam no rīta prognozēt, ka šodien būs jauka, saulaina diena, jo ārā spīd saule. Vai gluži pretēji – ka būs drēgns un līs lietus, jo ir apmācies un jau līņā. Bet ir ļoti daudz kā tāda, ko mēs nevaram paredzēt. To mums jau ir paredzējis liktenis, un konkrētā brīdī mēs to vienkārši piedzīvojam. Tiesa, reizēm liktenis ir ļoti nežēlīgs – tas mums kaut ko nesaudzīgi atņem, spēlējas ar mūsu izjūtām un liek mums ilgi šaubīties, pieņemot kādu lēmumu. Bet reizēm tas ir ļoti vēlīgs un ļauj mums piedzīvot ko brīnišķīgu, kas spēj mūs darīt bezgala laimīgus.
Tomēr reizēm likteņa paredzētajā brīdī pieņemt pareizo lēmumu ir ļoti grūti, tādēļ cilvēks ilgi izvērtē, šaubās, it kā jau pieņem lēmumu, bet tad atkal apšauba to. Nedomāju, ka to var saukt par neizlēmību – nē. Tās drīzāk ir bailes no iespējas pieņemt nepareizo lēmumu, kā rezultātā pašam pēc tam ilgi – varbūt visu mūžu – būs nemiers dvēselē. Vajadzētu prast darīt tā: ja rodas vajadzība pieņemt lēmumu, tad tas ir jādara un jāiet uz priekšu, nedomājot par sekām, jo nekad jau iepriekš nevar zināt, kādas tās būs. Jo katrs pārbaudījums allaž nes līdzi arī atrisinājumu.
Saka, ka ietekmēt likteni nav cilvēka spēkos, jo viss jau iepriekš ir paredzēts jeb “šūpulī ielikts”, piemēram, ka cilvēks ies pie gaišreģa, lai zinātu, kas viņu sagaida, bet arī to liktenis jau esot paredzējis, un kas lemts, tas notiks tāpat – agrāk vai vēlāk. Bet – vai pareizo lēmumu pieņemšana nav mūsu spēja ietekmēt likteni? Jo – liktenis mums ir paredzējis kādu situāciju un ļauj pašiem izdomāt, kā tajā rīkoties. Ļauj pašiem prognozēt, kādas būs mūsu lēmuma sekas, un izvērtēt, vai tās mums ir pieņemamas vai ne. Vai varbūt arī tas ir paredzēts, tikai liktenis mums dod laiku pārdomām?
Tas, ka mums nav pareģa spēju – vien sava paša intuīcija – un tieši tas, ka mēs nezinām, kas mūs sagaida rīt, dara dzīvi interesantu, lai arī reizēm nākas piedzīvot ko sāpīgu. Un, lai arī reizēm ir grūti – kaut vai izšķirties par pareizo lēmumu -, liktenis mums sagādā dažādas, varbūt pat vienreizīgas dzīves situācijas. Un kaut neilgu brīdi liktenis mums ļauj būt sava likteņa ietekmētājiem. Kādreiz tas ir nenozīmīgi, bet kādreiz – ļoti būtiski. Tādēļ likteņa paredzētās situācijas laikam ir jāizmanto, lai gūtu dvēseles mieru sev un atbrīvotos no pagātnes rēgiem. Pretējā gadījumā ilgi sevi šaustīsim: kā būtu, ja es tomēr toreiz būtu izdarījis tā! Tāpēc viss ir rūpīgi jāizvērtē, jo pareizo lēmumu pēc tam pateiks priekšā mūsu katra paša sirds.
