Ja mēs salīdzinātu grupu ar dzīvu organismu, tad vadītājs nenoliedzami būtu tā galva, bet līderis – sirdsapziņa vai varbūt dvēsele…
Ja mēs salīdzinātu grupu ar dzīvu organismu, tad vadītājs nenoliedzami būtu tā galva, bet līderis – sirdsapziņa vai varbūt dvēsele…
Vadītājs ir kādas institūcijas iecelta vai ievēlēta persona, kas oficiāli veic grupas vadīšanas un tās darbības organizēšanas funkcijas. Vadītājam ir dienesta stāvokļa autoritāte un tiesības sodīt un apbalvot, kuras viņš izmanto, lai ietekmētu grupas dalībnieku uzvedību grupai vajadzīgajā virzienā. Vadītājs ir juridiski atbildīgs tās instances priekšā, kura viņu iecēlusi vai ievēlējusi. Ir labi, ja vadītājam piemīt empātija un citas līderim raksturīgās iezīmes, taču savu pienākumu veikšanai viņam pilnīgi pietiek ar zināšanām vadības teorijās, mikroekonomikā un makroekonomikā, komercdarbības tiesībās un mārketingā.
Ar līderi ir mazliet citādi. Viņam svarīgas ne tik daudz zināšanas, cik rakstura īpašības, kas ļauj attīstīt uzticēšanās un sadarbības gaisotni grupā. Pēc definīcijas līderis ir grupas loceklis, kurš spontāni izvirzījies neformālā vadītāja lomā, lai organizētu cilvēku attiecības un kopīgo darbību. Ļoti bieži iesākumā neformālais līderis pats nemaz neapzinās savas ietekmes spēku un nozīmi. Pēc veiksmīgi paveikta uzdevuma viņš apmulsis paskaidro: “Es vienkārši nevarēju noskatīties, ka lietas tiek kārtotas tik aplam, tāpēc ņēmu visu savās rokās!” Savukārt vadītājs par līderi kļūst, analizējot savu un citu pieredzi un mērķtiecīgi attīstot sevī līderim raksturīgās personības iezīmes.
Ir grupas, kurās vadītājs pilda gan vadītāja, gan līdera funkcijas, bet var būt arī tādas grupas, kurās ir gan vadītājs, gan līderis vai pat vairāki līderi. Attīstoties modernajām tehnoloģijām, palielinās arī nepieciešamība pēc radošiem, par sevi pārliecinātiem, dzīvi un darbu mīlošiem cilvēkiem, kuri prot likt šīs jaunās iespējas lietā, vairojot sabiedrības kopējo labumu un apmierinātību ar dzīvi. Šī iemesla dēļ aizvien vairāk tiek sagaidīts, ka vadītāji vienlaikus ir arī līderi, spējīgi atraisīt cilvēku ievērojamo potenciālu. Paturēsim prātā, ka labs līderis ir tikai tas, kurš spēj būt gan vadošais “spēlētājs”, gan arī pakļauties citu lēmumiem un pavēlēm. Mēs varam uzskatīt, ka grupā vadība un līderība atrodas līdzsvarā, ja katrs tās dalībnieks jūtas tik komfortabli, ka var brīvi paust savu viedokli un savu reizi ir vadībā.
Zenta Mauriņa savulaik teikusi: “Nevis dvēsele un gars piemērojas miesai, bet gan otrādi – miesa piemērojas garam un dvēselei… Izdziediniet dvēseli, miesa tad izturēs daudz!” Šī gudrība lai palīdz mums atveseļot gan savus darba kolektīvus, gan savas mazās grupas – ģimenes!
