Māriņkalna tautas namā sestdien godināja konkursa “Sakoptākā Ziemeru pagasta sēta 2006” uzvarētājus.
Māriņkalna tautas namā sestdien godināja konkursa “Sakoptākā Ziemeru pagasta sēta 2006” uzvarētājus. Šogad viņus sumināja deviņās nominācijās.
Pasākumu vadīja Žurka (Inta Tolstiha) un Saimnieks (Jānis Bērtiņš), kas kopā ar Ziemeru pagasta padomes priekšsēdētāju Valdu Zeltiņu gādāja arī par uzvarētāju sumināšanu. Par oriģinālāko noformējumu balvu saņēma Berļakovu ģimene no “Lapiņām”, par izdomu sētas apzaļumošanā – Baložu ģimene Nākotnes ielā 9, par pagasta vēsturiskā mantojuma saglabāšanu savā lauku sētā – Briediņu ģimene no “Kaktiņiem”, par oriģinālāko mājas vizītkarti – Jaunzemu ģimene “Rijās”, par saimniecības sakoptākajiem laukiem – Raipaļu ģimene no “Vārnukalniem”, par izdomu dekoratīvo elementu izmantošanā – Edvīns Jēkabsons no “Skalbjiem”, par dārza arhitektūras elementu veidošanu – Zeltiņu ģimene no Nākotnes ielas 3, par izveidoto piemājas ainavu – Hercogu ģimene no Nākotnes ielas 7, bet par izdomu puķudobju izveidošanā – Baidekalnu ģimene no Nākotnes ielas 6.
“Pasākumu veidojām ar humora pieskaņu, jo tik daudz drūmuma taču jau ir ikdienā! Ziemeru pagasta padome uzvarētājiem sarūpēja balvas – dažādas saimniecībā noderīgas lietas, kas reizē arī ir dekoratīvas. Tās pērkot, centāmies piemeklēt katram saņēmējam visatbilstošāko un piemērotāko, kas iederēsies viņa saimniecībā. Bija arī loterija, kurai balvas sarūpēja paši ziemerieši – kas dārzā izaudzis, bija arī rokdarbnieču darinājumi. Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja vērot arī mūsu rokdarbnieču izstādi,” stāsta Māriņkalna tautas nama vadītāja Inta Tolstiha.
Viņa uzsver, ka kopumā vērtēšanas komisija – pagasta priekšsēdētāja Valda Zeltiņa, mazpulka vadītājs Jānis Bērtiņš, skolotāja Lidija Sniķere un kasiere – grāmatvede Anna Veļķere – augustā viesojās 15 pagasta lauku sētās un Nākotnes ielā, katrā mājā cenšoties ieraudzīt kaut ko skaistu. Komisija apskatīja arī daudzdzīvokļu māju teritorijas un uzņēmumus, bet tos nevērtēja. Savukārt septembra beigās, kā ierasts arī citos gados, rīkoja Rudens balli, kurā sumināja uzvarētājus.
“Iepriekšējos gados sveicām pirmo trīs vietu ieguvējus, bet šogad noteicām deviņas nominācijas, jo tādējādi varam sveikt vairākus sētu saimniekus. Jau pagājušā gada Rudens ballē izlozējām to māju saimniekus, pie kuriem viesosimies šogad. Tādēļ cilvēki jau bija zinoši. Viņiem patīk, ka šādas lietas uzzina jau laikus, jo tad var uzpost savu saimniecību, varbūt nenopērkot kādu lieku saldumu, bet gan puķi. Arī šāgada ballē izlozējām to māju saimniekus, pie kuriem ciemosimies 2007.gadā,” norāda I.Tolstiha.
Vērtēšanas komisijas locekle Anna Veļķere priecājas, ka katra sēta, kurā iegriezās, bija rūpīgi sakopta – kaut vai tikai zālienu nopļaujot. “Vietām pat pie vecu cilvēku mājām bija puķudobe, bet pie jaunu cilvēku mājām tās nebija. Apbrīnojamas izdomas bagāts ir Edvīns Jēkabsons, kas praktiskas lietas prot izdaiļot ar savu izdomu,” saka A.Veļķere.
Vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Jānis Bērtiņš atzīst, ka šāds konkurss pagastā ir nepieciešams, bet daudz kas ir atkarīgs no tā, kā šo konkursu uztver.
“Dažiem tas šķiet kā sacensība, bet, manuprāt, šim konkursam ir tālejošāki mērķi. Pagasta cilvēkiem lauku sētā ir jājūt, ka pagastā ir šāds konkurss, kurā var piedalīties, gūt kādu atzinību, kura laikā atbrauc ciemiņi. Tas ir īpaši svarīgi vientuļajiem pensionāriem, kas neslēpj patiesu prieku par to, ka ir atrasta arī viņa māja, ka par to izrāda interesi un labprāt aprunājas ar viņu,” saka J.Bērtiņš.
Viņš atklāj, ka, apmeklējot sētas, var apbrīnot cilvēku izdomu. “Piemēram, no kādreiz lietotas tehnikas, kas savu laiku nokalpojusi un vairs nefunkcionē, cilvēks ir uztaisījis sniega tīrītāju. Tādēļ, manuprāt, tas nav konkurss, kurā rāda tikai daiļdārzus. Protams, arī mēs tos apskatījām, bet lielu uzmanību veltījām skaistajam un savdabīgajam katrā sētā. Mēs meklējām pozitīvo katrā sētā. Piemēram, “Kaktiņos”, kur Briediņu ģimene ir ieguldījusi tik lielu darbu, lai saglabātu Ziemeru vēsturisko pagātni,” uzsver J.Bērtiņš.
Viņš ir pārliecināts, ka šis konkurss ir jārīko arī citus gadus, bet komisijai jācenšas rast jauni vērtēšanas akcenti un jāprot pamanīt katras sētas savdabība.
