Dēstu kastītēs: dīgst puķes, dārzeņi un garšaugi.
Dēstu kastītēs: dīgst puķes, dārzeņi un garšaugi
Lai gan ārā pa dienu jau spīd spoža saulīte, naktis saglabājas pietiekami aukstas, taču stādu audzētājiem tas netraucē sākt rosīties. Gan apkurināmās siltumnīcās, gan gaišākās telpās mājās viena pie otras rindojas dēstu kastes, kurās asnus dzen jau pirmie stādi.
Zemnieku saimniecības “Lielmucenieki” saimniece Ingrīda Ribozola jau iesējusi nokarenās un parastās petūnijas, pildītās sīkziedu petūnijas, pildītās un parastās balzamīnes, gazānijas, nokarenās lobēlijas, leduspuķes. Pavisam drīz tās tiks pārstādītas apkurināmajā siltumnīcā, bet, kad tās sāks ziedēt, varēs vest uz tirgu. “Klientiem patīk, ja var redzēt, kādā krāsā ir puķes. Daudziem patīk tāda kā kaimiņam, citam gribas kaut ko pilnīgi atšķirīgu, bet vēl cits pērk tādas pašas kā katru gadu,” smejot stāsta stādu audzētāja.
Ingrīda norāda, ka visi darbi viņas saimniecībā sākas februāra sākumā. “Tad sēju leduspuķes. Šo puķu sēklas tirgo ampulās pa 1000 sēklām. Tās ir samērā grūti izsēt, šoreiz man ir paveicies. Pēc mēneša jau kaut kas ir izdīdzis, tad sākas lielais un grūtais piķēšanas darbs. Leduspuķes piķēju ar zobu bakstāmajiem kociņiem. Lai izpiķētu nelielu kastīti, vajag četras dienas,” stāsta Ingrīda. Ziemas beigas un pavasara sākums viņai ir ļoti aktīvs periods. “Lielākie siltumnīcas darbi sākas aprīlī. Jāpiķē asteres, jāpārstāda petūnijas lielākos podos,” stāsta Ingrīda. Viņa skaidro, ka tās jāpārstāda vairākkārt. “Sākumā jāiestāda nelielā podiņā, pēc tam vēl lielākā. Puķēm nepatīk, ja tās iestāda par daudz lielā podā. Augs sāk augt tikai tad, kad visu podu ir piepildījis ar saknēm. Ja to uzreiz iestādīs lielā podā, paies ilgs laiks, līdz tas piesakņos podu un pēc tam tikai sāks augt,” skaidro sieviete.
Sēklas Ingrīda pasūta pēc “Benary” firmas kataloga. “Šīs firmas sēklām ir laba dīdzība, turklāt parasti paciņās ir īstā šķirne un izvēlētā krāsa,” saka Ingrīda.
Pirms sēšanas Ingrīda Ribozola neskatās kalendārā, vai šī diena būs labvēlīga konkrētajam augam.
“Man mācīja, ka augus sēj zemē, nevis uz mēness, tādēļ es nepievēršu īpašu uzmanību ne mēness fāzēm, ne kalendārā noteiktajām dienām. Nestādu un nesēju pilnīgi neko vienīgi 17.martā – Ģertrūdes dienā, kas ir kukaiņu diena,” stāsta dārzniece.
Šobrīd Ingrīda ir noraizējusies par ziemcietēm. “Pirms lielajiem saliem zeme nebija sasalusi un bija maz sniega, iespējams, ka tās būs izsalušas. Man ir 40 dažādu veidu ziemcietes, piemēram, hostas, sedzējaugi, atraitnītes. Droši vien, ka kādas eksotiskākās būs izsalušas, bet ceru, ka vismaz daļa būs pārziemojusi,” saka sieviete.
Stādus audzē bez ķimikālijām
Arī Alsviķu pagasta zemnieku saimniecībā “Auziņas” stādu audzēšana pavasarī ir galvenā nodarbošanās. “Mēs audzējam dēstus gan sev, gan arī pārdošanai, tāpat pēc tam tirgojam arī gatavo produkciju. Jau trešo gadu mēs darbojamies kā bioloģiskā saimniecība. Audzējam visu bez ķīmikālijām. Saimniekojam jau ļoti sen, ar katru gadu saimniecība plešas plašumā,” stāsta “Auziņu” saimniece Līvija Samiņa.
Saimniecībā tiek audzētas puķes – gan viengadīgas, gan daudzgadīgas, kā arī dārzeņi – tomāti, burkāni, kāposti, bietes kartupeļi, sīpoli, pupiņas, dažādi garšaugi, vasarā ir iespējams iegādāties arī zemenes. Saimniece teic, ka tām ir liels noiets. Arī garšaugus cilvēki šobrīd vēlas iegādāties arvien vairāk.
