Meža iela atrodas gandrīz pašā Alūksnes centrā. Tajā ir vien dažas dzīvojamās mājas. Vai tas varētu nozīmēt, ka pilsēta ieņēmusi vietu, kur kādreiz bijis mežs? Par to ziņu nav, bet sastaptie alūksnieši Meža ielā nebūt nejūtas kā mežā.
Meža iela atrodas gandrīz pašā Alūksnes centrā. Tajā ir vien dažas dzīvojamās mājas. Vai tas varētu nozīmēt, ka pilsēta ieņēmusi vietu, kur kādreiz bijis mežs? Par to ziņu nav, bet sastaptie alūksnieši Meža ielā nebūt nejūtas kā mežā.
Dzidra Mazika šajā ielā dzīvo kopš 1975.gada. Viņas bērni brīnījušies – meža nav, bet ielas nosaukums liek domāt citādi. “Pēc eglītes mums ir jāiet uz mežu vai arī jālūdz kādam to atnest no sava meža. Man ir maza eglīte, kas rada svētku prieku,” atzīst Dz.Mazika.
Vienīgi Sepu ģimenes mājas pagalmā jūtama meža elpa, jo uz jumtiem uzlaidušās pūces. Tomēr izrādās, ka tās nav atlidojušas no meža. Garajos ziemas vakaros skaistos putnus no koka izveidojis saimnieks.
“Strādāju “Alūksnes namos”. Kad aizgāju pensijā, vajadzēja kaut ko izdomāt, lai nerastos nervu sabrukums,” joko Erhards Seps. Savukārt paegļi pagalma apstādījumos patiesi pārvesti no meža. Mājas apkārtni savdabīgu veido arī skujeņi, kādi mežos neaug.
Ģimene māju iegādājās pirms pieciem gadiem. Pamazām tā ir pārveidota un labiekārtota gan no ārpuses, gan iekšpusē. Saimnieks uzbūvējis kamīnu, to apgleznojis, izbūvējis vannas istabu, bet tagad iecerējis celt pirti. Saimniece Valentīna atzīst, ka pašu mājā ir pavisam cita dzīve nekā daudzdzīvokļu ēkā, kurā pirms tam dzīvojuši. Viņa strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādē, tagad pēc maiņas var atpūsties patīkamā vidē.
“Iekurinu, kad gribu. Nav ar kaimiņiem jāstrīdas, pats esmu saimnieks,” priekšrocības uzskaita E.Seps.
Iepretim divstāvu koka mājā ir seši dzīvokļi. Ilga Lisenko te dzīvojusi kopš 1.klases. Tolaik ēkas pirmajā stāvā bijusi galdnieku jeb zārku darbnīca.
“Manai mammai te piešķīra dzīvokli. Pie mājas ir skaists dārzs, kur vasarā var atpūsties,” atzīst sieviete. Viņa ir vecākā mājas iemītniece, bet pārējie tajā dzīvo neilgi. “Man te ļoti patīk, lai gan māja ir veca. Īpašnieks ielika jaunus logus, tāpēc tagad būs arī siltāk,” spriež sieviete. Tiesa, Ziemassvētku vakarā, 25.decembrī, viņai būs jāstrādā. Ilga ir medmāsa slimnīcas uzņemšanas nodaļā.
“Tas nekas, jauki ir svētkus pavadīt kopā ar kolēģiem. Katrs no mājas paņem līdzi “groziņu”, aizdedzam sveces, lai ir svētku noskaņa. Varam kopā pasēdēt, ja nav atvests kāds slimnieks. Nepatīkamāk ir būt maiņā pēc jaunā gada sagaidīšanas, jo tad svinētājiem gadās dažādas traumas,” stāsta I.Lisenko.
Pie Ilgas ciemos atnākusi bijusī kolēģe Sandra Risberga, kura tagad strādā Īrijā kokaudzētavā.
“Esmu pastāvīgs ciemiņš vismaz 20 gadus, jo te ir viesmīlīga māja. Kad aizbraucu prom, pirmos trīs gadus Ziemassvētkus un Jaungadu svinēju Īrijā. Tur gandrīz visi esam darbabiedri. Ar savu ģimeni, protams, ir pavisam citādi, tāpēc šogad beidzot būšu starp savējiem,” skaidro S.Risberga.
Viņai patīk mediķes darbs, bet tajā nevar nopelnīt pietiekami. Īrijā vienā mēnesī varēja saņemt tik, cik šeit gadā. Sandra pieļauj, ka tagad atšķirība nav tik liela, jo Latvijā mediķu algas ir nedaudz lielākas. Tiesa, tās nebūt vēl neapmierina.
“Protams, Īrijā ir lielāka dzīves dārdzība, tomēr pēc visiem maksājumiem pāri paliek vairāk,” salīdzina S.Risberga.
Izrādās, ka šajā mājā dzīvo vēl viena mediķe – laborante Anita Sadovņikova, tāpēc apciemojam arī viņu. Visas trīs smejas, ka vajadzētu Meža ielu pārdēvēt mediķu vārdā. Viņas secina, ka tuvākajā apkārtnē ir vēl ārsti un medmāsas – bijušie un esošie mediķi.
