Laba lasāmviela katrai dienai būs Anselma Grīna grāmata “Eņģeļi dvēselei”.
Laba lasāmviela katrai dienai būs Anselma Grīna grāmata “Eņģeļi dvēselei”. Tā noderēs meditācijām vai brīžiem, kad nepieciešams ieņemt noteiktu pozīciju, iedrošinās smelties jaunu iedvesmu labi zināmās lietās un apzināt tos spēkus, kas spēj dot spārnus dzīvei.
Ar vārdu “dvēsele” katrs šodien saprot ko citu. Piemēram, Platons savā mācībā nemirstīgo dvēseli pretstata mirstīgajai miesai. Savukārt Bībelē ar dvēseli apzīmē cilvēka dzīvību un dzīvīgumu. Dvēsele Vecajā Derībā ir dzīvības dvaša un dzīvības spēks. Dvēsele ir tā, kas cilvēku padara par cilvēku. Jaunā Derība dvēseli (psyce) bieži redz kā paša cilvēka attēlu.
Tautas daiļradē dvēseli nereti attēlo kā dvēseles putnu, kas attālinās no mirstošās miesas. Kristīgajos mākslas darbos Kristus bieži paceļ no miesas atšķīrušos dvēseli kā mazu, baltās drānās tērptu bērniņu.
Mūsdienās “dvēsele” ieguvusi jaunu skanējumu. Vispirms to sīki un smalki pētījusi psiholoģija un atklājusi daudzus dvēseles traucējumus. No otras puses, ar dvēseli šodien apzīmējam cilvēka vienreizīgumu, viņa iekšējo būtību, kad domājam par kādu citu dimensiju, nevis materiālo un taustāmo. Ja runājam par dvēseli no šī viedokļa, ar to saprotam cilvēka iekšējo cieņu, viņa sirdi, iekšējo pasauli, kurā valda fantāzija un radošais gars, kurā cilvēks vēl prot sapņot. Dvēsele – tās ir maigās iekšējās svārstības, kas mīt mūsos.
Bez dvēseles ir cilvēki, kuri dzīvo virspusēji, kuros nav dziļuma, kuri tikai funkcionē. Daudz labprātāk mēs runājam ar sirdscilvēku, kas ir laba un uzticama dvēsele. Ja sieviete savās mājās rada jauku gaisotni, viņu sauc par “mājas dvēseli”. Taču ir daudz tādu māju, kuras palikušas bez dvēseles siltuma, tās ir tukšas un aukstas.
Kā lasām grāmatā,dvēseli sargā eņģeļi. Tie parasti ir neredzami – tāpat kā dvēsele. Viņi ir veidoti no citāda materiāla nekā redzamā pasaule. Tie ieved mūs dvēseles noslēpumos un iestājas par iekšējo pasauli mūsos – par resursiem, no kuriem mums jāsmeļas, lai dzīvotu šo dzīvi. Eņģeļi rāda tikumus, kas vajadzīgi mūsu dvēselei. Tikumi dod iespēju būt krietniem šajā pasaulē. Eņģelis būs tas, kas iepazīstinās ar izturēšanās veidiem, kas vedīs dziļāk dzīves mākslā. Eņģelis jutīs, kas mums kurā brīdī ir nepieciešams. Viņš ir saskarsmē ar dvēseli un dod dvēselei to, ko viņa tajā brīdī lolo, to, kas viņai tieši tad ir vajadzīgs, lai pārvarētu nākamo dzīves posmu.
Nav iespējams tā uzreiz vienā rāvienā izdzīvot visas savas dvēseles daudzveidīgās iespējas. Taču vienmēr uz brīdi var koncentrēt uzmanību uz vienu noteiktu dvēseles aspektu.
Anselma Grīna cita grāmata “50 eņģeļi gadam” savulaik pamudinājusi daudzus cilvēkus ieviest jaunus rituālus. Kāds laulāts pāris katru sestdienas vakaru atšķīris šo grāmatu, kur pagadās, un eņģelis, kuram viņi tajā vakarā uzdūrās, pavadīja viņus visu nedēļu. Citi atkal katru rītu “izvilka” pa eņģelim, lai tas pavadītu visas dienas garumā.
