Pēc 31.marta “AZ” raksta “Ir gatavs strādāt sabiedrības labā”, kurā bija intervija ar Alūksnes pilsētas domes Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāju Jāni Liepiņu, redakcijā vērsās Alūksnes mākslas skolas kolektīvs, jo vēlējās izteikt savu viedokli.
Pēc 31.marta “Alūksnes Ziņu” raksta “Ir gatavs strādāt sabiedrības labā”, kurā bija intervija ar Alūksnes pilsētas domes Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāju Jāni Liepiņu, redakcijā vērsās Alūksnes mākslas skolas kolektīvs, jo vēlējās izteikt savu viedokli par J.Liepiņa teikto.
Mākslas skolas pedagogu kolektīvā neizpratni radīja J.Liepiņa minētais, ka kādreizējā ugunsdzēsēju depo ēkā Pils ielā 58, kas nav apdzīvota sešus gadus un pašlaik pieder valstij, uz laiku, iespējams, varētu izvietot mākslas skolu, ja pilsētas dome šo ēku iegūtu savā īpašumā. Mākslas skolas kolektīvam jau sen ir projekts un iestrādes par izglītības iestādes izvietošanu Ojāra Vācieša ielā 2, Alūksnē, tādēļ vēl jo lielāka ir neizpratne par amatpersonas teikto, jo doma par izvietošanu depo ēkā nekad nav apspriesta ar mākslas skolas kolektīvu.
Izglītības iestādēm – par maz uzmanības
“Ēka Ojāra Vācieša ielā 2 ir paredzēta mākslas skolai, pilsētas dome ir ieguldījusi 12 000 latu šīs ēkas projekta izstrādei un 2500 latu – būvekspertīzei, 5000 latu ir piešķīris Kultūrkapitāla fonds, jo skola rakstīja projektu, ko atbalstīja. Savukārt 30 000 latu ir piešķirti no valsts šīs ēkas renovācijai mākslas skolas vajadzībām. Tad no kurienes ir radusies ideja, ka mākslas skola varētu būt depo ēkā? Drīzumā sāksies arī darbi, lai varētu uzlikt ēkai jumtu un sakārtot fasādi. Šis reāli paveiktais darbs nekur neparādās,” atzīst Alūksnes mākslas skolas direktora vietniece Anita Vēliņa.
Viņa uzskata, ka Alūksnē kopumā nav pievērsta pietiekama uzmanība izglītības iestādēm. “Kas notika ar interešu centru? Rajons to likvidēja, tagad tas ir pilsētai, bet ar nepietiekami plašām telpām. Arī mūzikas skolas vajadzībām telpas nav rastas, lai arī skola nosvinēja 60 gadu jubileju. Tagad sāk trūkt vietu pirmsskolas izglītības iestādēs,” saka A.Vēliņa.
Mākslas skolas direktors Ojārs Vēliņš norāda, ka 2004.
gadā ēka Ojāra Vācieša ielā 2, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, ir nodota apsaimniekošanā Alūksnes mākslas skolai. “Mēs to apsaimniekojam, rakstot projektus un piesaistot līdzekļus. Šobrīd strādājam arī pie tehniskā projekta digitālās versijas. Es nesaprotu, kā var tā mesties uz otru pusi, ja jau vairākus gadus ir zināms, ka mākslas skolai būs šī ēka. Divreiz ir bijis Alūksnes domes deputātu balsojums par to, ka jāpiesaista valsts investīcijas šai ēkai, tādēļ ir tapis valsts investīciju pieteikuma projekts. Mēs strādājam arī ar partiju pārstāvjiem, ir dažādu speciālistu ieteikumi un atbalsts šai idejai. Bet pēkšņi mākslas skola tiek orientēta uz telpām, kas neatbilst tās vajadzībām,” neizpratni pauž O.Vēliņš.
Lepojas ar izglītību un kultūru
Mākslas skolas pedagoģe Lilija Kukle spriež – ja arī mākslas skolu uz laiku izvietotu depo ēkā, vai tā nebūtu nelietderīga pašvaldības līdzekļu izšķērdēšana, jo telpas vajadzētu pielāgot un tāpat vēlāk būtu jārod citas.
