Ilzenietis Dainis Deigelis ir starp tiem retajiem, kam izdevās pārvarēt vairāku simtu pretendentu konkurenci un tagad būt starp “Dienas skolas” dalībniekiem.
Ilzenietis Dainis Deigelis ir starp tiem retajiem, kam izdevās pārvarēt vairāku simtu pretendentu konkurenci un tagad būt starp “Dienas skolas” dalībniekiem.
Dainis atzīst, ka rakstīšana, žurnālistika un humanitārās zinātnes kopumā viņu interesējušas vienmēr, tāpēc arī radusies doma piedalīties šajā konkursā. Eseju rakstīšana viņam nekad nav īpaši padevusies, tādēļ Dainis nav cerējis uz viņam veiksmīgu konkursa iznākumu, taču tagad iespēja būt par “Dienas skolas” dalībnieku papildinājusi viņa līdzšinējo panākumu sarakstu.
Lai gan pirms došanās uz “Dienas skolas” pirmo nodarbību Dainis stāstīja, ka tajā piedāvātās zināšanas noderēs sevis pilnveidošanā, gandrīz pēc desmit apmeklētajām lekcijām nedēļas nogalēs viņš atzīst, ka labprāt redzētu sevi strādājam šajā jomā. Apgūstot interviju tehniku, iespējas informācijas vākšanā, rakstu veidošanā, kā arī paspējot teorētisko pusi sasaistīt ar praktisko pielietojumu, Dainis stāsta, ka tagad preses izdevumus lasa ar citu skatījumu, gūstot nevis informāciju par notikumiem, bet izvērtējot un analizējot.
Kaut arī viņš nekad iepriekš šajā jomā nav darbojies, Dainis kā pozitīvu aspektu min “Dienas skolas” dalībnieku daudzveidību, starp kuriem ir gan jau rakstoši, gan viņam līdzīgi jaunieši, kas iepriekš savus spēkus žurnālistikā nav izmēģinājuši.
Aizraujas ar
dažādām interesēm
Iesaistīties dažādās aktivitātēs Dainim paticis vienmēr. Jau mācoties Gaujienas ģimnāzijā, viņš centies paplašināt savu interešu loku, gan rakstot dzeju un dziedot, gan pavisam nopietnās jomās, aktīvi interesējoties par politiskajām norisēm.
“Dzejas rakstīšana un dziedāšana ir vairāk man pašam, tāpēc ar to nodarbojos tad, kad ir vairāk brīvā laika, taču interese par politiku ir saistīta ar iedziļināšanos ikdienā notiekošajos procesos, to analīzi un pat literatūras lasīšanu par šo jomu,” saka Dainis.
Viņaprāt, ikvienam cilvēkam vajadzētu izkopt savu interešu loku, jo tieši daudzveidība padara viņu interesantus citu acīs. Tiesa, ne mazāk svarīgs aspekts, pēc Daiņa domām, ir panākumu gūšana.
“Cilvēks var gūt panākumus, ja viņš ikvienā darbā, ko dara, ieliek tik daudz, cik vien tas ir viņa spēkos,” uzskata Dainis. To viņš atzīst arī par vienu savu principu, piebilstot, ka tikpat svarīgi, cik cenšanās izdarīt visu pēc iespējas labāk, ir apzināties savu spēju robežu un izvērtēt, ko katrā gadījumā var un ko nevar paveikt.
Dzīvošana ilūzijās viņam nav pieņemama, jo, lai iesākto varētu turpināt, ar objektīvu skatījumu ir jāizvērtē paveiktais, kas ļaus izvirzīt tālākos mērķus.
“Mēģināt paveikt neiespējamo nav slikti, jo bieži tas kļūst par stimulu darboties un meklēt jaunas iespējas, kā pārkāpt pāri savu līdzšinējo spēju robežai, taču cilvēki, kas pārvērtē savu varēšanu un dzīvo ilūzijās, bieži sev apzināti grauj pašapziņu,” viņš saka.
Sakārto
tūrisma vidi
Paralēli mācībām “Dienas skolā” un laika veltīšanai dažādām interesēm Dainis turpina savu darbu Ilzenes pagasta padomē, strādājot par tūrisma gidu. Šo darbu viņš ieguvis ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību, iesaistoties jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības programmā, tāpēc viņa līgums noslēgts tikai uz gadu, turklāt Dainis atklāj, ka viņam atvēlētais laiks šajā darba vietā tuvojas izskaņai.
