Dienu pirms Līgosvētkiem Alūksne viļņojās mūzikas skaņās un deju soļu ritmos. Vairāk nekā 1000 akcijas dalībnieku no Alūksnes, Igaunijas un Krievijas rajoniem iesaistījās vēl nebijušā kultūras pasākumā “Bez vārdiem”.
Dienu pirms Līgosvētkiem Alūksne viļņojās mūzikas skaņās un deju soļu ritmos. Vairāk nekā 1000 akcijas dalībnieku no Alūksnes, Igaunijas un Krievijas rajoniem iesaistījās vēl nebijušā kultūras pasākumā “Bez vārdiem”. Viņi demonstrēja trīs valstu kultūras un pārrobežu sadarbības daudzveidību.
Visas dienas garumā akcijas organizatori aicināja piedalīties dažādās aktivitātēs gan ar grāmatām, gan ar mantojumu, gan ar sadarbību, tradīcijām, kopību, vienotību un lustēšanos, tādējādi uzskatāmā veidā parādot kultūras daudzveidību. “Šīs akcijas mērķis bija parādīt, cik daudz ir cilvēku, kas saistīti ar kultūras procesiem, apliecinot to vērtību gan pašu, gan arī pārējās sabiedrības acīs,” atklāšanas ceremonijā pauda Kultūras ministrijas galvenā valsts inspektore Alūksnes rajonā Astrīda Bētere.
Apes tautas nama vadītāja Ilva Sāre atzīst, ka tie bija vienreizēji svētki alūksniešiem. Viņiem bija daudzveidīgas iespējas ne tikai vērot koncertus dažādās pilsētas vietās, bet arī pašiem iesaistīties diskusijās un sarunās. Tiesa, citu Alūksnes rajona pašvaldību iedzīvotāji bija nedaudz aizmirsti, jo gatavošanās grandiozajam pasākumam prasīja visu kultūras darbinieku un pašdarbnieku enerģiju un laiku.
Administratīvās ēkas laukumā notika koncerts “Pie robežas dzīvojot”, kurā uzstājās vietējie un viesu kolektīvi. To iesaistīšanās akcijas norisēs saistīta ar šobrīd realizēto INTERREG III A projektu “Kultūras integrācija Eiropas Savienības jaunajā pierobežā”, kurā kultūras darbinieku akcijai “Bez vārdiem” ir nozīmīgākā loma.
Projektā iesaistīto partneru kultūras programmas apmaiņa vietējiem interesentiem ļāva iepazīt kolektīvus no Varstiem, Misso, Lahedas un Hānjas (Igaunija), kā arī no Pleskavas un Pečoriem (Krievija), savukārt viesi varēja skatīt Alūksnes, Apes, Pededzes, Trapenes, Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemeru kolektīvu sniegumu.
I.Sāre norāda, ka diemžēl ilggadējie Apes sadarbības partneri – Monistes pašdarbības kolektīvi nebija ieradušies, jo 22.jūnijā visā Igaunijā bija 12.klašu izlaidumi.
Varstu deju kolektīvs atbrauca, lai dejotu koncertā pie Jaunās pils, bet drīz pēc tam devās atpakaļceļā.
Grāmatu svētku laikā administratīvajā ēkā risinājās arī “Latvijas Avīzes” vadītā politiskā diskusija “Dzīve pierobežā: papildus iespējas vai draudi”.
Tajā piedalījās vairāki politiķi no dažādām politiskajām partijām, kas centās iezīmēt plusus un mīnusus dzīvei pierobežā, vadoties pēc savas pieredzes un zināšanām. Kā galvenās pozitīvās iezīmes tika minēts Krievijas tuvums un iespējamā pārrobežu sadarbība kultūrā, tūrismā, uzņēmējdarbībā, kā arī Krievija kā Eiropas Savienības ārējā robeža.
Galvenie trūkumi – sliktā infrastruktūra, valsts atbalsta trūkums pierobežas rajoniem, lielais attālums līdz Latvijas galvaspilsētai Rīgai un nelegālā degvielas tirdzniecība.
Diskusijā tika iezīmētas galvenās iespējas dzīvei pierobežā un tika secināts, ka to īstenošanā ir jāstrādā vairāk nekā līdz šim.
Ko saglabāsim no bijušā?
Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieki ļāva nedaudz jeb “caur atslēgas caurumu” ielūkoties izstādes materiālos un padomju varas gados tik ierastajā sarkanajā stūrītī, kur noteikti bija redzams V.I.Ļeņina portrets un ar sarkanu galdautu klāts galds, kā arī radio, telefons un lozungi ar skaļiem saukļiem. Tas atgādina, ka tolaik kultūra bija politizēta. Afišas un kinožurnāli Jaunās pils foajē vecāka gadagājuma cilvēkiem atsauca atmiņā daudzas populāras filmas un aktierus. Tā ir Birutas Žirnovas saglabātā kolekcija, kas tagad kļuvusi par vēsturisku retumu.
Tāds ir arī 1979.gada kinožurnāls “Padomju Latvija” par Alūksnes vēsturi un tās ievērojamākajām vietām.
Muzeja direktore Anna Pušpure atzīst, ka svarīgi ir atskatīties uz šo laiku, kurā nebūt ne viss bija slikti, kā reizēm mēdz teikt. Ir brīži, kurus gribētos saglabāt.
