Mums katram laiks nozīmē kaut ko citu – to, kas vēl gaidāms, to, kas jau pagājis…
Mums katram laiks nozīmē kaut ko citu – to, kas vēl gaidāms, to, kas jau pagājis… Lai atskatītos uz Alūksnes rajona notikumiem pēdējo 40 gadu laikā un godinātu cilvēkus, kas daudz nozīmīga darījuši rajonam, pagājušās nedēļas nogalē Alūksnes tautas namā notika rajona atjaunošanas 40.gadadienai veltītā tematiskā pasākumu cikla otrais sarīkojums “Uz atmiņu spārna”.
Tajā pulcējās godājami sirmgalvji, kuriem savas aktīvākās darbības laiks saistās ar sešdesmitajiem, septiņdesmitajiem un astoņdesmitajiem gadiem, kā arī pašreizējie pašvaldību darbinieki. Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols atzina, ka Alūksnes rajona lielākā bagātība ir cilvēki, kas šeit dzīvo. “Alūksnes rajonā ir daudz iedzīvotāju, kas šajos gados devuši būtisku ieguldījumu ne tikai savā pašvaldībā, bet arī rajonā kopumā un Latvijā, tādēļ bija ļoti grūti izvērtēt, kurus godināt publiski,” sacīja L.Sīpols.
Katrai desmitgadei raksturīgs kas savs
Pasākuma laikā, vērojot dokumentālu fotomateriālu, varēja skatīt katru aizvadīto desmitgadi fotogrāfijās un izzināt, kas tolaik svarīgs noticis pašvaldībās. Pirmā desmitgade rajonā kopumā iezīmējās kā kultūras desmitgade, katrā pašvaldībā aktīvi darbojās daudzi pašdarbības kolektīvi. Par paveikto šajā desmitgadē ar Pateicības rakstiem sumināja daudzus rajonā un pagastos ievērojamus cilvēkus. Otrā desmitgade bija raksturīga ar aktīvu celtniecības laiku. Šajā laikā daudzos pagastos cēla Līvānu mājas, daudzdzīvokļu mājas, krejotavas, veikalus, kolhozu kantorus, ēdnīcas, fermas, brīvdabas estrādes un citas būves. Atminoties šo desmitgadi, tika sumināti cilvēki par ieguldījumu lauksaimniecības attīstībā.
Trešā desmitgade bija zīmīga ar pārmaiņu laika sākšanos un neziņu, kā dzīvot tālāk. Šajā desmitgadē Annā atjaunoja sporta zāli, Gaujienā bija vērojams kultūras dzīves uzplaukums, Ilzenē un Jaunannā atklāja skolu – bērnudārzu, sākās Jaunannas mūzikas un mākslas skolas celtniecība, Atē notika pirmie Pļaujas svētki, darbu sāka Kalncempju sākumskola, daudzi rajona cilvēki brauca piedalīties Baltijas ceļā un barikādēs. 1989.gads bija nozīmīgs ar to, ka Padomju Armija atstāja Zeltiņu raķešu bāzi. Savukārt Alūksnē šajā desmitgadē notika pirmais antīko automašīnu salidojums. Trešajā desmitgadē sumināja rajona pašvaldību, ciemu, izpildkomiteju darbiniekus.
Runājot par ceturto desmitgadi, S.Eglīte atzina, ka tajā katrs pats zinot, ko ir darījis un paveicis. Pārmaiņu laiks ir beidzies, Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, daudzi raksta ES projektus un cenšas piesaistīt papildu finansējumu. Arī šajā desmitgadē rajonā notika daudz nozīmīga – Mālupē tika uzcelta sporta zāle, Kalncempjos likvidēja pamatskolu, pie Apes vidusskolas jauna piebūve. Lai vizuāli atainotu, kā dzīve rit rajona pašvaldībās pašlaik, tika demonstrēts dokumentāls videomateriāls, ko filmējis Ojārs Rusakovs.
Sadarbība atsākas no jauna
Pasākumā “Uz atmiņu spārna” kā viesi piedalījās arī pašvaldību pārstāvji no Veru apriņķa Igaunijā un no Jonišķu pašvaldības Lietuvā, jo ar šīm pašvaldībām Alūksnes rajonam savulaik bija cieša sadraudzība. Veru vicemērs atzina, ka arī viņš ļoti labi atminas kolhozu laikus, kad cēla mājas, fermas, būvēja ceļus. Tolaik katru rītu no Veru uz Alūksni esot kursējis autobuss, igauņiem tolaik šķitušas interesantas Alūksnes rajonā iegādājamās preces. Veru vicemērs pauda prieku, ka pēdējos gados draudzība starp Veru un Alūksnes rajonu atjaunojas, kopīgi tiek īstenoti dažādi projekti. Savukārt Jonišķu pašvaldības viesi vēlēja Alūksnes rajona iedzīvotājiem ievēlēt sev ļoti labu vadību, kā tas pašlaik esot viņiem, un veiksmi Eiropas fondu līdzekļu piesaistē.
