Alūksnes rajona slimnīcā pagājušajā nedēļā darbu sāka jauns mediķis – kardiologs un iekšķīgo slimību ārsts Uldis Sproģis.
Alūksnes rajona slimnīcā pagājušajā nedēļā darbu sāka jauns mediķis – kardiologs un iekšķīgo slimību ārsts Uldis Sproģis. Viņš Alūksnes slimnīcā ir arī terapijas nodaļas vadītājs.
U.Sproģis savulaik 10 gadus ir strādājis Gulbenes rajona slimnīcā, kur arī bija terapijas nodaļas vadītājs, pēc tam 25 gadus Rīgā, Gaiļezera slimnīcā, vadīja kardioloģijas nodaļu. Savulaik viņš ir braucis stažēties uz medicīnas iestādēm dažādās valstīs – Kanādā, Vācijā, Zviedrijā. U.Sproģis atzīst, ka Rīgas nemitīgā kņada viņam ir apnikusi, tādēļ nolēmis atsaukties ieteikumam un aicinājumam nākt strādāt uz Alūksni.
“Esmu diezgan kaismīgs mednieks, arī ūdeņi man patīk, bet, dzīvojot Rīgā, man uz savām medību vietām bija gana tālu jābrauc. Alūksnē tas viss ir tuvāk. Sākumā negribēju nākt uz man nezināmu vietu, bet Alūksnes rajona slimnīcai ir ļoti enerģiska valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa, un tādēļ šī slimnīca pašlaik ir starp retajām Latvijā, kur daudz kas sāk virzīties pozitīvi – ir mainīts jumta segums, kapitāli izremontēta bērnu nodaļa, tagad arī terapijas nodaļa, drīz iegādāsies jaunu rentgena aparātu un ir arī lieli plāni tuvākajai nākotnei. Par to man kā mediķim ir ļoti liels prieks,” saka U.Sproģis.
Viņš jau ir nedaudz iepazinis slimnīcas kolektīvu un atzīst, ka tas ir labs. “Šeit nav intrigu, un tas ir ļoti svarīgi, jo cilvēks nevar izveseļoties, ja ap viņu ir nervozas un satrauktas personas. Lai cilvēks izveseļotos, ir vajadzīgi trīs priekšnoteikumi: cilvēkam pašam ir jāgrib būt veselam; ir vajadzīgs ārsts, kurš grib un var ārstēt slimnieku; ir vajadzīgs valsts, pašvaldības atbalsts tam visam,” ir pārliecināts U.Sproģis.
Viņš atklāj, ka pašam nav žēl pamest Rīgu, jo savos gados nav piesaistīts konkrētai vietai. “Pašlaik ārsti ir ļoti vajadzīgi visās Latvijas slimnīcās, un katrs no viņiem meklē, kur viņam būs relatīvi labāk,” saka U.Sproģis. Viņš uzskata, ka katrai pašvaldībai, arī Alūksnes rajonā, vajadzētu gatavot kadrus savām medicīnas iestādēm.
“Iespējas tam ir dažādas, piemēram, varbūt katru gadu divus līdz trīs jauniešus var mudināt studēt medicīnu, palīdzēt viņiem segt studiju maksu vai atmaksāt to pilnībā, iepriekš slēdzot līgumu par to, ka pēc tam šis jaunietis noteiktu laiku strādās Alūksnes rajona slimnīcā. Jo – ārsti būs vajadzīgi jebkurā laikā un pie jebkuras valsts iekārtas,” uzsver U.Sproģis.
Viņš vērtē, ka pašlaik ne visi cilvēki pienācīgi rūpējas par savu veselību un ne visi pacienti paši vēlas būt veseli. “Arī Alūksnes rajonā ir tādi, kuri domā, ka kāds viņu labā kaut ko darīs. Daudzi pie mediķa aiziet tikai tad, kad sāp, bet tad bieži daudz kas ir jau nokavēts. Diemžēl daudziem iedzīvotājiem ir kaitīgie ieradumi, kas neveicina veselības uzlabošanos. Ir zināms, ka smēķēšana atstāj neatgriezeniskas izmaiņas cilvēka organismā, kas agrāk vai vēlāk parādīsies, bet šķiet, ka kaitīgo ieradumu cienītāji to nezina. Viņi ir pārliecināti, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks – bet tā nav tiesa,” norāda U.Sproģis.
Viņš aicina Alūksnes rajona cilvēkus rūpēties par savu veselību un gadījumos, ja rodas kādas iekšķīgas slimības, sirds slimības, nekautrēties un vērsties pie viņa Alūksnes rajona slimnīcas terapijas nodaļā.
U.Sproģis uzskata, ka ārstu apmeklējumi un dažādi izmeklējumi būtu jāveic biežāk. Viņš atzinīgi vērtē to, ka pamazām tiek paplašināts valsts kompensējamo medikamentu klāsts, tomēr cilvēkiem esot jāapzinās, ka viss par brīvu nebūs nekad.
“Pacientam ir jābūt apzinīgam un uzstājīgam, jāpieprasa dažādu izmeklējumu veikšana. Protams, nevajag pārspīlēt un pie mediķa doties katru dienu. Ir skumīgi, ka daži cilvēki lepojas: “Es pēdējos 10 gadus pie ārsta neesmu bijis!” Tas nav pareizi, jo pa šo laiku cilvēks var iedzīvoties visādās slimībās. Tāpēc mums katram ir savs ģimenes ārsts, kas ir regulāri jāapmeklē,” uzsver U.Sproģis.
Viņš spriež, ka veselība cilvēkam ir otrā problēma, kas jārisina, bet pirmā – jāapzinās savu patieso būtību, cilvēciskās vērtības.
“Diemžēl pašlaik viss tiek skatīts tādā pseidodemokrātijas izpausmē – ko es gribu, to daru, un neviens tur neko nevar padarīt. Diemžēl cilvēkiem ir zudušas arī ģimeniskās vērtības – precas un šķiras vairākas reizes, ir ārlaulības bērni, 30 gadus jaunāka sieva. Tāpēc katram cilvēkam ir jāsakārto sava garīgā dzīve, jo cilvēkam ir jābūt kaut kādai ticībai, dvēseles mierinājumam. Un pēc tam ir jārūpējas par savu veselību,” uzskata U.Sproģis.
