Sāka tecēt jaucējkrāns vannas istabā. Pieteicu labotāja izsaukumu SIA “Alūksnes nami” – kā jau mūsu mājas apsaimniekotājam.
Sāka tecēt jaucējkrāns vannas istabā. Pieteicu labotāja izsaukumu SIA “Alūksnes nami” – kā jau mūsu mājas apsaimniekotājam. Tad vēl neapjautu, ko man tas izmaksās…
Meistars atbrauca, atrada, ka sūce neliela un noblīvēja to ar pakulainu tinumu. Tas viss prasīja nedaudz laika, ilgāk iznāca, kamēr uzrakstīja aktu par maksas pakalpojuma izpildi. Kad man to vajadzēja parakstīt – lasīju un brīnījos: par izsaukuma pieņemšanu 2 lati (darbiniece pacēla tālruņa klausuli un ierakstīja pieteikumu izsaukumu burtnīcā), remonts – 4 lati, kopā 6 lati.
Bet tam sekoja maksas papildaprēķins vēl piecās citās rindās, kurš “Alūksnes namos” tika pēc tam pierakstīts klāt uz mana jau parakstīta dokumenta – akta, man nezinot. Aktā klāt bija pierakstīts: atvaļinājuma rezerve no darba algas 0,51 lats; VSAOI no darba algas, atvaļinājuma rezerves 1,57 lati; instrumentu un rokas mehānismu nolietojums 0,30 lati; transporta izdevumi 2 lati; uzņēmuma plānotie uzkrājumi 1,76 lati, kas kopā ar pievienotās vērtības nodokli veido 14,33 latus. Rodas jautājums – ja ap pilošu jaucējkrānu aptin linu šķipsnu, kādi instrumenti tur nolietojas?
Man kā vientuļai pensionārei gados tāds pakalpojums ir par dārgu. Painteresējos, kā par līdzīgu pakalpojumu maksā kaimiņrajonos. Izrādās, ka Balvos tādu sīku pakalpojumu pašvaldības aģentūra “SAN-TEX” iekļauj kopējos mājas apsaimniekošanas izdevumos un iedzīvotājam atsevišķi par to nav jāmaksā. Bet Gulbenē par šādu pakalpojumu iedzīvotājam ir jāmaksā 4,77 latus.
Kad es “Alūksnes namos” apstrīdēju šeit noteikto kārtību, man paša maisītāja remonta summu samazināja uz pusi, tas ir, uz 2 latiem, un papildmaksājumus – par 1,85 latiem. Tā nu iznāca, ka pieteikuma piereģistrēšana un pats remonts ir vienādi vērtīgi. Vēl man “Alūksnes namos” paskaidroja, ka te neko paši nav izgudrojuši, bet piemērojuši Ministru kabineta izdotos noteikumus par kārtību, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu. Balvos iedzīvotājiem pieņemamāku maksu varot noturēt, jo tur pašvaldības aģentūrai ir viena priekšnieka administratīvais aparāts, kura uzturēšana izmaksā lētāk nekā Alūksnē. Pie mums Alūksnē, kā Balvu rajona vietējā avīzē “Vaduguns” šopavasar raksta “Alūksnes namu” rīkotājdirektors Mairis Arājs, par remontu māju iekšpusē atbild “Alūksnes nami”, par ūdeni un kanalizāciju ārpusē – SIA “Rūpe”, bet “Spodra” – par pilsētas sakoptību un “Simone” ir siltumražotājs. Turklāt “Alūksnes nami” esot gatavi apsaimniekot arī Balvu pilsētas namus.
Ko darīsim? Priecāsimies par SIA “Alūksnes nami” pieaugošo reģionālo apetīti vai tomēr vispirms normālāk nodrošināsim savus iedzīvotājus? Ne tikai minētais piemērs vien liecina, ka SIA “Alūksnes nami” arvien drošāk ievieš dzīvē uzskatu, ka Alūksnes iedzīvotāji eksistē viņu dēļ, nevis šis pašvaldības uzņēmums ir radīts iedzīvotājiem un viņu interesēm.
Malda Briediņa, pensionāre no Torņa ielas