Atmiņu pasākumu apmeklēja vēl kāds neierasts viesis – Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņš atzina, ka visām Alūksnes rajona pašvaldībām ir laba sadarbība ar LPS. “Daudzi alūksnieši bija klāt, kad pirms 15 gadiem dibināja LPS. Savienības lielākais spēks ir mūsu vienotība, kas ne visiem šajā valstī patīk. Uzskatu, ka ar visu, kas Alūksnes rajonā sasniegts, varat lepoties,” viņš sacīja.
Rudenī būs grāmata par rajonu
Pasākuma noslēgumā ikviens varēja klausīties Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra koncertu (diriģents Sandors Līviņš) un vērot sporta dejotāju sniegumu (vadītāja Ilze Līviņa). Bet pasākuma laikā priekšnesumus sniedza arī kamerkoris “Sonus” (diriģente Ināra Kravale), Alūksnes rajona mazo vokālistu konkursa “Cālis 2007” uzvarētāji Ulrika Lība Tetere un Bruno Ābolkalns no Apes (skolotāja Marika Čerņavska, koncertmeistare Lāsma Tomiņa), Alūksnes ģimnāzijas ansamblis (vadītāja Ingrīda Pilskalne), klavieru solo izpildīja Ilva Karro, Alūksnes jaunieši dalījās savās pārdomās, bet Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātra “Slieksnis” dalībniece deklamēja dzeju.
Šis atmiņu pasākums ir beidzies, bet drīzumā gaidāmi nākamie – maijā un jūnijā organizēs braucienus pa rajona pašvaldībām, 29.jūnijā Apē būs atpūtas pasākums pašvaldību darbiniekiem un deputātiem, bet tematiskais sarīkojumu cikls noslēgsies 16.novembrī ar Alūksnes rajona vēstures grāmatas “Tuvā pagātne” prezentāciju. ***
– Pirmajā desmitgadē (1967. līdz 1977.gads) ar Pateicības rakstiem par paveikto sumināja:
Arvīdu Levanu ar ģimeni par darbu Apes sporta dzīves veidošanā un motosporta popularizēšanā; Āriju Dunci par darbu Annas bibliotēkā un ieguldījumu pagasta vēstures izzināšanā un saglabāšanā; Agisu Sudari par darbu Jaunlaicenes kultūras un sabiedriskās dzīves aktualizēšanā un organizēšanā; Izoldu Krūmiņu par darbu Jaunlaicenes attīstībā un daudzveidīgas kultūrvides veidošanā; Mirdzu Ķirpi par mūža ieguldījumu Viktora Ķirpa Ates muzeja darbības uzturēšanā un novada kultūras dzīves veidošanā; Hariju Ausekli no Trapenes par mūža ieguldījumu novada vēstures apzināšanā un krāšanā; Gunāru Kalvi par mūža ieguldījumu Trapenes skolas un sporta dzīves veidošanā; Ainu un Gunāru Pāvulus par mūža ieguldījumu Trapenes kultūras dzīves veidošanā; Kornēliju Apškrūmu par ilggadēju Alūksnes rajona literātu popularizēšanu un kultūras dzīves aktivizēšanu novadā; Viju Cingleri par darbu Zeltiņu bibliotēkā un aktīvu sabiedrisko darbību; Gitu Briediņu par mūža ieguldījumu Ziemeru izglītības un kultūras dzīvē; Brigitu Kalaci par darbu Karvas pastā un cilvēcību saskarsmē ar klientiem; Ēriku Strazdiņu par darbu Gaujienas attīstībā; Marutu Zariņu par ilggadēju un rūpīgu darbu Jaunalūksnes iedzīvotāju veselības aprūpē; Intu Aizupieti par Jaunalūksnes sabiedriskās dzīves aktualizēšanu un organizēšanu; Irēnu Sinku par ilggadēju un rūpīgu darbu Liepnas iedzīvotāju veselības aprūpē; Diānu Liepiņu par darbu skolēnu audzināšanā, kultūrvēsturisko vērtību izpētē, saglabāšanā un popularizēšanā; Rasmu Harju par sava novada latviskās kultūrvides apzināšanu, krāšanu un popularizēšanu; Veroniku Ābolkalni par darbu Apes arodvidusskolā un aktīvu sabiedrisko darbību, sekmējot Apes pilsētas attīstību; Aldoni Kozilānu par ilggadēju Annas skolas kolektīva vadīšanu, pagasta kultūras un sporta dzīves popularizēšanu; Velgu Melderi par ilggadēju un apzinīgu Gaujienas vidusskolas kolektīva vadīšanu; Āriju Bērziņu par mūža ieguldījumu izglītības un sabiedriskās dzīves veidošanā un popularizēšanā Jaunalūksnē; Veltu Žvarti par darbu, vadot Kalncempju pašvaldību, un aktīvu sabiedrisko darbību; Brigitu Bijoni par mūža ieguldījumu dejas mākslas popularizēšanā un rajona kultūras dzīves veidošanā; Emmu Valiju Šļukumu par mūža ieguldījumu izglītības darbā un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā; Ēvaldu Vanagu par mūža ieguldījumu izglītības darbā un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā.