“Eņģeļi dvēselei” turpina aprakstīt 50 eņģeļu izturēšanās veidus, kurus viņi gribētu iemācīt. Starp tiem tādi kā Miera, Pašnoteikšanās, Atslābināšanās, Gudrības, Pašizziņas, Aizmiršanas, Drosmes, Paklausības, Klusēšanas, Taisnīguma, Smaida, Saldā miega, Dzīvesprieka, Tuvākmīlestības, Līdzsvarotības, Humora, Viesmīlības, Labsirdības, Iedvesmas, Līdzjūtības un citi eņģeļi.
Miera eņģelis
Pēc miera ilgojamies visi, bet bieži neatrodam ceļu, kas uz to ved. Tad var palīdzēt miera eņģelis, kas nomierinātu un dāvātu kā iekšējo, tā ārējo mieru. Ja miera eņģelis pavada, tad arī pašam vajadzētu kļūt par miera vēstītāju un nesēju citiem cilvēkiem. Svarīgs ir ne tikai miers cilvēkos, bet arī iekšējais, dvēseles miers. Šeit runa par to, kā nosargāt savu dvēseles iekšējo lauku.
Miera eņģelis atdara acis mieram, ko paši neradām. Viņš māca dzīvot saskaņā ar sevi, harmonijā, labsajūtā, mīlestībā. Uzsākt sarunu ar dvēseles ienaidniekiem, kas atrodas apkārt.
Gudrības eņģelis
Ja par kādu cilvēku sakām, ka viņš ir gudrs jeb vieds, tad tam vienmēr ir noslēpuma garša. Gudrais izceļas nevis ar savu zināšanu daudzumu, bet ar savu patiesības izjūtu. Viņš pazīst dzīvi no pašiem pamatiem.
Gudrību nevar iegūt, daudz lasot. Pāvilam tas ir Dieva Gars, kas ieved gudrībā. Grieķiem tas bija Apollons, Atēna, vai mūzas, kas dāvāja cilvēkiem gudrību. Mums tas ir eņģelis, kas, liekot daudz redzēt un atverot acis tā priekšā, ļauj ielūkoties visas esamības pirmavotā – Dieva Mīlestībā. Būtībā. Māca ieraudzīt to, kas patiešām ir svarīgs.
Gudrības eņģelis gan nepasargā no kļūdām. Viņš audzina ar izmēģinājumu un maldīšanās metodes palīdzību, lai ļautu sajust dzīves garšu, ieraudzīt patieso un atklāt likumsakarības.
Aizmiršanas eņģelis
Aizmiršana šajā nozīmē ir “pazaudēt kaut ko no garīgajiem apcirkņiem, neuztvert”. Ja kāds spēj aizmirst mūsu pārinodarījumus, tad parasti esam priecīgi. Tad jūtam, ka otrs nepiemin ļaunu. Tātad – ar to cilvēku ir iespējams jauns sākums. Vecais negulstas kā slogs uz attiecībām.
Aizmiršanas eņģelis vada tā, lai aizmirstos netaisnība, ko nodarījuši citi. Aizmirst nozīmē vairs nedomāt par netaisno, ko otrs nodarījis, palaist vaļā. Taču palaist vaļā var tikai to, ko esi pieņēmis, ar ko esi izlīdzis. Šajā ziņā aizmiršana ir piedošanas augstākais līmenis. Ja esmu piedevis un aizmirsis netaisnību, tad bijušo varu atcerēties, neļaujot atkal uzpeldēt rūgtumam.
Aizmiršanas īstā jēga ir aizmirst pašam sevi. Pieņemt sevi. Vieni nemitīgi padodas paškontroles spiedienam. Citi nespēj izrādīt savu prieku, jo baidās, ka kāds kritizēs, aprunās. Citi bieži analizē savu jau iepriekš izdarīto izvēli, satiktos cilvēkus, sen bijušas situācijas. Tikai tad, ja izdodas aizmirst sevi, ar visu būtību vari būt klātesošs.