“Pašreiz sējam viengadīgās puķes, kurām ir garš augšanas periods, piemēram, petūnijas, lobēlijas, vīteņus, tumbergijas. Ir sasētas arī selerijas, puravi, kas ilgi aug. Tie šobrīd jau ir sākuši dīgt. Ja būtu labvēlīgi apstākļi, šobrīd viss sēšanas darbs notiktu jau siltumnīcās, bet to nevaram izdarīt, jo mums ir tikai parastās plēvju siltumnīcas ar apkuri un tajās naktīs nevar uzturēt tik siltu temperatūru,” stāsta Līvija. Tieši tādēļ šobrīd mājās it visur uz galdiem stāv dēstu kastes. Saimniece stāsta, ka arī rudenī māja pārvēršas par noliktavu. Viena vēsākā istaba visu ziemu ir kā noliktava, tajā pārziemo pelargonijas un fuksijas.
Pašu vāktas sēklas dīgst labāk
“Sēklas ļoti daudz vācam paši. Mūsu kolekcijā ir vairāk nekā 100 sēklu šķirņu. Pērkam tās, protams, arī veikalā, vienmēr meklējam kaut ko jaunu, kaut ko interesantāku,” stāsta Līvija. Sēklu savākšana ir Līvijas mammas Ilgas galvenais uzdevums. Viņa atklāj, ka pēc ražas novākšanas rudenī viņa ar sēklām darbojas līdz pat Ziemassvētkiem. “Savas sēklas dīgst daudz labāk, bet ar pirktajām visādi gadās, turklāt bioloģiskās sēklas ir ļoti dārgas,” atzīst Ilga.
Pavasarī stādu audzētājiem ir daudz darba. “Atnesam no pagraba mārtiņrozes. Mums ir mātesaugi, tos nesam uz siltumnīcu un ar spraudeņiem pavairojam. Vēlāk stādām arī dārzā un varam tirgot ziedus, bet cilvēki labi pērk arī spraudeņus, jo ne visiem tās pārziemo,” stāsta Līvija. Vēlāk sākas sasēto un jau izdīgušo stādu piķēšana. Arī šo darbu dara Līvijas mamma. Viņa vienu mēnesi pavada siltumnīcās piķējot. “Piķēšana ir mans hobijs kopš sendienām. Esmu izpiķējusi neskaitāmus tūkstošus stādu,” atklāj Ilga. “Pēc tam, kad no siltumnīcas ir izvākti dēsti, sastādām tajās tomātus, gurķus, piparus,” piebilst sieviete.
Tic sējas kalendāram
“Auziņās” tiek audzētas arī sausās puķes, lai ziemā varētu veidot pušķus. “Esmu beigusi Bulduru dārzkopības tehnikumu, tāpēc floristika man ir asinīs. Man patīk arī dažādi dekoratīvie koki un krūmi. Jau piecus vai sešus gadus pavairoju ar spraudeņiem skuju kokus un krūmus. “Paiet ilgs laiks, kamēr tos izaudzē, bet tie ir ļoti skaisti. Tikai nezinu, kā tie būs pārcietuši šo ziemu,” uztraucas dārzniece. Tāpat viņa pārdzīvo arī par ziemcietēm puķēm.
Sējot un stādot Līvija ieskatās arī kalendārā, kā arī dārzkopja rokasgrāmatā un dažādās citās grāmatās un žurnālos. “Ir jāzina, kad viss jāsēj un jāstāda. Bioloģiskie zemnieki sāk ticēt kalendāram. Citi uzkaisa virsū slāpekli, un viss sāk augt, bet bioloģiskie stādu audzētāji strādā tikai ar augu izvilkumiem, kompostiem, bet tie tik strauji neiedarbojas,” vērtē Līvija. Šogad viņa sēj tieši tajās dienās, kas pēc sējas kalendāra atzītas par vislabākajām. “Pēc tam papētīšu. Ceturtdien bija ziedu diena, tajā vajagot sēt ziedus. Interesanti ir ar puraviem. Dažās grāmatās tie ir ierakstīti pie sakņaugiem, citās – pie lapu augiem. Iesēju daļu vienā dienā, daļu citā. Vēlāk redzēšu, kuri labāk augs. Līdzīgi ir ar tomātiem. Ja tos iesēj augļu dienā Lauvas zvaigznājā, tiem vairāk veidosies sēklas, ja Auna zvaigznājā – tad vairāk mīkstums. Ja sēt un stādīt sākts laikus, tad var šādi eksperimentēt, bet reizēm gadās, ka jāsteidz sēt, lai vismaz kaut kas izaug,” saka Līvija un piebilst, ka viņu saimniecībā darba nekad netrūkst.
