“Maijā, ejot Alūksnē pa Pils ielu, garām tā sauktajai “Lāčugalvas” mājai, mūsu acis ar ziedēšanu priecē pīlādži. Rudeni sveicot, tie dzīves rūgtumu slēpj sārtos ogu ķekaros. Bet ziemās tajos salido sarkankrūtīši, lai remdētu izsalkumu.
“Maijā, ejot Alūksnē pa Pils ielu, garām tā sauktajai “Lāčugalvas” mājai, mūsu acis ar ziedēšanu priecē pīlādži. Rudeni sveicot, tie dzīves rūgtumu slēpj sārtos ogu ķekaros. Bet ziemās tajos salido sarkankrūtīši, lai remdētu izsalkumu. Kāpēc tieši pirms ziedēšanas šo koku vairs nav?
Tā vietā, lai mūsu pilsētas Alūksnes parkos izzāģētu brikšņus un simtgadīgus, izpuvušus kokus, kuri varbūt apdraud cilvēku dzīvības, bez žēlastības nozāģē skaistus pīlādžus. Vai tie kādam traucēja? Varbūt tas ir tikai sākums skaistu koku izzāģēšanai? Ejot garām mani pārņēma skumjas un neizsakāmi daudz jautājumu. Nu kāpēc tieši pīlādži?
Latvijā jau tā ir daudz izcirstu mežu un, kā visiem zināms, koks ir lēnu atjaunojošs resurss. Skumji, ka paši pilsētnieki nevaram novērtēt dabas skaistumu. Varbūt pēc 20 gadiem mums Alūksnē būs vairs tikai Glika ozoli? Bet varbūt nebūs vairs nekā…” jautā alūksniete Līva Langrāte.
n Skaidro Alūksnes pašvaldības uzņēmuma SIA “Rūpe” labiekārtošanas darbu vadītāja Janīna Vilciņa:
“Pils ielā posmā no Ganību ielas līdz Blaumaņa ielai ir sastādīti kastaņi, bet pīlādži traucēja to augšanai. Lēmums par pīlādžu nozāģēšanu Pils ielā tika pieņemt jau pirms diviem trim gadiem, bet nez kādēļ netika ātrāk izdarīts – tikai tagad tos nogrieza, jo pīlādži nomāca kastaņus. Turklāt Pils ielā nogrieza tikai trīs pīlādžus. Toties pīlādži ir Lielā Ezera ielā.