Grāmatās – par futbolu un mīlestību
Ikgadējie Grāmatu svētki bija daļa no akcijas. Alūksnes pilsētas bibliotēkā jaunieši klausījās Miķeļa Rubeņa stāstījumu par viņa jaunākajām grāmatām. Tas bija sevišķi aktuāls, ņemot vērā to galveno tēmu – futbolu, kas sasaucas ar šobrīd Vācijā notiekošo Pasaules kausa izcīņu futbolā.
Tiešāku sasaisti ar grāmatu varēja vērot rajona jauno literātu salidojumā, kur diskusijā par grāmatu saturu iesaistījās kā jaunie autori, tā arī lasītāji.
Lai gan akcents tika likts uz dzeju, tās tapšanas gaitu un nozīmi, diskusijas laikā izskanējušie viedokļi tikpat labi varēja attiekties uz citām literatūras formām, aptverot plašāku ar grāmatu saturu un to autoru saistīto problēmu spektru.
Ne tik lielā mērā diskusija, cik savas pieredzes klāstīšana un atmiņu stāstīšana, izveidojās uz laikraksta “Izglītība un Kultūra” vadīto diskusiju sanākušajiem jauniešiem. Tās vadmotīvs “Pirmā mīlestība” ļāva vairāk runāt nevis par diskusijas tēmu, bet cilvēku attiecībām vispār. Tikmēr pieaugušajiem grāmatu lasītājiem tika piedāvāta tikšanās ar pasaulē visvairāk tulkotās latviešu grāmatas “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” autori Sandru Kalnieti, kā arī saruna par latviešu literatūru ar apgāda “Nordik” ļaudīm.
Rīko skaistu Zāļu tirgu
Lai uzsvērtu latviešu tradīcijas, svinot Līgosvētkus, pie Alūksnes tautas nama pēcpusdienā organizēja Zāļu tirgu. To varēja apmeklēt ikviens interesents, vērot katras rajona pašvaldības izveidoto tirgus stendu, iegādāties tajā pieejamo un baudīt arī kultūras programmu.
Interesants bija Virešu pagasta stends. Tā kā Virešu pagastā ir Kaķīšu taka, tad Zāļu tirgū stendā darbojās Baltais Kaķītis (Līga Ozoliņa) un Melnais Kaķītis (Egīls Ivanovs), kas simbolizēja labo un ļauno. Stendā netrūka jāņuzāļu un skaistu vainadziņu, kurus apmeklētāji varēja saņemt, nodziedot dziesmiņu. “Mums ļoti patīk viss šis pasākums un arī Zāļu tirgus. Tirdziņā ir brīnišķīgi trusīši, kaziņa, var iegādāties zāļu tējas un daudz cita. Manuprāt, tas ir brīnišķīgi – man ļoti patīk,” saka Virešu stenda pārstāve Ināra Ozoliņa.
Skaists bija arī Apes pašvaldības veidotais stends. Tajā bija izveidota ziedu slotiņu piramīda, kur katrai ziedu slotiņai bija pievienota skanīga tautasdziesma. Bet Apes attīstības atbalsta klubiņa dalībnieces vija skaistus vainagus. Tā kā novadniekam Dāvim Ozoliņam šogad apritētu 150.jubileja, tad šādā noskaņā apenieši veidoja arī savu stendu.
“Kā jau vienmēr Apē, arī šoreiz visi rosījās kopā, veidojot stendu,” saka Apes tautas nama direktore Ilva Sāre.
Tirgo īpašus Jāņu vainagus
Ļoti simboliski bija gaujieniešu veidotie ozollapu vainagi, kas darināti, ievērojot senlatviešu tradīcijas. Tie bija aplaistīti ar medu, turklāt tajos bija atrodams arī jāņusiers un pīrādziņi.
“Šāda vainadziņa nozīme ir: kad dāma iet pie Jāņa, kurš ir viens, viņa var līdzi paņemt šo skaisto vainadziņu, jo gan jau viss pārējais, kas nepieciešams, Jānim atradīsies… Bet ja šādu vainagu uzliek galvā, tad ir garantija, ka tas tur būs līdz pat Pēterdienai,” saka Gaujienas tautas nama vadītāja Laima Poševa.
Viņa zināja stāstīt, ka Jāņos var veidot divu veidu ugunskurus – vīrišķo un sievišķo. Vīrišķais ugunskurs ir tad, ja pagales krauj piramīdas veidā, bet sievišķais – ja tās izkārto uz apli “akas variantā”.
“Tikai – šādu ugunskuru ir jāprot aizdegt no apakšas. Kad ir sakrautas pirmās divas kārtas, jāuzliek margrietiņas un papardes, tad atkal malka. Es izmēģināju – man izdevās,” uzsver L.Poševa.
Ziemeru stendā folkloras kopas dalībnieces mudināja dziedāt dziesmas, lai varētu baudīt gardu dzērienu, kā arī tirgoja jāņuzāļu pušķīšus. Pašvaldību stendos bija redzami arī koka, keramikas izstrādājumi, zāļu tējas un daudz cita.
Vairāki sastaptie apmeklētāji izteica bažas, ka nevarēja iegādāties jāņusieru un alu, tikai nogaršot, tomēr par tirdziņā redzēto bija gandarīti.
