SIA “Alūksnes nami” rīkotājdirektors Mairis Arājs, komentējot “Alūksnes Ziņu” lasītājas iesniegto vēstuli, pauž uzskatu, ka 14,33 lati par šādu remontu, oficiāli nomaksājot nodokļus, ir ļoti pieņemama cena.
SIA “Alūksnes nami” rīkotājdirektors Mairis Arājs, komentējot “Alūksnes Ziņu” lasītājas iesniegto vēstuli, pauž uzskatu, ka 14,33 lati par šādu remontu, oficiāli nomaksājot nodokļus, ir ļoti pieņemama cena. “Ja iedzīvotājs nevar šādu cenu atļauties, tad ir jāmeklē paziņas, kas remontu veiks lētāk,” viņš saka.
“Šajā gadījumā iedzīvotājas pieteiktais pakalpojums – ūdens boilera, ūdens maisītāja remonts – ir maksājis 14,33 latus. Meistaram strādājot vienu stundu, maksa par remontu bija 4 lati, bet izsaukums – 2 lati, kopā seši lati plus nodokļi, kas kopā ir 14,33 lati. Darbs ir veikts šā gada 2.aprīlī. Kundze atnāca uz “Alūksnes namiem” un izteica pretenzijas, ka remonts noticis īsākā laikā un cena ir par dārgu. Kad sieviete bija atnākusi pie manis uz pieņemšanu, šo situāciju izskatījām sīki – viņai mājās ir nestandarta krāns, tādēļ meistaram bija jābrauc uz veikalu pēc detaļām. Lai arī visu izrunājām, viņa atzina, ka nav zinājusi par pakalpojuma dārdzību un ka tik daudz naudas viņai nav. Man ir grūti komentēt, vai, piesakot izsaukumu, dispečers sievietei izstāstīja, cik šis pakalpojums maksā, jo esmu izdevis rīkojumu šādos gadījumos visus privāto dzīvokļu īpašniekus brīdināt, cik šāds pakalpojums izmaksās, jo šī nav pirmā reize, kad rodas līdzīgs pārpratums,” skaidro M.Arājs.
Viņš norāda, ka vecā sistēma, kad uz daudzdzīvokļu mājas rēķina varēja remontēt krānus, ir likvidēta. “Agrāk iedzīvotāji maksāja noteiktu summu par santehniķa pakalpojumiem un no šīs mājas naudas veica šādus krānu remontus. Lai nebūtu nevienlīdzība, ka viens iedzīvotājs maksā un otrs nemaksā, tika ieviesta jauna sistēma – katrs privātais dzīvoklis, kas piesaka šo pakalpojumu, maksā par to pilnā apmērā. Meistars pats neaprēķina nodokļu, sociālo iemaksu, instrumentu nolietojuma apmēru – to dara grāmatvedis “Alūksnes namos”, tādēļ apšaubu, ka sieviete parakstīja baltu lapu. Piekrītu, ka tajā brīdī pensionāre kaut ko līdz galam neizprata un neiedziļinājās, tomēr uzņēmums izrādīja savu pretimnākšanu – samazinājām pakalpojuma cenu, turklāt darot to uz uzņēmuma peļņas daļas rēķina. “Alūksnes nami” kā pakalpojumu sniedzējs, ja uzskata to par vajadzīgu, var arī par brīvu kaut ko saremontēt – nekur nav rakstīts, ka to nedrīkstam darīt. Bet šajā gadījumā uzņēmums pazaudēja savu peļņas daļu, jo no 14,33 latiem sievietei beigās bija jāsamaksā 10,48 latus,” saka M.Arājs.
Viņš pauž neizpratni, ka arī pēc tam, kad “Alūksnes nami” pensionārei izrādījuši pretimnākšanu un samazinājuši pakalpojuma cenu, viņa tāpat ceļ pretenzijas. “Tas liecina par to, ka “Alūksnes nami” līdzīgu pretimnākšanu turpmāk vairāk nevienam iedzīvotājam neizrādīs, lai pēc tam nebūtu jāuzklausa muļķīgi jautājumi par to, kādas mums kā uzņēmumam ir vai nav tiesības atteikties no savas peļņas daļas,” viņš saka.
