Malienas pagasta “Ziemeļos” darba netrūkst, jo ar ārstniecības augiem jāstrādā visu gadu.
Malienas pagasta “Ziemeļos” darba netrūkst, jo ar ārstniecības augiem jāstrādā visu gadu. Otrdien žāvēšanai tika gatavota vārnkāja – reti sastopams, bet ļoti vērtīgs ārstniecības augs.
“Vārnkāju meklējam vecos, aizaugušos dīķos. Turklāt paiet apmēram divi gadi, līdz tajā pašā vietā augi atjaunojas. Daktera Artura Tereško tēju sastāvā ir vārnkāja, bet mēs tirgū pārdodam atsevišķi. Mums ir tikai tīra manta! Vārnkāja mazina locītavu un reimatisma sāpes, tāpēc ir ļoti pieprasīta. Daudzi jau zina, kādu augu tēju vēlas iegādāties, jo ir bijuši pie mums uz Tējas dienu. Daži mēģina paši meklēt, bet vārnkāju viegli var sajaukt ar biteni,” stāsta Roberts Zeltiņš.
Ināra Zeltiņa atzīst, ka viņa labi pazīst visus augus, ar kuriem strādā. Pat pa lielu gabalu varot noteikt, asinszāle ir divu vai četršķautņu. Tiesa, ārstniecībai noder abas. Dārza vagās viena hektāra platībā aug apmēram 20 veidu ārstniecības un garšaugi, bet ne mazums tiek vākti arī savvaļā augošie. “Šogad vagās sākām audzēt pūķgalvi un savvaļā vācām sveķeni. Pūķgalve veicina žultspūšļa darbību, savukārt sveķene regulē nieru darbību,” skaidro I.Zeltiņa. Viņa norāda, ka plašāks kļuvis arī garšaugu piedāvājums: baziliks, pupumētra, anīss, majorāns… Piparmētras “Ziemeļos” parasti ir izcilas, bet šovasar esot augušas sliktāk, jo kavē sausums. “Nākamvasar varēsim piedāvāt sešu septiņu veidu piparmētras. Dakteris Tereško vēlas upes mētru, kas mazina asinsspiedienu. Tā atrodama Pededzē un Gaujmalā. Iestādīta dārzā, tā sausumā stipri sazaroja,” skaidro R.Zeltiņš. Ārstniecības tējas un garšvielas varēs piedāvāt Bānīša svētkos. Kliņģerītes, kumelītes, mārsils, pētersīļi, mārdadzis, lupstājs… “Lai iegūtu garšīgāku tēju, šaurlapu ugunspuķes, ķiršu, ābeļu un aveņu lapas tūlīt pēc ievākšanas fermentējam, izmantojot senu krievu recepti: sasmalcinātas augu lapas saliek plastmasas maisiņā, stingri sablīvē, tad ar auklu nosien kā gaļas ruleti un liek pirtī uz sakarsētiem krāsns akmeņiem. Karstajā gaisā lapiņas karsējas 8 līdz 10 stundas, līdz tās iegūst brūnu krāsu, savdabīgu smaržu un garšu,” atklāj “Ziemeļu” saimnieks. Tiesa, gandrīz visus augus žāvē mākslīgā siltumā. Tam paredzēts pašgatavots žāvēšanas skapis, kas aprīkots ar ventilatoru. Nepieciešamo temperatūru tajā uztur saules vai krāsns siltums.
