Alūksnē Mākslas dienas sākušās ar novadnieces, Latvijā pazīstamās grafiķes Dzidras Ezergailes izstādes atklāšanu. Tā aicināja skatītājus mākslinieces 80. dzimšanas dienā.
Alūksnē Mākslas dienas sākušās ar novadnieces, Latvijā pazīstamās grafiķes Dzidras Ezergailes izstādes atklāšanu. Tā aicināja skatītājus mākslinieces 80. dzimšanas dienā.
Jaunās pils zālē izstādīti Dz.Ezergailes darbi, kuru raksturīga īpatnība ir līniju smalkums. Šķiet, ka tās veido baltas mežģīnes, liekot izjust gaismu un plašumu. Jubilāre jautri saka, ka viņa ir bijusi pilīs, pat dzīvojusi tur, bet izstāde gan tādā vietā esot pirmo reizi. No tajā redzamajiem 17 darbiem tikai pieci bijuši skatāmi atklātībā. Varbūt tie glabājušies Alsviķu pagasta “Sniedzēs”, kur viņa dzīvo gandrīz 30 gadus.
Kad pērnajā rudenī ciemojos pie viņas, māksliniece kārtoja grafikas un gatavojās izstādei. “Pati brīnos, kad un kā es varēju tos uztaisīt. Vai tiešām tie ir mani,” bija pārsteigta viņa.
Slavas dziesmas māksliniece nekad nav dzirdējusi. Pati vienmēr zinājusi, vai darbs ir izdevies. Jubilejā viņai sirsnīgas atzinības un apbrīnas vārdus dāvā daudzi līdz ar ziediem un dāvanām.
“Mani pārsteidz jūsu īpatnējais skatījums uz lietām, parādībām un cilvēkiem. Tas izpaužas baltu līniju mežģīnēs, kas padara darbus atpazīstamus. Grafiķi strādā ar ļoti pieticīgiem izteiksmes līdzekļiem, bet iespējams, ka tas tā liekas tikai man. Esmu radis izpausties krāsās, bet tagad redzu, ka ar melnbaltu, pelēku un ieturētu toni var izteikt daudz,” jubilārei atzīst Alūksnes mākslas skolas direktors Ojārs Vēliņš. Viņš var iepriecināt mākslinieci, atklājot, ka skolā tiek veidota grafikas klase. Jaunie mākslinieki varēs pamatīgāk iepazīt un apgūt šo tehniku.
Dz.Ezergaile jokojot bilst, ka “baltās līnijas” radušās slinkuma un laika trūkuma dēļ. Viņa izstrādājusi darbus vienā seansā. Tie gatavoti galvenokārt tik iecienītajās cinkotipijas un vara grebuma tehnikās. Akmens viņai nepatika, tas ir pārāk ciets un nepakļāvīgs.
“Tik darbīgu cilvēku redzu pirmo reizi. Turklāt ar tādu interesi un dzīvesprieku! Arī es apbrīnoju mākslinieces smalkās līnijas. Pirmajā acu uzmetienā redz kopējo ainu, bet, pieejot tuvāk, liekas, ka tās ir knipelētas mežģīnes,” atzīst valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības galvenā inspektore Alūksnes rajonā Silvija Ludviga. Viņa vēl jubilārei saglabāt tikpat lielu optimismu un vēl ilgus mūža gadus.
Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe spriež, ka tikai pati māksliniece zina, cik spēka prasījusi “balto” līniju šķietamā vienkāršība. Tā panākta, kalpojot vienai mūzai – mākslai.
“Varam apbrīnot tādu skaistu, bagātu un uz katru no mums vērstu mūžu. Nezinu, kā citi, bet es sevi atradu vairākos darbos,” secina G.Ļuļe.
Māksliniece savos 80 aicina bērnus, kuriem ir vēl tikai astoņi gadi, priecāties par savu bērnību un nesteigties kļūt pieaugušiem. Ko Dz.Ezergaile saskatīja bērnībā, to liela zīmēja un rādīja citiem. Turklāt vienīgie viņas “bērni” ir mākslas darbi. Kaimiņiene Solveiga Selga uzsver, ka visu mūžu izdoma bijusi mākslinieces lielākā bagātība.
Dažādos gadalaikos S.Selga redz viņu ejam ar savu “zirgu” jeb spieķi, ar to Dz.Ezergaile tiek visur, kur vēlas.
“Viņa ir tik neatkarīga māksliniece, kādu otru nezinu. Tā ir milzīga varēšana, no kuras mums visiem būtu jāmācās,” atzīst S.Selga. Viņa sniedz velti no “mūsmājām”, kurās Dzidra ir ciemojusies gan kopā ar savu draugu Vidaru Baltu, gan viena.
“Es darīju to, ko gribēju. Es varai nekalpoju,” saka Dz.Ezergaile. Ja viņas darbus izstādē nepieņēma, neskuma, bet strādāja, lai varētu aizmirsties. Tā bija viņas laime. Dzejniece Vēsma Kokle – Līviņa uzsver, ka māksla ir jūtu karaliene un dvēseles spogulis, tā ir sevis atdošana citiem. Tomēr laime tāpat kā māksla pie mums var atnākt miljons veidos, tāpēc arī jubilejas izstāde var būt mazs laimes mirklis.
“Ir liels prieks, ka šie Dzidras Ezergailes darbi paliks muzeja krājumā, lai arī turpmāk ar tiem varētu iepazīties apmeklētāji. Tas būs starp lielākajiem un bagātākajiem krājumiem mūsu fondos. Kad māksliniece atnāk uz muzeju, viņa mums ir kā spožs saules stars, jo stāsta par saviem līdzcilvēkiem, nevis par sevi,” atzīst muzeja izstāžu organizatore Natālija Pomerance. Arī jubilejas reizē Dz.Ezergaile atnesusi dāvanu – kladi, kurā stāstīts par citiem ievērojamiem novadniekiem, un mākslinieces skolas gados zīmētu paklāju.
