Veselības ministrija ir izstrādājusi grozījumus Tabakas likumā.
Veselības ministrija ir izstrādājusi grozījumus Tabakas likumā. Tie paredz 2008.gadā daudz stingrākus ierobežojumus un aizliegumus smēķēšanai publiskās vietās, prognozējot, ka nākotnē tādējādi izdosies samazināt smēķētāju skaitu un uzlabot sabiedrības veselību.
Līdz ar šo grozījumu ieviešanu par smēķēšanu būs jāaizmirst kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, tajā skaitā arī vasaras kafejnīcās. Smēķēšanas aizliegums attieksies uz daudzdzīvokļu māju gaiteņiem un citām koplietošanas telpām, kā arī darba vietām. Sākot ar 2008.gada 1.jūliju, plānots aizliegt smēķēšanu visās izglītības iestādēs, savukārt ārstniecības, sociālo iestāžu un rehabilitācijas institūciju pacientiem un iemītniekiem būs atļauts smēķēt tikai īpaši ierādītā vietā, ja šāda norma būs paredzēta attiecīgās iestādes iekšējās kārtības noteikumos. Pilnīgs smēķēšanas aizliegums tiks noteikts publiskajās ēkās un telpās – kinoteātros, koncertu zālēs, sporta zālēs,pasta un citu iestāžu zālēs, kā arī diskotēkās, deju zālēs un citur. Tikpat strikts smēķēšanas aizliegums attieksies arī uz publiskajām teritorijām, aizliedzot smēķēt uz ielām, parkos, skvēros, peldvietās un citur. Līdztekus stingrākiem smēķēšanas ierobežojumiem likumprojekts paredz papildināt esošos brīdinājuma uzrakstus par smēķēšanas kaitīgumu ar krāsainiem fotoattēliem un citām ilustrācijām, jo pastāv uzskats, ka, redzot vizuāli iespējamās smēķēšanas sekas, ko izraisa tabakas ietekme uz cilvēka organismu, persona samazina tabakas patēriņu vai smēķēšanas biežumu.
Jāatgādina, ka jauni ar smēķēšanu saistīti ierobežojumi tiek ieviesti pa brīdim. Tā, piemēram, kopš šā gada sākuma smēķēt nedrīkst tuvāk par 10 metriem no valsts vai pašvaldības iestāžu ieejas, bet pusgadu vēlāk spēkā stājās noteikumi, kas paredz visās publiskajās vietās smēķēt tikai telpās, kas īpaši ierādītas smēķēšanai, vai telpās, kas nodalītas no pārējās teritorijas. Alūksnes pašvaldības policijas darbinieki kopā ar Veselības veicināšanas valsts aģentūru veikuši vairākus reidus, kuru rezultātā izteikti brīdinājumi un sastādīti vairāki protokoli par smēķēšanu neatļautās vietās. Alūksnes pašvaldības policijas inspektors Gints Teterovskis atzīst, ka izkontrolēt smēķēšanas aizliegumu pārkāpējus ir grūti, turklāt par īpaši problemātiskām smēķēšanas ierobežojumu neievērošanas zonām viņš atzīst Alūksnes tautas namu un autoostas nojumes.
SIA “TU Vidlatauto” direktors Edvīns Strickis gan stāsta, ka šajā uzņēmumā cīņa ar smēķētājiem uzsākta, pirms vēl parādījās striktie noteikumi par smēķēšanas aizliegumiem, taču laika gaitā šī mērķa īstenošanā ieliktās pūles sniedz vēlamo rezultātu un šā kaitīgā ieraduma piekopēju autoostas tuvumā kļūst arvien mazāk.
“Aizliegumus nesmēķēt autoostas tuvumā, protams, visi neievēro, taču pamazām viss sāk nokārtoties un pārkāpēju skaits ir kļuvis minimāls,” viņš saka. Ne tik produktīvi cīņā par smēķēšanas aizliegumu ievērošanu iet Alūksnes tautas namam. Lai gan visi nepieciešamie pasākumi par smēķēšanai neatļautajām vietām tiek veikti, lielākās problēmas gadās tieši jauniešiem domātos pasākumos.
“Jauniešiem patīk šīs uzlīmes par smēķēšanas aizliegumiem noplēst un, ierodoties pašvaldības policijai, gudri skaidrot, ka šādu aizliegumu nav, tāpēc gadās situācijas, kad naktī tiek saņemti zvani, lai mēs nākam un tās uzlīmes izvietojam,” saka Alūksnes tautas nama direktores pienākumu izpildītāja Sanita Jurģīte. Viņa kā patīkamu aspektu min panākumus, izskaužot tieksmi smēķēt Alūksnes tautas nama ēkā, taču joprojām problēmas sagādā tie smēķētāji, kuri nespēj trāpīt ar saviem izsmēķiem pie Alūksnes tautas nama izvietotajās atkritumu tvertnēs. Tiesa, tik bargus noteikumus, kas aizliegtu smēķēt parkos vai uz ielas, viņasprāt, ieviest nevajadzētu, jo ir tomēr kulturāli smēķētāji, kas ievēro nesmēķētāju vajadzības un viņu tuvumā cenšas nesmēķēt.
Arī Jānis Nīkrencis atzīst, ka pastāv smēķētāju kultūra, kas liek ievērot nesmēķētāju vajadzības un nepiesārņot vidi, taču plānoto grozījumu ieviešanu uzskata par neadekvātu.
“Manuprāt, nav jēgas izdomāt noteikumus, kurus vēlāk nevarēs izkontrolēt, turklāt jaunu ierobežojumu ieviešana sabiedriskajā domā par smēķēšanas kaitīgumu neko jaunu neieviesīs,” saka Jānis Nīkrencis.
Viņaprāt, daudz vērtīgāk būtu izskaust propagandu, kas veido vēlmi pēc cigaretēm un alkohola. “Katram jaunietim ir savs etalons, kuram līdzināties. Neatkarīgi no tā, vai tas ir vienaudzis, kāds no vecākiem vai sabiedrībā pazīstams cilvēks, viņš spēj jaunieti ietekmēt daudz vairāk nekā dažādi ierobežojumi, tāpēc, ja par etalonu izvēlētais cilvēks būs smēķētājs, visticamāk, ka arī jaunietī radīsies vēlme viņu atdarināt un uzsākt smēķēšanu,” viņš saka. Nesmēķētāju paaudzes audzināšanas nozīmi uzsver ārstenarkoloģe Irēna Greivule.
“Runāt par smēķēšanas kaitīgumu vajag tad, kad cilvēks to vēl nav sācis darīt, jo pārliecināt atmest smēķēšanu ar dažādu ierobežojumu palīdzību nav iespējams. Ja cilvēks gribēs smēķēt, viņš to darīs, neņemot vērā nekādus ierobežojumus un šķēršļus, bet, lai pārvarētu vēlmi pēc cigaretēm, vajadzīga daudz nopietnāka motivācija par aizliegumiem,” viņa saka.