Aizmiršanas eņģelis noņems māniju visu attiecināt uz sevi, mocīt sevi ar jautājumiem – ko man tas dos, mācīs izgaršot katru dzīves acumirkli.
Diskrētuma eņģelis
Diskrētums piemīt cilvēkam, ja viņš spēj paturēt sevī to, ko esam viņam uzticējuši. Viņš neizpļāpā to, ko mēs, uzticoties viņam, esam pateikuši. Ar diskrētu cilvēku jūtamies drošībā. Viņš nekad neuzdos nepatīkamus jautājumus un nekompromitēs citu priekšā. Nediskrēts cilvēks ir netaktisks un uzbāzīgs.
Ikvienam ir tieksme to, ko mums kāds ir uzticējis, izstāstīt vismaz labākajam draugam. Vai arī mēs to izstāstām vēl pāris cilvēkiem pret solījumu neizpaust tālāk. Taču klusuciešanas zvērests ir vistrauslākais. Tāpēc jālūdz talkā diskrētuma eņģelis, lai viņš palīdz neizpļāpāt to, ko mums citi uzticējuši.
Diskrētuma eņģelis dos spēju pilnībā nodoties sarunas partnerim, neļaujot sevi iespaidot informācijai, ko tu par viņu esi saņēmis no citiem cilvēkiem. Viņš sūtīs tev daudzus cilvēkus, kas dāvās savu uzticību, jo ikvienā no mums ir ilgas pēc diskrētiem cilvēkiem – pēc cilvēkiem, kas spēj atšķirt, ko mums teikt un ko ne.
Smaida eņģelis
Smaidīt var dažādi – arī ārēji laipni, bet ar ļaunumu sirdī. Stāstot par savām sāpēm, smaids ir kā vairogs pret to sāpi, kas īstenībā vēl dziļi sūrst. Savukārt dievbijīgs smaidiņš dažreiz kļūst par labu masku.
To, ko grib iemācīt smaida eņģelis, labi parādījis mākslinieks, kas Bambergas Domā attēlojis ercenģeļus. Viņš tos attēlojis ar šķelmīgu un reizē apgarotu smaidu. Viņu smaids ir dvēseles pieredzes izteiksme, iekšēja pārākuma smaids.
No smaida eņģeļa varētu iemācīties pasmaidīt par sevi. Tad mēs neuztvertu sevi tik nopietni. Ja kļūdāmies, tad lai nevis lamājamies uz sevi, bet pasmaidām par to, jo – smaids atbruņo. Smaidot izturamies saudzīgi pret sevi. Smaids pauž mūsu zināšanas par dziļākām lietām. Smaidot sajūtam, ka runa ir par iekšējo saskaņu.
Kad smaida eņģelis ir ar mums, mēs draudzīgi uzsmaidām cilvēkiem pat tad, kad viņi ir sabozušies un īgni. Tā “aplipinām” savus tuviniekus ar jaunu dzīvesprieku.
Dzīvesprieka eņģelis
Šis eņģelis grib dot ieskatu mākslā dzīvot patiesi. Prieks dzīvot – tas nozīmē, ka ar abām kājām un rokām, ar visu savu būtību tu esi iekšā tajā acumirklī, kas pašreiz ir ap tevi.
Viņš atbrīvo no jebkādiem aprēķiniem un ļauj vienkārši izbaudīt svētkus. Kāds varbūt augstāko dzīvesprieka izpausmi atradis dejošanā, kāds cits – ar mīlestību gatavoto ēdienu nesteidzīgā baudīšanā un sarunās – vienkārši kopā būšanā. Dažs labs jauc dzīvesprieku ar lielu naudas tērēšanu, bet – par naudu dzīvesprieku nenopirksi.