“J.Liepiņš stāsta, ka pašlaik strādā pie pilsētas nekustamo īpašumu attīstības programmas. Pēc tam šo materiālu nodos izskatīšanai domes deputātiem. Ja neviens no viņiem neiebildīs, ka depo ēka nav piemērota mākslas skolai un ka šai izglītības iestādei paredzēta ēka Ojāra Vācieša ielā 2, tad tā tas arī paliks. Uzskatu, ka izglītībai un kultūrai Alūksnē velta diezgan maz uzmanības, kas šķiet jocīgi. Tajā pašā laikā katrs cilvēks citiem taču stāsta, kāda viņam ir izglītība, kur viņš to ieguvis. Ja uz Alūksni atbrauc prestižas amatpersonas, viņiem ved rādīt mākslas skolu. Ja ir pilsētas pasākums – mākslas skola to atbalsta. Alūksne ir mazpilsēta, bērniem nav daudz iespēju, lai pilnvērtīgi pavadītu brīvo laiku, tādēļ ir jāsaglabā un jāpilnveido esošās iespējas,” ir pārliecināta L.Kukle.
O.Vēliņš piebilst, ka reizēs, kad uz Alūksni atbrauc viesi vai ja paši aizbrauc uz citām valstīm, neviens nestāsta, ka Alūksnē ir labs supermārkets, laba attīrīšanas iekārta – tam ir jābūt dzīves sastāvdaļai pašai par sevi. “Stāsta par muzejiem, izglītības iestādēm un visur atgriežas pie kultūras. Mēs vēlamies, lai sabiedriskā telpa ir pieejama un kvalitatīva,” viņš saka.
Vēlas informēt sabiedrību
O.Vēliņš vērtē, ka jau kopš mākslas skolas dibināšanas telpu ziņā tā ir bijusi kā futbola bumba. “Šobrīd izstrādājam koncepciju skolas attīstībai, apsverot, ka mūsu līdzšinējās telpas būtu piemērotas, lai paplašinātu pirmsskolas izglītības iestādi “Sprīdītis”. Apzināmies, ka ar presi neko daudz nepanāksim, bet mūsu mērķis ir galvenokārt informēt sabiedrību, jo darām sabiedrisku darbu. Turklāt Ojāra Vācieša ielā 2 būs telpas, ko varēs izmantot arī pilsētas iedzīvotāji. Mūsu kā izglītības iestādes uzdevums ir mācīt bērnus, bet tagad nodarbojamies ar sabiedriskas vietas izcīnīšanu. Tad rodas jautājums – kādai sabiedrības daļai Alūksnē tas ir saistoši? Vai pašvaldībā strādājošie katrs veido savas koncepcijas un savstarpēji nesatiekas? Viņi taču zina mūsu mērķus un problēmas,” pauž O.Vēliņš.
Viņš secina, ka mākslas skolas kolektīvam savai pašvaldībai ir jāpierāda vispārzināmas lietas – ka mākslas skolas apmeklēšana pilnveido bērnu, attīsta prātu, izjūtas. “Mēs negribam būt koalīcijas partiju bumbiņa, ko bumbo viena partija pie otras. Šobrīd rodas priekšstats, ka nav kontakta starp sabiedrības grupām – katrs mēs kliedzam savā balsī un cits citu nedzirdam. Bet mēs vēlamies dialogu,” uzsver direktors.
No pašvaldības gaida atbalstu
Mākslas skolas pedagoģe Daina Rudzīte atzīst, ka izglītības iestādē ir bijušas atvērto durvju dienas, uz kurām aicināti arī domes deputāti. “Bet Liepiņa kungs ne reizi nav tās apmeklējis, lai gan ir domes deputāts jau vairākus sasaukumus,” saka D.Rudzīte. Alūksniete Ida Zelča atzīst, ka viņai kā vienai no vecākiem ir ļoti svarīgi, kur bērns nāk mācīties un pilnveidot sevi. “Vai pašvaldības pārstāvis drīkst veidot nekustamo īpašumu vīzijas no zila gaisa, pirms tam nerunājot ar konkrētās iestādes darbiniekiem, bērnu vecākiem, citiem pašvaldības darbiniekiem?” viņa jautā.
A.Vēliņa atzīst, ka mākslas skolas kolektīvs vēlas, lai pašvaldība ir draugs un atbalsts, bet reizēm rodoties izjūta, ka izglītības iestādes darbinieku iniciatīva un sapņi šķiet nevajadzīgi. “Un šis nav pirmais piemērs. Mani uztrauc, ka Alūksnes pašvaldībā vairs nestrādā Agris Veismanis, Una Zadumina un vēl citi cilvēki, kas ir radoši, iniciatīvas bagātas personības. Rodas jautājums, kāpēc viņi vairs nestrādā Alūksnes domē? Vai tad mums nevajag radošus un labus speciālistus? Varbūt kāds gaida arī uz mūsu skolas kolektīvu, ka mums pietrūks pacietības virzīt ideju par mākslas skolas jaunajām telpām? Tik drīz mums vēl tās nepietrūks, jo skolai vajag savu ēku ar savu kultūrvidi,” saka A.Vēliņa.
Alūksnes mākslas skolas pedagogu viedokļus uzklausījusi Līga Vīksna
