Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādes darbinieki beiguši pārbaudi rajona izglītības iestādēs, lai atklātu iespējamos riskus ugunsdrošībā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādes darbinieki beiguši pārbaudi rajona izglītības iestādēs, lai atklātu iespējamos riskus ugunsdrošībā. Tā bija organizēta pēc ugunsgrēka Alsungas sociālās aprūpes centrā “Reģi”.
“Pārbaudes notiek katru gadu, reizēm pat biežāk, bet šī bija ārpus kārtas. Tajā neko jaunu neatklāja, bet konstatēja pārkāpumus, kādi bijuši jau iepriekš, turklāt gadu no gada. Diemžēl ne visās izglītības iestādēs ugunsdrošība uzlabojas,” atzīst brigādes komandieris Intars Zitāns.
Viņš atzīst, ka nav tādas izglītības iestādes, kurā ievērotu visus ugunsdrošības noteikumus. Vistuvāk ideālai ir Ziemeru pamatskola.
Ne katra izeja der evakuācijai
Pirmās brīvvalsts gados vai citās agrāk celtajās ēkās ir grūti izveidot evakuācijas izejas, kas atbilst ugunsdrošības prasībām. I.Zitāns uzsver, ka ne katru ēkas izeju nevar uzskatīt par evakuācijas izeju. Visās skolās, kas celtas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, ir centrālās kāpnes, kas ved līdz trešajam stāvam. “Šīs kāpnes kalpo kā izeja ikdienā, bet to nevar uzskatīt par evakuācijas izeju, jo tās neatbilst Latvijas būvniecības normatīviem. Tādas kāpnes ir Pededzes pamatskolā, visās Alūksnes, kā arī citās skolās. Tas nozīmē, ka tajās nav evakuācijas izejas no otrā un trešā stāva,” skaidro I.Zitāns.
Viņš norāda, ka var izbūvēt normatīviem atbilstošas iekšējās kāpnes, bet tad būtu jāatsakās no kādām klašu telpām. Alūksnes vidusskolā ir paredzēts izbūvēt pārejas uz citiem korpusiem. To varētu darīt arī Alūksnes ģimnāzijā, savienojot veco un jauno korpusu. Tiesa, pārbūvei ir vajadzīgi lieli finanšu līdzekļi. Lētāks variants ir izbūvēt metāla kāpnes pa ēkas ārpusi, taču tās bojās skolas izskatu. “Tehniski visu var izdarīt. Ir vajadzīgi tikai finanšu resursi. Tas nozīmē, ka liela nozīme ir prioritātēm, ko izglītības iestādē uzskata par svarīgāko. Domāju, ka bieži cenšas ietaupīt tieši uz drošības rēķina,” atzīst I.Zitāns. Pēc 15 valsts neatkarības gadiem ir redzams, ka ugunsdrošībā ir maz ieguldīts. Tas ir iemesls, kāpēc notiek ugunsgrēki ēkās un iet bojā cilvēki.
Jāpapildina signalizācijas sistēma
Daudzās izglītības iestādēs vēl ir krāsns apkure. Turklāt krāsnis ir vecas un sliktā stāvoklī. Tās ne visās iestādēs regulāri pārbauda. “Nav jau tā, ka neko nedara. Ne visās, bet daudzās skolās ir ierīkotas automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes iekārtas, evakuācijas apgaismojums, ugunsgrēka izziņošanas sistēmas. Protams, gribētos, lai to ierīkošana notiktu ātrāk,” norāda I.Zitāns.
Tiesa, ir diezgan daudz izglītības iestāžu, kurās ir automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmas, bet tās ir novecojušas vai arī nav darba kārtībā. Ja iekārtas ir uzstādītas pirms daudziem gadiem, tad tām varbūt ir kaut kas norauts, veicot remontu vai kādus darbus. Nepieciešamas veikt to kapitālo remontu. Turklāt vēl ne visās izglītības iestādēs tās ir ierīkotas.
Trūkst ūdens ņemšanas vietas
I.Zitāns uzsver, ka ugunsgrēka dzēšana nekad nav paredzēta no glābšanas dienesta mašīnas. Glābēji dzēš, izmantojot ūdens ņemšanas vietas, jo pat visietilpīgākajā mašīnas cisternā ūdens pietiek tikai divarpus minūtēm. Ūdens ņemšanas vietas var būt dabiskas vai mākslīgas ūdenskrātuves, kā arī no apvienota dzeramā un ugunsdzēsības vajadzībām ierīkota ūdensvada, uz kura ir uzstādīti hidranti. “Pie ūdens ņemšanas vietām ir jābūt piebraucamiem ceļiem un laukumam, lai pie tām varētu piekļūt ugunsdzēsības mašīna. No tās līdz ūdenim nevar būt vairāk par 6 metriem, jo citādi to nevar iesūkt,” skaidro I.Zitāns. Tie, protams, nav visi nosacījumi. Par to izpildi jārūpējas iestādes vadītājam, prasot rīcību no ēkas īpašnieka un iestādes dibinātāja.
Pie daudzām izglītības iestādēm nav ūdens ņemšanas vietu. Ja tās ir, tad iestādes darbinieki nezina glābējiem parādīt, kur var ņemt ūdeni. Atbildīgajām amatpersonām, kuras veic instruktāžu par ugunsdrošību, ir jābūt izglītotām šajos jautājumos. Tām ne retāk kā reizi gadā ir jāorganizē praktiskas nodarbības izglītības iestādes audzēkņiem ar to evakuāciju.
***
Fakti
– Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki pārbaudīja 1743 izglītības iestādes Latvijā. Pēc to pārbaudēm ir izsniegti
14 brīdinājumi par to darbības apturēšanu. 18 izglītības iestādes ir saņēmušas rīkojumus par darbības apturēšanu. Ir sastādīti
102 administratīvo pārkāpumu protokoli.
– 289 iestādēs evakuācijas ceļi un izejas neatbilst normatīvo aktu prasībām.
– 1293 iestādēs jāierīko automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmas, balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas vai arī jāveic to kapitālremonts.
– 1628 iestādēs ir nodrošināta ārējā ūdensapgāde.