“Ņemot vērā, ka tūrisma jomas izveide Ilzenes pagastā ir tikai pašā sākuma stadijā, darba pie tās attīstības ir ļoti daudz, tāpēc gribas izmantot lietderīgi katru dienu, lai, man no šī darba aizejot, būtu paveikts pēc iespējas vairāk,” saka Dainis.
Lai gan šī joma nav tiešā veidā saistīta ar viņa līdz šim apgūtajām zināšanām, studējot Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē, bet vēlāk Sociālo zinātņu fakultātē, viņš savu darbošanos kā tūrisma gidam uzskata par diezgan veiksmīgu.
Kopā ar otru Ilzenes pagasta padomē strādājošo tūrisma jomas speciālisti top jauni projekti, un pamazām tūrisma vide Ilzenes pagastā tiek sakārtota.
Ir savas puses
patriots
Tiesa, doma par dzīvi lielpilsētā jaunieti īpaši nesaista. Lai gan līdz ar plašo iespēju klāstu tur sastopams arī vairāk cilvēku darītāju, kas veido lielāku konkurenci nekā mazpilsētās, Dainis atzīst, ka šādas grūtības un izaicinājumi viņu nebaida un cēlonis simpātijām pret lauku vidi ir pavisam cits.
“Galvenais iemesls, kāpēc nevēlos dzīvot lielpilsētā, ir tās straujais dzīves temps, jo daudz tīkamāks man ir lauku klusums un miers,” viņš saka.
Dainis sevi uzskata par šās puses patriotu un labprāt paliktu šeit, lai dotu savu ieguldījumu dzimtās vietas attīstībā un izaugsmē, taču, viņaprāt, jauniem cilvēkiem lielu iespēju palikt provincē nav.
“Nav jau tā, ka šeit nebūtu darba vietu, taču šaubos, vai cilvēks, kuram mērķi un nākotnes ieceres nesaistās ar elementāru izdzīvošanu un eksistences nodrošināšanu, spēj samierināties ar darbu gaterī vai kādā lauksaimniecības uzņēmumā,” savu vērtējumu atklāj Dainis.
Strādājot par tūrisma gidu, viņam samērā bieži nākas apbraukāt pagasta teritoriju, tāpēc līdzās pagasta iepazīšanai, atklājot tā plusus un mīnusus, kā skumju faktu viņš min mājas pagastā, kas ar laiku kļūst arvien tukšākas un pamestākas, prom dodoties ne tikai jauniem cilvēkiem. Jaunietis gan atklāj, ka Ilzenes pagasta iedzīvotāju, kas devušies peļņā uz ārzemēm, nav daudz, turklāt pat tie, kas strādā lielpilsētā, cenšas uz Ilzeni atbraukt pēc iespējas biežāk.
“Ilzenē dzimušajiem un augušajiem cilvēkiem ir izteikta patriotisma izjūta, kas saistās ar spēcīgām saknēm šajā pusē, taču reālā situācija brīdī, kad jāsāk domāt par elementāriem iztikas līdzekļiem, ir tāda, kāda ir, un patriotisms pie tā arī apstājas,” uzskata Dainis.
Negrib vilties
Kaut arī tagad Daiņa dzīvē iestājies posms, kad vērojama strauja augšupeja, viņš atzīst, ka pret panākumiem cenšas izturēties piesardzīgi, jo, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, joprojām ir nedrošības sajūta, vai atkal nenotiks kāds pavērsiens dzīvē, kas kārtējo reizi liks mainīt savus mērķus un nākotnes plānus.
“Es neesmu pesimists, kas jebkurā gadījumā domā tikai to sliktāko. Sevi drīzāk uzskatu par piesardzīgu optimistu, kas neaizmirst, ka nekad nevar zināt, ko gaidīt no nākamās dienas,” viņš saka.
Dainis nav starp tiem cilvēkiem, kas domā, ka kāds nāks un visu izdarīs viņa vietā, jo ir pieradis par savu vēlmju piepildījumu cīnīties pats saviem spēkiem. Dainis cenšas iesākto izdarīt līdz galam
Viņš gan atzīst, ka domas par nākotni šobrīd cenšas novirzīt otrajā plānā, jo tagad galvenais ir izdarīt līdz galam to, kas ir iesākts, bet pēc tam, izvērtējot situāciju, domāt par tālākajiem plāniem.
“Pirms pāris gadiem man bija lieli un grandiozi plāni, kas tā arī nerealizējās. Arī tagad man tādi ir, taču no šīs pieredzes esmu mācījies, ka nekas nenotiek uzreiz, tāpēc nākotne jāveido pamazām, virzoties uz priekšu soli pa solim,” saka Dainis.