– Otrajā desmitgadē (1977. līdz 1987.gads) ar Pateicības rakstiem par paveikto sumināja:
Ivaru Ozoliņu par darbu Alsviķu attīstībā; Māri Pundiņu par darbu Annas izaugsmes veicināšanā un aktīvu sabiedrisko darbību; Andri Apinīti par jaunu, novatorisku vēsmu ienešanu kolhoza, Ilzenes un rajona dzīvē un aktīvu sabiedrisko darbību; Uldi Pūpolu par darbu Jaunalūksnes saimnieciskās dzīves attīstībā; Artūru Dukuli par darbu Jaunlaicenes saimnieciskās dzīves attīstībā; Ināru Ratenieku par darbu Malienas saimnieciskajā izaugsmē; Ivaru Cauni par darbu Mālupes izaugsmē un aktīvu, drosmīgu sabiedrisko darbību; Viktoru Litaunieku par ieguldījumu Mārkalnes saimnieciskajā izaugsmē; Ivaru Viku par ieguldījumu Mārkalnes saimnieciskajā izaugsmē; Ivanu Markovu par darbu Pededzes attīstībā; Mēriju Josti par darbu Veclaicenes pašvaldības izaugsmē; Robertu Mašinu par darbu Virešu izaugsmē; Andri Ozolu par veiksmīgām idejām un to realizāciju, par pašaizliedzību un entuziasmu, par darbu Zeltiņu attīstībā; Valdi Ozoliņu par Ziemeru attīstības veicināšanu; Zuzannu Ābenu par Jaunalūksnes sabiedriskās dzīves aktualizēšanu un organizēšanu; Elzu Pundiņu par ieguldījumu Jaunannas izaugsmē, darba mīlestību un rūpību; Ivanu Bistrovu par aktīvu līdzdalību Liepnas attīstības veicināšanā un aktivitātēm pašvaldības dzīves norisēs; Aiju Gallu par precīzu, apzinīgu darbu Mālupes pašvaldībā un jauno grāmatvedības speciālistu sagatavošanu.
– Trešajā desmitgadē (1987. līdz 1997.gads) ar Pateicības rakstiem par paveikto sumināja:
Zelitu Skudri par ilggadēju, rūpīgu un apzinīgu darbu Jaunannas padomē; Loniju Plukšu par darbu Veclaicenes pašvaldības izaugsmē; Annu Daņilovu par darbu Pededzes attīstībā; Genovevu Bērziņu par ieguldījumu Mārkalnes pašvaldības izglītības un sabiedriskajā darbā; Skaidru Grūbi par ieguldījumu Mārkalnes pašvaldības izglītības un sabiedriskajā darbā; Leonardu Vērdiņu par darbu Alūksnes pašvaldības attīstībā; Astru Mudīti Miķelsoni par darbu Alūksnes pašvaldības attīstībā; Gunāru Birznieku par mērķtiecīgu, profesionālu darbu un saimnieka redzējumu, vadot Alsviķu pašvaldību; Andri Grūbi par darbu Alūksnes pašvaldības attīstībā; Aldi Čirksti par ilggadēju un apzinīgu darbu Ilzenes pašvaldības vadītāja amatā; Rasmu Mucenieci par ilggadēju Jaunlaicenes pašvaldības vadīšanu un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu; Andreju Aploku par darbu, vadot Kalncempju pašvaldību; Vairu Vērsi par darbu, vadot Kalncempju pašvaldību, un aktīvu sabiedrisko darbību; Aivaru Balto par darbu, vadot Malienas pašvaldību; Edvīnu Puzuli par darbu un neizsīkstošo enerģiju, vadot Zeltiņu pašvaldību 27 gadus; Vili Pauliņu par darbu Ziemeru pašvaldības vadīšanā un darbu Alūksnes rajona padomē; Guntāru Bērziņu par darbu Alūksnes pašvaldības attīstībā.