Dzīvesprieka eņģelis nevēlas, lai mēs priecātos par dzīvi tikai svētdienās un svētku dienās. Jau no agra rīta viņš atver mums acis, lai mēs ieraudzītu šīs dienas noslēpumu, mazos prieka mirkļus, un gaida, lai mēs tos paņemtu. Viņš rāda, ka dzīve pati par sevi ir skaista.
Mazo laipnību eņģelis
Laipns vārds stiprina un iepriecina. No laipnības rodas attiecības. Pie laipnības pieder labvēlība, uzmanība, pieklājība, pretimnākšana un simpātijas.
Vadīt ar laipnību – tā varētu būt vesela menedžmenta filozofija. Ja laipnības eņģelis pavada priekšnieku, tad ap viņu rodas cieņas un prieka pilnas attiecības. Šis eņģelis mācīs uzlūkot un uzrunāt laipni apkārtējos, tiklīdz parādīsies iespēja viņus ieraudzīt.
Laipnam būt iespējams tikai tad, ja ir patiess prieks par satikto cilvēku. Laipnības eņģelis nevēlas iestāstīt, ka kāda priekšā vajadzētu sākt tēlot. Viņš grib aizvest pie īsta prieka avota, kas rodas, satiekot citu cilvēku. Šis prieks gan no mums prasa arī ticību, ka katrs cilvēks ir noslēpums, ka ikvienā ir paslēpta dievišķā dzirksts. Nav jāskatās uz viņa ārējo noskaņojumu, bet gan iespējām, kas viņā apslēptas. Ar savu laipnību tu izvilināsi viņa prieku, viņa prāts un seja taps gaišāka. Un nu viņš būs tas, kas piepildīs ar prieku tevi.
Savaldības eņģelis
Kad mēs par kādu cilvēku sakām – viņš ir savaldīgs, tad ar to domājam emociju apspiešanu. Kāds neļauj cita agresijai provocēt sevi. Viņš valda pār savām izjūtām. Viņa sejā nevar ieraudzīt pat apslēptas dusmas, lai gan tās viņā noteikti rodas. Taču tas ir tikai tāds virspusējs redzējums.
Savaldība vispirms attiecas uz domu un jūtu, vajadzību un vēlmju, kaislību un dziņu attiecībām. Grieķu filozofijā šajā sakarā tiek lietots stūrmaņa tēls, kas pats vada savu laivu tajā virzienā, kur vēlas. Viņš neļauj to mētāt viļņiem. Patiesi brīvs ir tas, kas valda pār savām kaislībām, bet valdīt tās nozīmē – būt labās attiecībās ar savām emocijām, pazīt tās. Valdīšana attiecas nevis uz varu, bet gan uz pieredzi. Tam, kas spēj savaldīt pats sevi, savas dziņas un kaislības, nav pret tām jāiedegas dusmās.
Savaldības eņģelis atbrīvo no tās nomācošās sajūtas, kas rodas, apspiežot savas emocijas. Tu drīksti parādīt sevi tādu, kāds esi, tomēr atceries, ka kaislībām jākalpo tev, nevis otrādi.
Autors iesaka atšķirt grāmatu un izlasīt par to eņģeli, kurš nupat atrasts. Vai arī – uzrakstīt visus eņģeļus uz kartītēm un tad “izlozēt” vienu, un ļaut tādas “lozes” vilkt arī saviem draugiem.
Anselms Grīns rosina: “Paļaujies uz to, ka tev līdzās ir eņģelis un ka vienmēr tiks atsūtīts tas eņģelis, kuru Tev attiecīgajā brīdī vajadzēs… Paļaujies uz to, ka satiec tieši to eņģeli, kas Tevi tieši Tavā konkrētajā situācijā izaicina un ved tālāk. Ja Tu uzticēsies savam eņģelim, Tu atklāsi, kas īstenībā esi un uz ko esi spējīgs. Uzdrošinies paļauties uz to, ka esi vērtīgs un vienreizīgs, ka Tev ir plašs redzesloks un ka Tavai dvēselei piemīt skaists Dievišķs mirdzums.
